Lidojums ar vintedža piesitienu: tā izskatās vienā no interesantākajiem Rīgas dzīvokļiem

Starp Elizabetes ielas jūgendstila pērlēm ar lielu pietāti iekļāvusies jauna ēka – arhitekta Ingurda Lagzdiņa projektētā TAL Residence, ko zinātāji jau nodēvējuši par savu laikmetu raksturojošu arhitektūras paraugu.

TAL Residence ir cieņas apliecinājums ģēnijam, šahistam, rīdziniekam Mihailam Tālam, Rīgas pilsētas tradīcijām un vēsturei, tāpēc ēkas fasādē arhitekts izmantojis šaha motīvu.

Ēkas dizains un silueta dinamika organiski saplūst ar kvartāla kopējo arhitektūras ansambli, stikla fasādē atspoguļojot pilsētas vēsturi un vienlaikus piešķirot tai mūsdienīgu ritmu.

Modernajai arhitektūrai raksturīgais atvērtums un caurspīdīgums mājas iedzīvotājiem ļauj pa panorāmas logiem un no plašajām terasēm baudīt fantastiskus skatus uz kvartāla vēsturiskajām ēkām. Šā projekta unikālās priekšrocības ir novērtējis arī viens no projekta attīstītājiem, izveidojot šeit mājokli savai ģimenei. Ēkas arhitektūra tomēr nav noteikusi dzīvokļa interjera risinājumus – tā dizains veidots atraktīvi un rotaļīgi.

Divstāvu apartaments atrodas ēkas pēdējos stāvos, un tā arhitektoniskā iezīme ir uz ielas pusi izvirzītā konsole, kas ļauj noraudzīties uz klusā centra jumtiem, Nacionālo muzeju un Mākslas akadēmiju teju no putna lidojuma. Dzīvokļa saimniekam ir liela pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā un daudzu jauno projektu būvniecībā, un viņš ir pastāvīgs arhitektes Zanes Teteres-Šulces biroja Open AD klients. Likumsakarīgi, ka arī sava mājokļa iekārtošanu viņš uzticējis Zanei un viņas kolēģiem. 

“Šis neapšaubāmi ir lielisks apartaments lokācijas un skata ziņā,” uzskata arhitekte. “Divstāvu dzīvoklim ir optimāls lielums, turklāt tā pievienotā vērtība ir gan terases, gan stikla konsole, kura rada sajūtu, ka pacelies pāri Elizabetes ielai. Skats uz ielu ir elpu aizraujošs, pat maģisks. Te redzama visa apkārtne – gan tas, kā Daugavā ienāk kuģi, gan skvēri un ievērojamākās centra ēkas.”

Saimnieks ir skaidri zinājis, ko vēlas. Lai gan telpu ir daudz un plānojums nav tipisks, te kopīgi pārdomāts katrs kvadrātcentimetrs. Rezultātā iegūtas plašas, atvērtas telpas dzīvokļa pirmajā stāvā, kur integrēta ieejas zona ar kāpņu laidumu un palīgtelpām, dzīvojamā istaba ar terasi un pilnīgi nodalāma virtuve, savukārt otrajā stāvā aiz stiklotas sienas izveidota saimnieku guļamistaba ar garderobi un vannas istabu, kā arī divas bērnistabas – katra ar savu vannas istabu un garderobi – un gaitenis.

Interjers tapis sarežģītā un ilgā procesā, jo veidoti ārkārtīgi daudzi piedāvājuma varianti. Izvēles nebija vieglas, arī saimnieks intensīvi iesaistījies notiekošajā, paudis savu viedokli un pastāvīgi apspriedies ar arhitekti.

“Strādājot pie interjera, ļoti svarīga bija viegla attieksme, humorpilna, rotaļīga atmosfēra,” atceras Zane. “Bija jārada interesanti un neparasti risinājumi tieši šīm telpām un tieši šai ģimenei ar diviem bērniem, kuriem ir diezgan liela vecuma starpība.

Te īpaši piestrādāju ar idejām un izdomu, ar īpašu rūpību pievēršoties detaļām. Arī saimniekam bija savs skatījums, un bieži vien notika īstas cīņas, piemēram, lai griesti nepazeminātos par diviem centimetriem, kas varbūt šķiet nesvarīgi, tomēr ir būtiski.”

Interjera stilistiskais risinājums ir gan rotaļīgi viegls, gan ar vieglu vintedža piesitienu.

Lielākā daļa mēbeļu ir Zanes komandas zīmētas un izdomātas, tās izgatavotas no augstvērtīgiem un kvalitatīviem materiāliem – arī diezgan atraktīvās krāsainās mēbeles. Savukārt apdarei izmantoti materiāli ar noteiktu vēsturisko laikaposmu raksturojošu dizainu.

Katrs stūrītis it visās telpās ticis izmantots, viss plānots maksimāli funkcionāli, piemēram, zem kāpnēm integrēts ietilpīgs priekšnama skapis, kura sekcijas veida atvilktnes paredzētas gan apģērbam, gan apaviem. Līdz ar to visa telpa zem kāpnēm tiek izmantota racionāli.

“Gandrīz visas mēbeles izgatavoja Amatciema galdniecībā, sākot no virtuves un beidzot ar korpusa mēbelēm, jo saimniekam izdevīgāk šķita ražot uz vietas, nevis pirkt gatavu,” stāsta arhitekte. “Objektīvi vērtējot, tas dažkārt tā arī ir, jo var gadīties, ka noskatītai lietai ir neadekvāta cena vai arī vispār nav iespējams atrast neko no iecerētā. Sava interjera izveidē piedalījās arī saimniece, sameklējot košos paklājus ar rotaļīgu dizainu.”

Šajā interjerā ir pārpārēm interesantu detaļu, un par katru no tām ir savs stāsts. Piemēram, durvis te izveidotas sienas biezumā, lai neveidotos durvju nišas – biezās, bet vieglās durvis no abām pusēm ir vienā līmenī ar sienu, turklāt visas durvis ir augstākas par standarta izmēru. Durvis tiek veidotas pārsvarā 2,60 m augstas, jo Zane uzskata, ka telpas raksturs ar šādām durvīm nesalīdzināmi mainās.