Basku zemes perfekcionists. 10 fakti, ko atcerēties par modes leģendu Balensjagu

Un tomēr šis cilvēks modes labā ir paveicis ne mazāk kā Koko Šanele, Kristiāns Diors vai Īvs Senlorāns (par mūsdienu dizaineriem nemaz nerunājot). Daudzi uzskata, ka viņš patiesībā ir pelnījis tikt atzīts par vissvarīgāko 20. gadsimta modes mākslinieku un tieši līdz ar viņa aiziešanu ir beidzies augstās modes laikmets. Šogad pasaule svin divas ar Kristovala Balensjagas daiļradi saistītas jubilejas: pirms 100 gadiem tika atklāts viņa pirmais modes salons Sansevastjanā, bet pirms 80 gadiem – Balenciaga modes nams Parīzē. Slavenajam kuturjē ir veltītas divas vērienīgas izstādes – Balensjaga. Melnā stadija Parīzē, Antuāna Burdela ateljē muzejā un Balensjaga. Modi veidojot – Londonā, Viktorijas un Alberta muzejā. Turklāt vērts iegaumēt, ka pavisam nesen Basku provinces pilsētiņā Hetarijā tika atklāts Balensjagas memoriālais muzejs, kur aplūkojams vispilnīgākais viņa radošo darbu klāsts. Vārdu sakot, ir īstais brīdis atminēties par izcilo modes dizaineru, kura idejas un mantojums iedvesmo viņa kolēģus joprojām.

1. Nabags, kurš apģērba karaļus

Trūcīgās basku ģimenes atvase – viņa tēvs bija zvejnieks, māte – šuvēja, bērnu pavisam 10, un vecāki tik tikko savilka galus kopā – Kristovals Balensjaga izauga par īstenu Augstās modes karali. Vispirms dzimtajā Spānijā, vēlāk Parīzē. Viņa klienšu sarakstā bija Spānijas un Beļģijas karalienes, Vindzoras hercogiene Elizabete, Monako princese Greisa, arī  Mona fon Bismarka, Džekija Kenedija, Grēta Garbo, Marlēna Dītriha, Marija Kallasa... Atzinību viņa unikālajam talantam pauda visi. Pat Koko Šanele, kura parasti ar uzslavām skopojās, atļāvās paziņot: “Balensjaga ir vienīgais īstais kuturjē no mums visiem! Tikai viņš ir spējīgs piegriezt audumu, modelēt tērpu un uzšūt to savām rokām. Mēs citi neesam nekas vairāk par zīmētājiem…”

2. Reālists

Balensjagas tērpus demonstrēja visslavenākās modeles, taču viņš nekad necentās strādāt tikai ideāliem augumiem. Viņš radīja apģērbu dažādām un parastām (figūras ziņā) sievietēm, nekad nekritizējot klientes par lieko svaru, ko ir atļāvies, piemēram, Karls Lāgerfelds. Gluži otrādi, senjoram Kristovalam patika dāmas, kurām ir miesa uz kauliem, un viņš ar milzīgu labpatiku izbaudīja to, ka viņa tērpi spēj padarīt graciozu jebkuru nestandarta figūru. “Viņš taisa drēbes sievietēm, nevis titullapām,” par amata brāli teica Īvs Senlorāns. Balensjaga deva priekšroku manekenēm nobriedušā vecumā, tātad dzīves pieredzes bagātinātām būtnēm. Rakstnieks Kenedijs Freizers to pamatojis filozofiski: “Balensjaga radīja apģērbu sievietēm ar stila izjūtu, bet to iegūst vēlu, tikai pēc 35 gadu vecuma un līdz ar rūgto izpratni par to, ka dzīve ir ļoti, ļoti skumja lieta.”

3. Spānis

Lai arī Balensjagas veikums iekļauts franču haute couture klasikas fondā, viņš ieradās Parīzē, jau būdams 40 gadu vecs, nobriedis modes dizainers ar savu zvaigžņu klientu pulciņu un vairāk nekā trim simtiem darbinieku modes salonos Madridē un Barselonā. Kristovals Balensjaga bija spānis līdz kaulu smadzenēm, un viss viņa radošais darbs ir spāņu gara caurvīts. Viņa pirmā augstās modes kolekcija, kas izpelnījās plašu ievērību, bija Infantes (1939.). Kā solīja nosaukums, tā bija Velaskesa, Surbarana un Goijas glezniecības iedvesmota. Viņa mīļākās krāsas bija melnā, sarkanā un baltā, tērpu rotāšanai viņš bieži izmantoja spāņu tradicionālās rokdarbu tehnikas (aukliņu apdari, mežģīnes, izšuvumus). Spāņu glezniecības zelta laikmets, karaļa galma simbolika, korrida un flamenko, dažādu valsts novadu tradīcijas – tam visam bija vieta Balensjagas daiļradē.

4. Ticība

Daudzi Balensjagas tērpu silueti raisa asociācijas ar katoļu garīdznieku apģērbu – tie ir tikpat apvaldīti un ieturēti, tikpat majestātiski, tikpat šķietama ir to vienkāršība. “Piedalīties viņa kolekcijas prezentācijā ir tikpat kā apmeklēt mesu baznīcā,” reiz par  Balensjagas skati rakstīja Vogue (vēlāk žurnāla redaktore Diāna Vrīlenda apgalvoja, ka dāmas šajos pasākumos  piedzīvojušas teju reliģisku ekstāzi). Viņa melnās mežģīņu kleitas iemieso izcilu skaistumu, taču tām nav ne mazākā erotiskā zemteksta. Drīzāk tās atgādina mantiljas, tērpus, ko spānietes valkā Semana Santa – nedēļā pirms Lieldienām. Jāpiebilst, ka pats Balensjaga bija ļoti dievbijīgs. Laikabiedri atceras, ka savas kolekcijas skates dienā viņš nemitīgi krustījies un neizlaidis no rokām zelta amuletu ar svēto Kristovalu.

5. Vienpatis

Balensjaga bija ārkārtīgi noslēgta rakstura cilvēks. Viņš nedraudzējās ar slavenībām, nepieņēma apmeklētājus un nekad negāja klanīties publikai skates noslēgumā, turklāt visu tās norisi vēroja tikai no aizkulisēm. Viņa salona logi allaž bija cieši aizklāti bieziem aizkariem, un darbiniekiem viņš bija jāsaprot bez vārdiem. Kuturjē reti ļāva sevi fotografēt un esot sniedzis tikai vienu interviju visas dzīves laikā. 1957. gadā viņš vispār aizliedza žurnālistiem un fotogrāfiem ierasties modes nama skatēs, jo nevēloties, lai kāds uzspiež klientiem savu viedokli par viņa jauno kolekciju. Balensjaga rūpīgi slēpa savu homoseksualitāti un jo sevišķi faktu, ka ilgus gadus viņa mīļākais bija viens no sadarbības partneriem – augstās modes cepurnieks Vladzio Zavrorovskis d’Atenvils. Kad Vladzio, kurš vēsturē iegājis kā Kristovala mūža mīlestība, 1948. gadā pāragri mira, dizainers sēroja un bija gatavs atstāt modes pasauli. Pierunāts palikt, Balensjaga strādāja vēl divus gadu desmitus, līdz 1968. gadā modes namu slēdza negaidīti pēkšņi, nebrīdinot nedz klientus, nedz darbiniekus un pat neatvadoties no tiem.
 (Savulaik ietekmīgā modes žurnāliste un sabiedrības dāma, Harper’s Bazaar un Vogue redaktore Diāna Vrīlenda atminējās, ka Mona fon Bismarka, izdzirdusi šo ziņu pa radio, trīs dienas nav izgājusi no sava viesnīcas numura. Viņa klientēm tās patiesi bija laikmeta beigas.)

6. Melnās krāsas pielūdzējs

Galvenā krāsa viņa paletē bija melnā. Ne tikai godinot dzimtās Spānijas gaumi, kur  stoiski melnajam ir dziļas saknes, bet arī izvēloties atteikties no krāsām par labu struktūrai, proporcijām un apjomam. Harper’s Bazaar 1938. gadā rakstīja: “Viņa melnais sit asi kā pļauka. Tas ir piesātināts, spānisks, samtains. Tā ir nakts bez zvaigznēm. Jebkurš cits melnais uz tā fona šķiet pelēks.” Reizēm Balensjaga melno sapāroja ar balto, sarkano, rozā vai pūdera toni. Viņam vienīgajam izdevās meistarīgi savienot melno un brūno. Vēlākajos gados Balensjaga sāka eksperimentēt ar spilgtajām krāsām – zaļo, oranžo –, taču, šķiet, darīja to tikai tālab, lai pēc tam kārtējoreiz atgrieztos pie melnās.
Tiesa gan, pati pēdējā meistara kleita bija balta. Pāris mēnešu pirms nāves Balensjaga, Spānijas pilsoņu kara bēglis, atkal ķērās pie instrumentiem, lai šūtu kāzu kleitu ģenerāļa Franko mazmeitai… (Spāņi par to runā nelabprāt, taču savu ienesīgo Spānijas uzņēmumu darbiniekus Balensjaga fašistu diktatūras laikā izlēmis neatlaist.)

7. Augstās modes nacists

Balensjaga neatzina neko masveidīgu un stingri iebilda pret gatavo modi. Būdams pēc dabas perfekcionists (Vogue redaktore Betina Balarda viņu nodēvējusi pat par “augstās modes nacistu”), viņš radīja unikālas lietas, kas maksāja neiedomājami dārgi. Kad Džons Kenedijs uzzinājis, cik viņa sieva iztērējusi par Balenciaga tērpiem, viņš vienkārši atteicies turpmāk apmaksāt šādus rēķinus, un Džekijai nācās lūgt palīdzību savam tēvam, jo nokāpt no izcilā spāņa adatas vairs nebija viņas spēkos. 1968. gadā Balensjaga devās darījumu braucienā uz ASV, kur apmeklēja šūšanas fabrikas un pētīja gatavā apģērba ražošanas procesu. Taču doma, ka savus izsmalcinātos darinājumus viņš varētu uzticēt mašīnām, modes metru vienkārši šausmināja. Pavisam drīz pēc atgriešanās Francijā viņš paziņoja, ka augstā mode ir mirusi, un slēdza savu namu.

8. Praktiskais revolucionārs

Tajā laikā, kad Diors skaļi propagandēja New Look, Balensjaga gāja pats savu ceļu, viņš radikāli atteicās no lapsenes vidukļa formulas un sāka eksperimentēt ar apjomiem un formu. Viņam pieder sešdesmito gadu jaunās elegances siluetu autortiesības: kokonkleita, balonsvārki, baby doll kleitiņa (jā, jā, to pašu lellīgo kleitiņu, kuru pierasts uzskatīt par 60. gadu jaunatklājumu, Balensjaga bija uzšuvis jau 1958. gadā) – visas šīs konstrukcijas neatkārtoja un neizcēla sievietes ķermeņa aprises, tikai deva mājienus par tām. Tā bija ģeniāla vienkāršība, himna abstrakcijai – tieši no tās pamazām izauga modernais minimālisms un konstruktīvisms. Turklāt Balensjaga neko nepropagandēja un nemētājās ar revolucionāriem saukļiem, viņš vienkārši šuva kleitas.

9. Konstruktors

Balensjaga lika pamatus principiāli jaunām apģērba un ķermeņa attiecībām. Viņš tiecās radīt kleitas, kuras neiegrožo savu valkātāju, bet seko tās kustībām, dzīvojot pašas savu dzīvi. Viņa amata noslēpums bija prasme atstāt brīvu telpu starp tērpa audumu un tā oderi, tādējādi radot papildu apjomu. Viņa kleitas bija ļoti ērti valkājamas, uzvelkamas un novelkamas, taču vienlaikus izcēlās ar stingru arhitektonisko konstrukciju. Tādu apģērba siluetu varēja izveidot tikai ar īpašiem audumiem – stingriem, labi formu turošiem. Balensjagas pastāvīgie sadarbības partneri bija itāļu ražotāji, kuri izpildīja metra speciālos pasūtījumus. Kad pēckara gados Francijas valdība piedāvāja dotācijas tiem augstās modes meistariem, kuri strādās tikai ar vietējiem audumiem, Balensjaga no tām atteicās – franču fabrikas nevarēja nodrošināt viņam vajadzīgo drēbes faktūru, bet ielaisties kvalitātes kompromisos viņš nebija radis.

10. Iedvesmotājs

Kristovala Balensjagas radošās idejas turpināja attīstīt Andrē Kurēžs, Ibērs Živanšī, Pako Rabane, Emanuels Ungaro. Vairākkārt tika mēģināts atdzīvināt paša zīmola Balenciaga vārdu un namu. Tomēr no jauna popularitātes saulītē to izcelt izdevās tikai 1997. gadā, kad modes nama galvgalī stājās Nikolā Geskjērs. Viņš un Balenciaga nešķīrās turpmākos 15 gadus, Geskjērs veiksmīgi interpretēja izcilā modes mākslinieka idejas mūsdienīgā noskaņā, caur sportiskā un futūriskā stila prizmu, un palīdzēja zīmolam atgūt pozīcijas tirgū. 2001. savā luksusa zīmolu sarakstā  Balenciaga vārdu ierakstīja konglomerāts Gucci Group. No 2012. līdz 2015. gadam modes namu pārvaldīja (jāatzīst, ne visai ievērības cienīgi) amerikānis Aleksandrs Vangs. Pērn ir sākusies gruzīnu dizainera Demnas Gvasalijas ēra. Viņš, būdams uz sava fenomenāli sekmīgā brenda Vetements popularitātes viļņa, uz Balenciaga ir atvedis jaunus – un arī gados jaunus – klientus. Kādu kursu tagad ieturēs leģendārais modes nams un cik tajā būs jaušams paša Kristovala Balensjagas gars, pagaidām pateikt grūti. Taču vismaz 2017. gada rudens/ziemas kolekcijas skatē Gvasalija nodemonstrēja visus modes vecmeistara kulta siluetus, teju neko tajos nemainot.