Feministe pie "Christian Dior" stūres: “Modi es neizvēlējos – es tajā piedzimu”

Pasaulē pirms Pradas viss bija citādāk

52 gadus vecā itāliete Marija Grācija Kjuri dzimusi un augusi Romā un studējusi Eiropas Dizaina institūtā. Viņa pati saka: “Modi es neizvēlējos – es tajā piedzimu.” Marijas Grācijas vectēvs bija gājis bojā karā un vecmāmiņa palikusi viena ar pieciem bērniem, tāpēc viņas māte jau ļoti jauna atvēra savu šūšanas darbnīcu. Tolaik puikas devās mācīties skolā, bet meitenēm nācās apgūt amatu. Arī Mariju Grāciju interesēja modes tehniskā puse, bet mamma mudinājusi doties studēt, jo, viņasprāt, labākā dzīves izvēle ir mācības. “Tolaik mode nozīmēja kaut ko pavisam citu. Mani vienkārši interesēja viss, kas bija saistīts ar apģērbu, kleitām, kurpēm un somām. Tagad mode ir kaut kas liels un vērienīgs, Prada un Armani, Instagram un modes skates. Tā ir patiešām cita pasaule. Šodien mode nav iedomājama bez zīmola Prada, bet es atceros arī laiku pirms Mjučas Pradas!”

Par tālāko Kjuri dzīvi faktiski nav iespējams pastāstīt, nepieminot viņas modes partneri Pjērpaolo Pičoli. Abi iepazinās Florencē 80. gadu nogalē – laikā, kad Florence bija starptautiskās modes centrs, bet pati modes industrija mazāka, lēnāka un dizaineri draudzīgāki. Tolaik Marija Grācija strādāja pie dizaineres Kjāras Boni, bet Pjērpaolo vēl bija Eiropas Dizaina institūta students. Iepazinušies nejauši, kad Marija Grācija, izpalīdzot kopīgam draugam, devusies sagaidīt vilcienu stacijā ar zīmi “Pjērpaolo” rokās, tērpusies jaguārādas rakstiem rotātā mētelī. Jaunajam studentam viņa tūlīt paskaidrojusi, ka šajā modes metropolē bez izaicinošā jaguāra garderobē nu nekādi neiztikt… Kopīgu valodu viņi atraduši uzreiz. Abi ir romieši, abiem kopīga mīlestība uz modi, mākslu, fotogrāfiju un kino. 1989. gadā, saņēmusi piedāvājumu strādāt zīmola Fendi aksesuāru nodaļā, Kjuri aicinājusi Pičoli piebiedroties viņai darbā. “Man patīk strādāt, pavadīt laiku un analizēt idejas kopā ar citiem, nevis vienatnē,” skaidro dizainere. Pjērpaolo viņai piekrīt: “Labāk ir dalīties savā modes redzējumā ar partneri. Kopīgi idejas un lietas pārdomājam dziļāk. Mums abiem šķiet, ka dizainers, kurš viens pats sēž ar zīmuli, papīru, ziediem un svecēm, ir senils un garlaicīgs tēls...” Sadarbība nozīmēja vismaz vienu garantētu domubiedru: “Tolaik vēl nebija interneta, tādēļ laimīgs jutās katrs, kurš atrada kādu, ar ko varēja runāt par savu kaislību....”

Zīmolā Fendi duets apguva eksperimentēšanas garu, pieredzēja, kā godājams modes nams kļūst par korporāciju, un pielika arī savu roku kulta somas Fendi Baguette tapšanā. Šo laiku abi aizvien atceras ar nostalģiju. “Te bija demokrātija,” atminas Kjuri, bet Pičoli, cildinot komandas garu, piebilst: “Un vienotība ar šuvējām! Fendi iemācījāmies dalīties idejās un apspriest tās ar šuvējām, jo viņas ne tikai izpilda mūsu ieceres, bet kolekcijā iegulda arī savu darba kaisli un mīlestību. Tas ir mūsu kopīgais ceļojums.”

Dumpinieki Valentino namā

Marijas Grācijas Kjuri un Pjērpaolo Pičoli profesionālā sadarbība turpinājās arī vēlāk, kad bija sācies interneta laikmets un atrast domubiedrus vairs nebija tik sarežģīti. 1999. gadā tandēms nokļuva Valentino aksesuāru nodaļā. “No Fendi uz Valentino pārgājām, jo vēlējāmies strādāt ar leģendām – ar Valentīno kungu un viņa biznesa partneri Džankarlo Džameti. Ja esi apsēsts ar modi, tev ir jāmīl Valentīno. Viņš pirmkārt ir meistars, tad dizainers – un tikai tad zīmols,” izvēli paskaidro Pičoli. Kjuri ir patriotiskāka: “Valentīno ir mūsu rakstura sastāvdaļa! Mēs esam romieši, mēs esam itāļi, un mums Valentīno ir tas pats, kas francūžiem Īvs Senlorāns.”

Kopā ar modes leģendu Valentīno Garavani duets nostrādāja deviņus gadus, bet pēc viņa došanās pensijā 2007. gadā abi kļuva par vēsturiskā modes nama radošajiem direktoriem. Kad Valentīno atstāja paša izveidoto zīmolu, modes nams, lai cik vēsturisks un ietekmīgs būdams, nebija diez ko mūsdienīgs. “Uzņēmuma stils un darbības veids bija ļoti formāls, un mēs uzskatījām par savu uzdevumu tam piešķirt zināmu dumpinieciskuma devu,” tā Kjuri. Revolucionāras bija modes skates kā vērienīgi šovi, tika atjaunota vīriešu līnija un īpaši popularizēta aksesuāru līnija (īpaši ar Rockstud kulta modeļiem). Duets centās apvienot, augstās modes meistarību, dzimtās Romas vēsturi, tradīcijas un mūsdienīgu ekstravaganci, turklāt šim itāliskajam salikumam piešpricēja popkultūras elementus (Bens Stillers un Ouvens Vilsons, modes pasaules inspirētās komēdijas Zūlanders zvaigznes, kļuva par Valentino modeļiem). Kjuri un Pičoli darbības laikā pamatīgi auga zīmola tirdzniecības apjomi. Valentino izpelnījās slavinošas preses atsauksmes, un 2015. gadā dizaineru duets saņēma CFDA apbalvojumu kā Labākais starptautiskais modes zīmols. The New York Times modes redaktore Vanesa Frīdmena jaunās Valentino kleitas nodēvēja par ķermeņa izlolotiem sapņiem…

Apģērba uzdevums ir demonstrēt emocijas, tā sprieda Valentino jaunie dizaineri un zīmols iznāca no Valentīno Garavani ēnas ar patiesi romantisku piedāvājumu. “Mēs sākām strādāt vēl tajā laikā, kad modi radīja dizaineri. Pēc tam mode kļuva par attēlu: internets un Instagram aplikācija mainīja dzīvesveidu un stilu, mainīja modi.

Par spīti mūsdienu pasaules tempam, gribam saglabāt jūtīgumu, meistarību un kultūru. Manuprāt, tas mūs atšķir no citiem,” stāsta Kjuri. “Valentino ir augstās modes vēsture. Mūsu pagātnes daļa, tikpat tuva amatniecībai, kvalitātei un tradīcijām kā pati Itālija.” Dueta radītās Valentino kolekcijas bija vēsturisku simbolu un kodu caurstrāvotas. Renesanses silueti, vēsturisku karšu attēli – Itālijas DNS visdažādākajos veidolos. Tie bija jauni trumpji laikā, kad par vienkāršāko pavedināšanas veidu bija kļuvis atklāts seksapīls. Valentino dizaineri izvēlējās inteliģentāku un pašpārliecinātāku pieeju – ilgtspējīgu un universālu. Maksimāli garas kleitas, garas piedurknes un augstās apkakles – tas bija gluži vai viduslaiku seksapīls. Pavedināt var arī, ķermeni piesedzot, tātad delikāti, sievišķīgi un ar sava spēka apziņu, viņi atgādināja. “Pieticība ir mūsu atbilde īsiem svārkiem un kailumam – atšķirīgs skaistuma redzējums.”

Nākamās aiz romantiskajām kleitām dizaineru slavenāko darinājumu sarakstā bija 2010. gadā radītās kniedēm rotātās smailpapēžu kurpes Rockstuds, kas ātri kļuva par kulta objektu. Ērtais, roķīgais modelis visdažādākajās krāsu kombinācijās un ar dažādu papēžu augstumu kopš tā laika bijis kājās vai visiem modes blogeriem un slavenībām (Aleksa Čanga, Olīvija Palermo, Kamerona Diaza, Dakota Faninga ir tikai dažas no to fanēm), piecu gadu laikā modeļa tirdzniecības apjoms audzis par 36% un šis komerciālās veiksmes stāsts ir turpināts, atbilstoši noformējot arī citus izstrādājumus – klačsomas, sandales un smagnējos kamuflāžas zābakus. Starp citu, roķīgā dizaina iedvesmas avots nav vis panku mode, bet jau atkal  Itālijas kultūra, precīzāk, romiešu durvju apdare.

Tāda, lūk, izcila un gadiem ilga bijusi Kjuri un Pičoli sadarbība. Kaut arī viņus mēdza uztvert kā vienu vienību, kā Valentīno, abi daudzkārt uzsvēruši, ka ir divi dažādi cilvēki: katrs ar savu dzīvi, savu ģimeni, dažādām pieredzēm un, protams, arī atšķirīgu redzējumu. Kjuri apgalvo – kompromisu māksla nav bijusi viņu jājamzirdziņš, jo kompromisos tiek zaudēti būtiski radošuma elementi. “Ja strādājat kopā, personību kopīgais redzējums un kopējā ideja kļūst daudz slīpētāka un dziļāka,” uzskata Pičoli, kura darba stilu Marija Grācija raksturo kā nedaudz smagnēju. “Viņš uztraucas par detaļām. Lai gan tas ir svarīgi, dažkārt domāju – lūdzu, ejam tālāk!” Savukārt Pjērpaolo priecājās par kolēģes intuīciju: “Viņa visu zina uzreiz!”

Pārstāvēt titānu – tas ir feministisks lēmums!

Par iemesliem minot spiedienu un nespēju tikt galā ar daudzajām zīmola kolekcijām, oktobrī no Christian Dior radošā direktora posteņa aizgāja dizainers Rafs Simons, un Marija Grācija Kjuri  kļuva par modes nama radošo direktori – pirmo reizi viena, ne tandēmā ar Pičoli. Jā, šim zīmolam ir simtreiz lielāks vēriens un ietekme. “Es apzinos briesmas. Bet... piedāvājumu nebūtu pieņēmusi, ja nejustos uz to spējīga. Esmu izaugusi. Valentino aizvadīti 20 gadi, ir pienācis īstais laiks!” Tas nozīmē arī pārcelšanos uz Parīzi, lēmumu, kurš pieņemts ģimenes sapulcē ar 20 gadu veco meitu Reičelu, kura studē Londonā, 23 gadus veco dēlu inženieri Nikolo un vīru Paolo – kreklu fabrikas vadītāju. “Mani bērni ir pieauguši, un viņi iedrošināja mani tagad domāt tikai par sevi.” Kā zināms, modes industriju vada galvenokārt vīrieši, tāpēc šī ir lieliska ziņa sievietēm. “Mums ir jāpalīdz sieviešu pašapziņai. Vēlos uzsvērt feminismu, moderno feminismu. Mums jāpalīdz atrast jauno attiecību līdzsvaru sievietēm un vīriešiem.”

Kjuri uzskata, ka stils var mainīties ik dienu. “Dienā jums piedien minimālisms, vakarā – dekorativitāte. Mode ir tas, kas valkātājam šķiet pareizs šajā mirklī.” Ģērbjoties ir jāieklausās savās sajūtās, nevis jāseko, piemēram, vecuma diktētiem nosacījumiem. Arī kolekciju radīšanā Kjuri neievēro mārketinga komandas prasības vai citus komerciālas izpētes rezultātā gūtus secinājumus: “Man ir tikai jāatver acis, dodoties pastaigās pa pilsētu ielām vai lidostām. Ceļojumi ir mans gaiss.” Un dzīve ir tā, kas baro dizaineres iedvesmu.

“Mans vēstījums? Pasaulē ir vairāk nekā viens sievietes tipāžs,” savu Christian Dior debijas kolekciju 2017. gada pavasarim/vasarai skaidro dizainere. “Domāju kā sieviete, kurai pirmo reizi dota iespēja uzrunāt modernas sievietes – noskaidrot, ko viņas gaida no zīmola. Šis modes nams nav pietiekami atvērts, tāpēc daudzām neder. Šodien sievietes nevēlas tikai pucēties vien, viņas grib, lai drēbes ļauj viņām pašizpausties dažādās dzīves situācijās. Tādēļ kolekcija ir piemērota dažādiem stiliem un piedāvā pilnu garderobi.”

Stilistiskā daudzpusība pilnībā atsver Marijas Grācijas pieticīgo krāsu paleti: tikai eleganti melns, balts, sarkans un bēšs.
Nākotnē Kjuri plāno izanalizēt un pārradīt Dior vēsturisko mantojumu: “Ja svarīgs būtu bijis tikai Kristiāns Diors, modes nams tiktu slēgts desmit gadu laikā. Te ir strādājuši arī citi lieliski meistari, kuri ir zīmola mantojuma daļa, kuri palīdzēja to modernizēt. Sākot no piemirstā Dior veterāna Marka Boāna un Īva Senlorāna līdz Džanfranko Ferrē. Manai paaudzei Dior bija Džons Galiāno, Rafs Simons un Edijs Slimāns. Par sevi šā mantojuma kontekstā domāju daudz atvērtāk. Man tas ir izaicinājums kā kuratorei, kura nonākusi vēsturisku gleznu kolekcijas priekšā.”

Kjuri atgādina par zīmola tradīcijām ar Kristiāna Diora žaketēm (kuras viņas izpildījumā tapušas mazākas, no kokvilnas), Džona Galliāno J’adore Dior periodu ar asprātīgiem J’adore izšuvumiem uz veļas gumijas jostām un lencēm, Edija Slimāna Dior Homme džinsu šuvju rakstiem. Bet uz smalkajām lencīšu kleitām (kuras atgādina pašas Marijas Grācijas Valentino periodu), godinot Kristiāna Diora piemiņu, izšūti taro kāršu motīvi.

Allaž sievišķīgā modes nama kods ir izvērsts atsvaidzinoši plašākā skatījumā, kurā sastopas gan lirisks trauslums, gan modīgais atlētiskais gars. Savukārt tēkreklu saukļu “Mums visām jābūt feministēm!” uzdevums ir uzrunāt jaunās paaudzes klientes, kuras, iespējams, izvēlēsies Christian Dior pirmo reizi mūžā. Radošās direktores vēstījums par sieviešu spēku tika pausts arī skates mūzikas celiņā. Tā fragmentos skanēja modi un brīvību mīlošās nigēriešu rakstnieces Čimamandas Ngozi Adičijes uzruna: “Mēs mācām meitenes sarauties un samazināties. Mēs viņām apgalvojam: tev drīkst būt ambīcijas, bet ne pārāk daudz! Vari gribēt būt veiksmīga, bet ne pārāk veiksmīga! Citādi – apdraudēsi vīrieti…”

Tā domā Marija Grācija Kjuri

- Es patiešām mīlu modi. Šis darbs sniedz lielisku iespēju demonstrēt laiku, kurā dzīvojam.

- Ģērbies tā, kā jūties! Vecums nav noteikums, vecums ir tikai prātā. Bet slikta gaume? Slikta gaume ir izglītības trūkums.

- Nemīlu izcelties. Piemēram, nevalkāju sarkanas drēbes.

- Sarkanais vēsta: skatieties uz mani, es esmu te! Bet es esmu nedaudz kautrīga.

- Kad sāku strādāt, zīmola īpašnieces māsas Fendi uzņēma mani ļoti laipni. Lai gan man nebija pieredzes, viņas ieklausījās manos piedāvājumos. Tagad esmu apguvusi līdzīgu pieeju – neko nedaru viena. Man patīk komandas darbs, ideju pingpongs.

- Itālija ir atvērta citām kultūrām, un mēs ticam, ka arī mode spēj panākt daudz, ka mode var būt vēstnese. Tā var palīdzēt cilvēkiem iepazīt vienam otru.

- Patiešām ticu, ka tu vari radīt kaut ko jaunu sev un citiem, ja atver savu prātu, ja mācies un iepazīsti citas kultūras.

- Mūsu darbs ir sapņot pašiem un likt to darīt arī citiem.

- Logotips ir svarīgs, tā nav dekorācija – tā ir labas kvalitātes garantija.

- Emocijas ir modes būtība.

- Brīvība ir svarīga, augstā mode nav tikai balles kleita, un mums nav jābūt tikai nopietniem.