Kosmētiķe Baiba Jevdokimova savos 70 joprojām traka: "Es no vecuma nebaidos"

Iedvesma

Skaistuma sfērā nokļuvu nejauši, taču tas bija ļoti interesanti. Māsa bija ļoti tehniska, bet man jau bērnībā patika vērot, kā mamma krāsojās, tā lēnām un uzmanīgi klājot savu pūderīti – rūžu. Pašai pirmā saskarsme ar skaistumkopšanu gan nebija visai iedvesmojoša. Lai arī man bija laba sejas āda, aizgāju uz kosmētisko kabinetu. Tur manu galvu iebāza sterilizatorā, aparātā, kādā agrāk vārīja šprices, un sēdus veica sejas tīrīšanu. Tas bija nepatīkami, taču dzima vēlme izzināt ko vairāk.

Beidzu Rīgas 1. Medicīnisko skolu ārstnieciskās kosmētikas specializācijā, un, kad man piedāvāja braukt uz kosmētiķu kursiem Ļeņingradā, daudz nedomāju. Pati to neizvēlējos, bet piekritu un, kopš ielēcu tajā vilcienā, nevienu brīdi neesmu nožēlojusi. Man patīk, ka šajā sfērā nepārtraukti ir jāattīstās un jāuztur sevi formā. Tu nevari palaisties – tas ir labs dzinulis un iedvesmo turpināt izaugsmi.

Kompleksi

Kompleksi man ir bijuši visu mūžu. Pirmais, ko tēvam savulaik teicu, ka operēšu degunu. Vienmēr priecājos par citu uzrautajiem deguntiņiem, cik tie skaisti. Tad tēvs teica: protams, tu vari to operēt, bet tad tava seja būs kā tāda pankūka. Kad šis komplekss pārgāja, tā vietā radās citi.

Man nekad nav bijusi pārliecība par to, ka labi izskatos, tāpēc komplimentiem pat tā īsti neticu. Tomēr sadzīvoju ar to, jo stingri turos pie zemes. Nelidinos pa gaisu un salieku visu pa plauktiņiem. Ir tik daudz lietu, par ko uztraukties, tāpēc šie kompleksi paliek otrajā plāksnē.

Meistars

Savs darbs ir jāmīl. Man ļoti patīk strādāt, jo caur savu darbu izjūtu, kā konkrētā procedūra darbojas. Piemēram, sejas masāžu ir ļoti daudz, bet svarīgi, kā tu to veic, vai ieliec sirdi un dvēseli. Šai aprūpei, pieskārienam ir milzīga nozīme. Un tas ir lieliski, ja veidojas atkarība no meistara. Es tiešām ikvienam iesaku atrast savu meistaru, tādu, kurš palīdz sasniegt rezultātu, nevis tikai iztērēt naudu. It sevišķi svarīgi tas ir šodien, kad piedāvājums ir tik milzīgs.

Vienmēr priecājos, skatoties uz sievietēm, kuras regulāri par sevi rūpējas un izskatās labi jebkurā vecumā. Viņas noveco skaisti, ar gludu seju, saglabājot savus sejas vaibstus. Taču tas ir liels darbs, kas prasa daudz laika un līdzekļu. Jautājums, vai tas ir vai nav svarīgi. Ja nav, tad var par sevi nerūpēties, bet vienā brīdī to var nākties nožēlot.

Sejas ādas kopšana

Manā gadījumā neesmu kurpnieks bez kurpēm, jo esmu izmantojusi iespēju izmēģināt dažādus kosmētikas produktus. Kopš esmu atradusi savējo – zīmolu Guinot, pamatā pie tā pieturos, taču tas nenozīmē, ka nepamēģinu arī ko citu. Atceros pirmo reizi, kad to pamēģināju: man patika pilnīgi viss – konsistence, smarža, sajūtas. Tas viss man ir ļoti būtiski. Šobrīd lietoju Guinot krēmu Age Summum, kas stimulē šūnu enerģiju, uzlabo ādas imunitāti un piešķir mirdzumu. Regulāri lietoju sejas maskas, viens no pēdējā laikā atklājumiem – Ella Baché Bio Celulozes maska, kas ļoti labi mitrina.

Kad vēlos sevi palutināt, dodos uz sejas procedūru pie kādas no kolēģēm. Viņas gan no tā baidās, jo es taču esmu bijusi tā, kas viņas apmācīja, turklāt mēdzu atklāti teikt, ja man kaut kas nepatīk. Man patīk aparātprocedūras, kuras palīdz sejas ādā labāk ievadīt kosmētiskos līdzekļus.
Esmu sajūsmā par procedūru Hydra Peeling, kuru pati nesen apguvu. Tajā augļskābju vietā izmanto fitīnskābi, kas sniedz tūlītēju, acīm redzamu mirdzuma un pretnovecošanās efektu. Reizēm ļaujos arī saviem pašreizējiem skolēniem, jo man taču tīri profesionāli jāpārbauda viņu rokas un prasmes. Pie maniem ikdienas sejas kopšanas rituāliem savā ziņā pieder arī rīta peldes, jo tās lieliski tonizē ādu.

Grims

Man katru dienu jāizskatās labi, un bez kosmētikas mani var redzēt tikai mājās. Ja neuzkrāsoju spilgtas lūpas, jūtos slima. Tad parasti visi vaicā, kas man noticis.

Tā kā visu dienu esmu darbā, smagus tonālos līdzekļus nelietoju, bet izvēlos sejas krēmu ar toni. Nevaru iedomāties savu dzīvi bez Ikos Ēģiptes zemes pūdera. Atklāju to vienā izstādē, un, kad to iegādājos, pāris gadu nekas nav nepieciešams. Tas ir ļoti viegls, atstāj dabīga iedeguma efektu un nesmērē drēbes, tāpēc lietojams arī uz kakla.

Ķermenis

Visu laiku man bija ļoti laba figūra, biju tieva, problēmu nebija. Līdz pēkšņi, vienā brīdī, pieņēmos svarā un nekas vairs nederēja. Tad gan sāku tam pievērst uzmanību, un tagad sekoju tam, ko ēdu, un ļoti daudz kustos. Katru rītu veicu Tibetas vingrojumu kompleksu Piecas pērles. Mēdz teikt – griba ir, bet gribasspēka nav, jo tur vajag gribasspēku. Tāpēc cenšos šajā ziņā sev atlaides nedot, ja vienu rītu izlaidīšu, sekos nākamais.

Aptuveni trīs reizes nedēļā eju uz jūru vai braucu ar riteni. Uzstādīju telefonā Health aplikāciju un secināju, ka šādā veidā no rīta nostaigāju aptuveni 10 kilometrus. Peldos visu sezonu, līdz pat oktobrim, un tas ārkārtīgi pozitīvi ietekmē kā ķermeni, tā garu. Kad peldoties noķer to kaifu, rodas vēlme to atkārtot vēl un vēl. Regulāri lietoju mitrinošus ķermeņa produktus, taču šobrīd mans favorīts ir Guinot ādu nostiprinošais līdzeklis Sculpt Expert. Parasti to uzklāju uz problēmzonām pēc vingrošanas. Starp citu, vasarā pats brīnišķīgākais pīlings ir slapjas jūrmalas smiltis.

Uzturs

Nu jau kādus četrus gadus iepērkos tikai Skultes tirdziņā, ar ļoti retiem izņēmumiem. Neēdu rauga maizi, to pērku tikai pie pazīstamiem cepējiem. Ģimenē lietojam uzturā tikai 10% sieru, daudz ēdam dārzeņus, arī svaigā veidā. Esam atteikušies no miltu izstrādājumiem, mērcēm, ceptiem un šmorētiem produktiem. Vienīgi Ziemassvētkos atļaujos pagatavot sautētus kāpostus. Visu gatavojam tvaicējot, ietinot folijā vai izmantojot multi vārāmo katlu.

Esmu atteikusies arī no cukura un saldumiem, izņēmums ir tumšā šokolāde. Pēdējā gada laikā šādā veidā esmu atbrīvojusies no deviņiem kilogramiem, un šo formu šobrīd uzturu. Nekādas diētas nekad neesmu ievērojusi, jo tas veselībai par labu nenāk. Reizēm mans darbs ir pati lieliskākā diēta. Ja darba diena ilgst 12 stundas, tad sanāk uzēst tikai līdzi paņemto un arī vakarā, atbraucot mājās, vairs neko negribas. Kad vielmaiņa atjaunojas, viss nostājas savās vietās, atliek tikai ieklausīties savā organismā. Ja uzturs ir sabalansēts, neko papildus nav nepieciešams uzņemt. Lietoju vienīgi spirulīnas kapsulas – tas ir lielisks olbaltuma avots, kas, starp citu, mazina apetīti.

Skaistuma mīti

Šobrīd tik populārās hialuronskābes injekcijas tiek piedāvātas ikvienam, arī jaunām sievietēm mēģina iestāstīt, kas tas kaut kur uzkrāsies. Muļķības. Uzkrāt šādā veidā neko nav iespējams, tikai iztērēt naudu. Ja nu kāds kaut ko uzkrās, tad tas būs meistars. Hialuronskābes rezerves ādā reāli samazinās tikai pēc 50 gadu vecuma. Kamēr āda labi atjaunojas, nav nepieciešami arī pārāk spēcīgas iedarbības krēmi.

Taču ir laikā jāņem vārā, ka vides piesārņojuma līmenis un stress dara savu, tādēļ jādomā par imūnsistēmas, tostarp arī ādas, aizsargspēju stiprināšanu. Vispār injekcijas ir ļoti diskutabls jautājums, ko esmu daudz pētījusi, taču viennozīmīgu atbildi uz to joprojām neesmu atradusi. Šajā ziņā galvenais ir labs speciālists, kurš izjūt tavu seju, nevis vienkārši dursta. Tāds meistars uzlabos izskatu tā, lai nezustu mīmika. Tāpēc es ieteiktu apdomāties, pirms izlemt par labu botoksam, jo esmu pārliecināta, ka vārnu kājiņas ir šarmantas. Iesaku uzmanīties arī ar permanento grimu. Ir visādi brīnumi redzēti – bija tāds cilvēks, tagad pavisam citādāks. Labāk 10 reizes nomērīt un padomāt! Pakāpeniski, gadiem ejot, savus skaistumkopšanas ieradumus var pilnveidot un papildināt, taču nevajag mesties uzreiz visam virsū. Šobrīd skaistuma industrija kaut kādā ziņā kāpjas atpakaļ un atgriežas pie dabīga, tajā pašā laikā kopta izskata.

Mati

Savulaik man bija gari mati, līdz brīdim, kad friziere Regīna Rihtere pateica: ņem vienreiz nogriez tos matus un veido pati! Tas man kaut kā iesēdās, un tā arī izdarīju. Tāpēc ļoti reti eju pie friziera. Man nepatīk kaut kas samākslots, zinu, kas man ir vajadzīgs, kas vislabāk piestāv. Māku pati savus matus lieliski saveidot. Labi vai slikti, par to lai spriež citi.

Vecums

70 gadi ir tas slieksnis, ka pašai viss šķiet kārtībā, bet ir cilvēki no malas, kuri uzskata – ko viņa tur vēl tur ņemas, kāpēc viņai vēl jāmācās? Tas man sāk traucēt, jo tā nejūtos. Viss it kā notiek, bet ir jau 70. Pa kuru laiku? Tomēr, ja man vaicātu, vai gribētu atgriezties savos 35 ar tā laika prātu un domāšanu, – nē! Man tā dzīves pieredze pašai ļoti patīk. Nesen izlasīju tādu frāzi: nebaidies no vecuma, tad tu darīsi tās pašas muļķības, tikai lēnāk. Dzīve nepārtraukti mums piespēlē dažādus izaicinājumus. Es laikam esmu no tām trakajām, kas tos pieņem un tikai pēc tam domā, ko esmu izdarījusi, vai man to vajadzēja? Būtiskākais, ko pa šiem gadiem esmu sapratusi – ir jādzīvo sev! Vairs tik daudz nerēķinos ar citiem, baudu savu dzīvi un esmu kļuvusi daudz laimīgāka. Mēs bieži vien skrienam pa dzīvi, darot visu citiem, ne sev. Bet, kad tu atrodi laiku sev, garīgi sajūties citādāk, celies savās un citu acīs. Un tā ir tāda laime! Es savā vecumā uzdrīkstos ko tādu, ko agrāk neatļāvos, un šīs izjūtas gribas pabaudīt. Ja vēlos izdarīt ko neprātīgu, kādēļ ne? Man vairs nav tik būtiski, ko par mani domā citi. Galvenais, lai nav pašai vienalga. Ja tevi vairs nekas neinteresē, tad arī nekas nebūs. Ir svarīgi nodzīvot šo dienu ar sparu un gandarījumu.