Mājās jūtos lieliski, bet birojā - iesnas un klepus. Kāpēc?
Iesnas, klepus, nereti arī paaugstināta temperatūra – šos simptomus daudzi cilvēki piedēvē vīrusu infekcijām, taču nereti tos izsauc tieši alerģija. Birojā, kurā nav iespēju vēdināt telpas, kur pastāvīgi darbina kondicionieri, kur uz galda stāv lērums dažādu papīru, ir radīti visi priekšnoteikumi tam, lai alerģijas pieteiktu savu uzvaras gājienu.
Nereti cilvēki paši pamana saistību starp savu slikto pašsajūtu un atrašanos darbā. Daudzi uzsver, ka atvaļinājumā jūtas labi, taču, tiklīdz atgriežas darbā, tā pamazām rodas sūdzības par iesnām, klepu, acu asarošanu. Kas īsti birojos strādājošajiem izsauc nepatīkamās alerģiskās reakcijas?
Putekļi lielākā koncentrācijā
Alergoloģe/pulmonoloģe Ineta Grīsle uzsver, ka lielākoties arī birojos alerģiju izraisa tie paši alergēni, kas mājās, taču galvenā atšķirība ir tā, ka birojos alergēni ir lielākā koncentrācijā. Apmēram 20% no visām alerģijām izraisa putekļi. To sīkās daļiņas iekļūst elpošanas ceļos, tur nosēžas un rada iekaisumu, kas tālāk savukārt izsauc iesnas un/vai klepu. Ja mājās alerģiskiem cilvēkiem ārsti iesaka papīrus turēt slēgtās atvilktnēs, grāmatas novietot aiz stikla, mājokli iekārtot pēc iespējas askētiskāk, lai visas virsmas būtu vieglāk notīrīt, tad birojā tas praktiski nav iespējams. Arī mīkstie grīdas segumi, kas tik bieži sastopami birojos, ir ideāla vieta, kur vairoties putekļu ērcītei.
Vēl jo vairāk situācija pasliktinās tad, ja biroja telpas nav iespējams vēdināt.
Šajā gadījumā alergēnu daudzums telpās arvien pieaug. Alerģiskam cilvēkam tas izpaužas kā iesnas un klepus pat mēnešiem ilgi. Sūdzības vēl vairāk paasinās aukstajā laikā, kad telpās cirkulē ziemas sezonai raksturīgie saaukstēšanās vīrusi, kas pastiprina arī alerģijas sūdzības.
Labi noslēpies pelējums
Visā pasaulē apmēram 20 – 30% ēku skāris pelējums, taču Latvijā vēsā un mitrā klimata dēļ šī problēma ir izplatītāka, uzsver inženierzinātņu doktors Juris Biršs. Ir pelējuma veidi, kas izdala kancerogēnas vielas, ietekmējot cilvēka veselību. Pasaulē pat lieto jēdzienu «slimas mājas sindroms». Šo apzīmējumu piešķir ēkām, kas nereti izskatās nevainojami, taču to iemītnieki pastāvīgi slimo. Arī Ineta Grīsle uzsver, ka nereti cilvēki pat nenojauš, ka mājā ir pelējums, jo tas var būt paslēpies zem grīdas seguma, tapetēm, dažādiem citiem apdares materiāliem. Situāciju pasliktina apstāklis, ka Latvijā nereti ēkas būvē no materiāliem, kas piemēroti Polijai, Vācijai, bet kuri neatbilst Latvijas vēsajam un mitrajam klimatam. Arī ventilāciju līdzekļu taupīšanas nolūkos nereti ierīko neatbilstoši būvnormatīviem.
Tiklīdz gaiss telpās ir «nekustīgs», rodas labi apstākļi pelējumam.
Telpās stundas laikā būtu jāapmainās vidēji trīs kubikmetriem gaisa. Ja tā nenotiek, palielinās cilvēka, arī telpaugu izdalītie ūdens tvaiki, un darba vidē uzkrājas mitrums. Taču mitrums un siltums rada piemērotus apstākļus pelējumam. Arī tad, ja pelējums veidojas vienā telpas stūrī, tā sporas izplatās visā birojā. Regulāri ieelpojot lielu daudzumu sēnīšu sporu, veidojas pastiprināta jutība, kad organisma imūnsistēma sāk pastiprināti reaģēt, izdalot antivielas, kas izsauc acu asarošanu, deguna tecēšanu, šķaudīšanu, nātreni, kā arī lokālu alerģisku iekaisumu elpceļos. Tādēļ veidojas tūska, bronhu spazmas, kas nereti izprovocē astmas veidošanos.
Jāpiebilst, ka arī dažādi celtniecības un apdares materiāli veicina alerģijas rašanos, uzsver sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas „Zaļā brīvība” speciālists Jānis Brizga.
Atrašanos telpās var salīdzināt ar stāvokli, ja cilvēks dienu pavadītu, ietinies sintētiskās plēvēs.
Telpu remontos izmantotās krāsām pievienoti gaistošie organiskie savienojumi un gaistošie aromātiskie ūdeņraži, kas ir cilvēkam toksiski un tie veicina astmu, izraisa deguna, acu un ādas kairinājumu, galvassāpes. Dažādas bīstamas ķīmiskas vielas var saturēt mīkstie grīdas segumi, jo nereti tos apstrādā ar bromētajiem liesmu novērsējiem, kas pasargā no aizdegšanās riska, bet vienlaikus iekštelpās izdala cilvēkam kaitīgas vielas.
Kondicionieru radītās saslimšanas
Jaunajos birojos ir apgrūtināta arī telpu vēdināšana, jo gluži vienkārši nav atveramu logu. Tagad gaisa kondicionieris ir biroja ikdiena. Ja kondicionieris nodrošina tikai gaisa atvēsināšanu, gaiss tajā kļūst sauss, un šādi izžūst cilvēka deguna un bronhu gļotādu, tāpēc tajās vieglāk iekļūt dažādām baktērijām un infekcijām. Turklāt kondicionieri vismaz reizi gadā nepieciešams dezinficēt, pretējā gadījumā tajā var vairoties pelējums, dažādas baktērijas un citi mikroorganismi. Kondicionieros tam ir visi nepieciešamie apstākļi: mitrums, tumsa un siltums, kur mikroorganismi vairojas apbrīnojamā ātrumā. Brīvdienās birojos kondicionierus izslēdz, tāpēc tajos sēnīšu sporu, kā arī citu mikroorganismu koncentrācija vēl vairāk palielinās, un, tiklīdz darba dienas rītā to ieslēdz, visus organismus izkliedē telpā.
Par kondicionieriem mediķi runā arī tā sauktās leģionāru slimības saistībā.
Tā ir reta pneimonijas forma, ko izraisa baktērija „legionella”. Slimību izraisošā baktērija atklāta 1976. gadā Filadelfijā pēc ASV kara veterānu leģiona sanāksmes. Toreiz, kad leģionāri bija saslimuši ar smagu pneimoniju, atklāja, ka to izraisošā baktērija dzīvo kondicionierī. Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas vai putekļus. Lai inficētos, baktērijām jānonāk tieši plaušās. Jo mazākas ir inficētās ūdens vai putekļa daļiņas, jo lielāks risks cilvēkam saslimt. Kopš minētās leģionāru sanāksmes Legionelozes uzliesmojumi konstatēti dažādās pasaules valstīs, un tie parasti saistīti ar kondicionieriem un gaisa mitrinātājsistēmām. Tāpēc, lai izvairītos gan no alerģiskām reakcijām, gan nopietnām infekciju slimībām, nepieciešama regulāra kondicioniera un tā iekšpuses dezinfekcija.
Ko darīt?
Alerģiskam cilvēkam faktiski vienīgā īsti efektīvā metode ir izvairīšanās no alergēna. Taču šis ieteikums visdrīzāk būs pilnīgi nereāls cilvēkam, kurš strādā neatbilstošā vidē. Vēl jo vairāk situācijā, kad darbu mainīt ir visai mazas izredzes. Šajā gadījumā jārēķinās, ka veselības stāvoklis var pasliktināties.
Ja cilvēkam ir astma, slimības rezultātā rodas bronhu spazmas.
Ja cilvēks vēl saslimst ar kādu vīrusa infekciju, plaušas nespēj pietiekami elpot, tādēļ ir lielāks risks, ka slimība noritēs smagāk un var veidoties pat pneimonija. Ilgstoša atrašanās līdztekus alergēnam nereti rada imūnās sistēmas pārkairinājumu, kas nozīmē, ka ar laiku alergēnu loks arvien paplašinās un alerģija izpaužas arvien smagāk. Tāpēc vienīgā alternatīva, lai neļautu slimībai strauji progresēt, ir pretalerģijas zāļu lietošana bez pārtraukuma. Minētās zāles nomāc alerģijas simptomus un mazina iekaisumu.
Vēl var arī cerēt, ka, tā kā katrs trešais iedzīvotājs pasaulē ir alerģisks un šīs sūdzības saprotamas lielai daļai cilvēku, arī biroji varētu kļūt cilvēka veselībai draudzīgāki.
Ko var darīt katrs pats?
* Birojā nevajag krāt liekus papīrus. Dokumentus vēlams glabāt atvilktnēs vai skapjos aiz stikla.
* Regulāri jāslauka putekļi no biroja tehnikas, kur tie pastiprināti nosēžas elektrostatiskā pievilkšanās spēka ietekmē. Putekļi sakrājas arī datoru, monitoru un citu ierīču iekšpusē, tāpēc nepieciešama arī regulāra to apkope.
Ja birojā darbojas kondicionieris, kas nav aprīkots arī ar gaisa mitrināšanas iekārtu, regulāri jāmitrina deguna gļotāda.
Var lietot ziedes vai aerosolu ar jūras ūdeni. Ja cilvēkam ir alerģiskas iesnas, visefektīvākie būs pretalerģiskie hormonpreparāti.
* Alerģiskas reakcijas var pastiprināt arī aromatizētās sveces, degošie smaržkociņi, tāpēc kopējās telpās tos nevajadzētu dedzināt.
* Uzmanību jāpievērš telpaugiem. Ja tos pārlaista, uz augsnes veidojas pelējums. Tā sporas izplatās visā telpā un šādi var izraisīt alerģisku iekaisumu.
* Telpās gaisa mitrumam jābūt 40 – 50% . Ja gaiss ir sauss, jādomā par telpu mitrināšanu.
* Pēc iespējas vairāk no darba brīvo laiku vajadzētu pavadīt svaigā gaisā.
