Uzmanību! Ērces šajā sezonā modušās agrāk nekā citkārt

Ir sīks, varētu pat teikt necils kukainītis, kurš barojās ar asinīm. Mēdz būt melnā un brūnā krāsā, nereti sarkana svītriņa pār vēderiņu. Ērcēm patīk uzturēties tumšās, mitrās vietās. Ērču aktivitāte sākas aptuveni no aprīļa un var ilgt līdz pat oktobrim. Tās parasti uzturas 50 – 70 cm augstumā no zemes. Kad ērce ir piesūkusies, tā var sūkt asinis līdz pat 10 dienām, palielinot savus apmērus pat par 100 reizēm – kļūstot lielākas, maina krāsu līdz metāliski pelēkai.

Iekodusies ērce var būt ļoti bīstama, jo tā ir dažādu slimību pārnēsātāja.

Tā ir neirovīrusa infekcija – tā ietekmē nervu sistēmu. Kā jebkurai infekciju slimībai, arī šai saslimstības formas ir dažādas, taču neviens iepriekš nevar zināt, vai saslims ar vieglāku vai pavisam smagu slimības formu. Jebkura slimošana ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas, no katra individuālā organisma. Veci cilvēki noteikti slimos smagāk. Ja cilvēka organisms ir novājināts ar citām saslimšanām, piemēram, ir slimas plaušas, cukura diabēts, arī tad slimības forma noteikti būs smagāka.

Ērču encefalīts izpaužas kā lauzoša sajūta kaulos, paaugstināta temperatūra vai drudzis, nespēks - gluži kā jebkurā vīrusa saslimšanā. Tad šie simptomi pazūd uz kādu brīdi, pēc kā var nākt nākamais slimības „vilnis" meningiālā formā. Šajā brīdī infekcija ir nonākusi līdz smadzeņu apvalkiem un izpaužas kā paaugstināta temperatūra, nelaba dūša, var būt vemšana, galvassāpes, nepatika pret gaismu, skaņu, pieskaršanos ādai - pastiprināta jutība. Smagākā ir encefalītiskā forma, kad vīruss ir iekļuvis smadzeņu vielā. Ar šo formu slimo 9% no visiem, kas inficējušies ar ērču encefalītu. Pēc šīs formas var būt paliekoša invaliditāte, paralīze, astenizācija (mainās garastāvoklis, nevar padomāt), kustību traucējumi, ļaunākajos gadījumos iznākums ir letāls. Tikko ir aizdomas par jebkuru no simptomiem, ka tas varētu būt no ērces koduma (un ja nav acīmredzamas saaukstēšanās ar sāpošu, apsārtušu kaklu, iesnām un tamlīdzīgi), ir jāmeklē mediķa palīdzība. Jebkurā gadījumā labāk lieku reizi konsultēties ar ārstu. Ja pēc pirmās saslimšanas formas parādās arī meningiālās formas simptomi, tad vairs nav ko gaidīt un obligāti jāierodas pie ārsta.

Pagaidām ērču encefalīts ir vienīgā slimība, pret kuru ir izstrādāta vakcīna. Pret citām, ērču izraisītām saslimšanām, vakcīnas nav.

Potēties vai tomēr nē?

Lai gan šis jautājums jau no sākta gala bijis kā sabiedrības, tā ekspertu strīdus ābols, un tomēr vienota viedokļa vēl nav. Par to, vai potēties, vai nē visvairāk būtu jādomā cilvēkiem, kam lielākas saskarsmes iespējas ar ērcēm – aktīviem ogotājiem un sēņotājiem, mežstrādniekiem arī mājdzīvnieku (suņu) īpašniekiem, jo dzīvnieks var kļūt par ērču „pārnēsātāju”.

Lai gan periodu, kad ērces ir nomodā, neuzskata par vakcinēšanās sezonu, ir radītas vakcīnas, ko var lietot siltajā laikā.

Ja ērce iekodusies…

Sajust to, ka ērce ir iekodusi, gandrīz nav iespējams, jo ērces siekala satur pretsāpju līdzekļus. Tamdēļ atnākot no meža vai pastaigas, obligāti jāpārbauda visu ķermeni ieskaitot galvu un viņu mīļākas vietas: kakls, paduses, rokas, mugura, krūtis, cirksnis, ausis, lāpstiņas un vietas, kur ir lielāks apmatojums.

Ja ērce ir iekodusies ir svarīgi to pareizi izraut un gaidīt vai neparādās slimības simptomi. Jebkurā gadījumā, ja piesūcās ērce, jāgriežas tuvākajā medicīnas iestādē, neskatoties uz to, ka esat potēti pret ērču encefalītu vai nē. Un, jo ātrāk jūs to izdarīsiet jo labāk! Izņemot ērču encefalītu ērces pārnēsā arī slimības, pret kurām nepotē, piemēram, laima slimību.

Kā pareizi izvilkt ērci?

Ērci vislabāk un drošāk izvilks ārsts, tomēr, ja ārsta pakalpojumi nav pieejami, var izmantot šādas metodes:

•    Sākumā ar spirtu dezinficē vietu, kur ērce piesūkusies, tas atslābina ērces muskuļus.

•    Satveriet ar pinceti ērci – tieši viņas galviņu (ja saspiedīsiet tās vēderiņu, jūs tikai izspiedīsiet ērces iekšējos orgānus savā brūcē) un ar apļveida kustībām cenšaties to dabūt laukā. Turiet pinceti stingri perpendikulāri koduma vietai. Uzmanīgi pagrieziet ērces ķermeni apkārt asij, (griezt ērci var jebkurā virzienā, bet galvenais tikai vienā) un izņemiet to ārā.

•    Vēl ērci var izņemt ar diega palīdzību. Ar stingru diegu, cik vien tuvu ērces snuķītim, sasien mezgliņu, diegu galus ieteicams paplest katru savā virzienā, un kā propelleri griezt vienā virzienā - tādējādi ērce „izskrūvējas” no ķermeņa ārā.

•    Kad ērce noņemta, koduma vieta atkal jādezinficē ar spirtu, odekolonu vai citu dezinficējošu šķidrumu un obligāti jānomazgā rokas. Jāpievērš uzmanība tam, vai ērce izņemta ar visu snuķīti. Ja tas ir palicis iekšā, tad nekavējoties jādodas uz tuvāko medicīnas iestādi, kur to izvilks attiecīgie speciālisti!

•    Svarīgi atcerēties, ka ērci nedrīkst griezt, raut un apsmērēt ar eļļu vai sviestu, kā tas agrāk tika ieteikts. Tādas vielas kukainim var izraisīt vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.

Slimniekus ar aizdomām par ērču encefalītu nekavējoties hospitalizē. Ērču encefalīta gadījumā nepieciešams stingrs gultas režīms un diezgan ilgstoša ārstēšanās slimnīcā.

Kā pasargāt sevi no ērču kodieniem?

•    Dodoties pie dabas vai uz mežu, vajadzētu vilkt pieguļošas, gaišas un slidena materiāla drēbes. Kājās ieteicams vilkt gumijas zābakus.

•    Izvairieties no līšanas garā zālē un brikšņos – tās ir ērču mīļākās paslēptuves.

•    Pēc pastaigas kārtīgi pārbaudīties, vai kāda ērce tomēr nav tikusi jums klāt.

•    Ja kāda ērce tomēr atradusies, to vislabāk sadedzināt.

a.APTIEKAS farmaceites Laumas Kalniņas ieteikumi:

Šogad pie mums aptiekā vērsušies jau daudzi cilvēki pēc ērces noņemšanas, lai iegādātos remantadīnu. Tas ir pirmais medikaments, kas noteikti jālieto, lai aizsargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem! Remantadīns ir pretvīrusu līdzeklis, kas ir efektīvs arī pret flavivīrusiem, kas ir ērču encefalīta izraisītāji.

Visvairāk vajadzētu satraukties par Laima slimību, ko izraisa Borrelia burgdorferi baktērijas. Ja cilvēks inficējies ar baktēriju, būs raksturīgi koši sarkani plankumi uz ādas vismaz 5 cm diametrā, kā arī papildus var novērot drudzi, nogurumu, galvassāpes un sāpes locītavās. Tomēr desmit procentos gadījumu var nemaz neparādīties šie simptomi. Pašreizējie profilaktiskie pasākumi Laima slimības ārstēšanā ir pārsvarā iespējami tikai tās sākuma stadijā, kad ārstēšana ar atbilstošām antibiotikām var dod pozitīvus rezultātus 90% gadījumu. Ja Laima slimību neārstē sākumstadijā, tā var pāriet hroniskā formā, kas var izpausties kā meningīts, sejas nerva iekaisums, meningoradikulīts, locītavu iekaisums (mono- un poliartrīts), hronisks ādas iekaisums, kā arī sirdsdarbības traucējumi, endomiokardīts un sirds somiņas iekaisums.

Reklāmas raksts publicēts sadarbībā ar A-aptieku/Foto: LETA