Bezvadu internets mājā. Vai draudi tavai veselībai?
Mūsdienās lielai daļai cilvēku grūti iedomāties savu dzīvi bez bezvadu interneta vai tā saucamā wi-fi.
Esi vesels
2014. gada 19. jūnijs, 20:30

Bezvadu internets mājā. Vai draudi tavai veselībai?

Jauns.lv

Bezvadu internets ir ērts, tomēr tā elektromagnētiskais starojums var negatīvi ietekmēt veselību.

Vai mājās būtu jālieto bezvadu internets? Vai varam bez tā iztikt un tomēr pilnvērtīgi izmantot tīmekli? Daudzi no mums ilgas sava brīvā laika stundas pavada, sērfojot internetā vai sociālajos tīklos, un dara to, izmantojot ierīces ar bezvadu pieslēgumu. Nav pierādīts, ka šīs ierīces rada tiešus draudus cilvēka veselībai, tomēr bezvadu internets, tāpat kā mobilais tālrunis, raida un uztver mikroviļņu elektromagnētiskos signālus, un tie ir miljoniem reižu spēcīgāki par dabā esošo starojumu. Katrā komunikācijas sistēmā ir sarežģīts raidītājs un uztvērējs, kas raida ne tikai mikroviļņus, bet arī platu frekvenču joslu, arī īpaši zemas frekvences viļņus. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem nav nopietni pārskatīti noteikumi par starojuma ietekmi, pilnīgā novārtā atstājot ilgtermiņa bioloģiskās sekas, ko rada zems starojuma līmenis. Zviedru asociētais profesors Olle Johansons, kurš vairākus gadu desmitus pētījis elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz cilvēka imūnsistēmu, secinājis, ka cilvēka organisms nepazīst šo moderno ienaidnieku – elektromagnētisko lauku. Tas ir kaut kas jauns, ar ko mēs saskaramies, un tas var kļūt par bioloģisku teroristu, pret kuru nav drošas aizsardzības.

Nesen portāla EMF Safety Network pārstāvis Sandi Maurers nosūtījis vēstuli Kalifornijas skolu valdēm, darbiniekiem un skolotājiem, kurā aicinājis neierīkot skolās bezvadu internetu, bet izmantot vadu pieslēgumu.  EMF Safety Network sniedz informāciju, kā izvairīties no elektrosmoga. Lai pamatotu savu aicinājumu, Maurers minējis vairāku pētījumu datus, kas apliecina, ka bezvadu internetam ir negatīva ietekme uz veselību. Piemēram, Hārvarda universitātes bērnu neiroloģe un pētniece Dr. Marta Herberta brīdinājusi, ka bērnus, īpaši tos, kuri slimo ar hroniskām slimībām, elektromagnētiskais starojums skar vairāk nekā pieaugušos, bet nelaiķa ārsts, EMF pētnieks Dr. Teds Litovics atzinis, ka bezvadu interneta ietekmē var rasties psiholoģiski traucējumi, DNS bojājumi un skarta imūnsistēma.

Apdraudējums ir reāls, jo starojuma radītā ietekme ir kumulatīva, tā uzkrājas. Atkarībā no elektrosmoga veida arī simptomi izpaužas dažādos laikos, un bieži tiem pievienojas citas problēmas, piemēram, jutīgums pret dažiem pārtikas produktiem un ķimikālijām. Nav brīnums, ka dažkārt grūti saprast, kas ko izraisījis. Dažkārt bezvadu internets var būt pēdējais piliens, kas izprovocē alerģisko reakciju. Mūsu imūnsistēma cenšas cīnīties pret mikroviļņu ietekmi, tomēr ar laiku spēja pretoties izsīkst. Simptomi var izpausties dažādi – dažiem tie parādās uzreiz pēc saskares ar reakciju izraisošo faktoru, tomēr lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīgs zināms laiks, līdz viņu imūnsistēmas spējas tiek izsmeltas, un tikai tad cilvēks sāk pamanīt dažādas alerģijas un jutīguma izpausmes.

Atsevišķos gadījumos nav iespējams izvairīties no bezvadu interneta un Bluetooth, īpaši, ja mobilais telefons vai dators jāizmanto ārpus biroja, tomēr gandrīz visas aplikācijas un pakalpojumus, kuri ir pieejami ar bezvadu internetu, iespējams lietot arī portatīvajā datorā. Tas nozīmē, ka mikroviļņu radio signālu vietā var lietot interneta vadu. Patiesībā, atslēdzot bezvadu internetu, var arī ietaupīt.

Bezvadu interneta ietekme uz veselību

Saskaņā ar BioInitiative 2012 ziņojumu (www.bioinitiative.org) elektromagnētiskais starojums var dažādi ietekmēt veselību.

Neiroloģiski traucējumi: biežas, spēcīgas galvassāpes, reibonis/nelabums, kognitīvie traucējumi, bezmiegs, depresija, stress, nogurums un nespēks, nejutīgums/tirpšana, muskuļu un locītavu sāpes.

Redzes traucējumi: acu sāpes/diskomforts, spiediens uz acīm, pasliktināta redze, katarakta.

Asinsrites traucējumi: neregulārs sirds ritms, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens.

Citi: ādas problēmas, gremošanas traucējumi, dehidratācija, deguna asiņošana, mainīta ožas sajūta un jutīgums pret gaismu. Pētījumi norāda arī uz iespējamam ilgtermiņa sekām, piemēram, vēzi, neiroloģiskiem traucējumiem un ģenētiskām pataloģijām, piemēram, vīriešu neauglību, spontāno abortu un iedzimtām jaundzimušo pataloģijām, kā arī astmu, diabētu, vairogdziedzera disfunkciju un asinsreces traucējumiem.  Zināms arī, ka mikroviļņu starojums spēcīgāk ietekmē jauniešu organismu, turklāt, būdami jauni cilvēki, viņi šo starojumu turpinās saņemt vēl vairākus gadus, tādēļ būtu jāuztraucas tieši par tā ietekmi ilgtermiņā.

Vairāk informācijas mājas lapā www.ben-e.co un www.ES-UK.info.

Teksts: žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: Shutterstock

Tēmas