Arī Latvijā būs ierobežojums skaidras naudas maksājumiem - tie nedrīkstēs pārsniegt 10 000 eiro
Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās ES instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.
Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati.
Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus.
Pastiprināta uzticamības pārbaude
Jaunie noteikumi ievieš pastiprinātas uzticamības pārbaudes un klientu identitātes pārbaudes, kas būs jāveic “atbildīgajiem subjektiem”, piemēram, bankām, aktīvu un kriptoaktīvu pārvaldniekiem vai nekustamā īpašuma aģentiem. Atbildīgajiem subjektiem būs pienākums ziņot finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm par aizdomīgām darbībām.
No 2029. gada arī augstākā līmeņa profesionālajiem futbola klubiem, kas iesaistīti augstas vērtības finanšu darījumos ar investoriem, sponsoriem, reklāmdevējiem vai saistībā ar spēlētāju pārdošanu, būs jāpārbauda savu klientu identitāte, jāuzrauga darījumi un jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībām par jebkuru aizdomīgu darījumu.
Tiesību aktā ir ietverti arī pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz īpaši bagātām privātpersonām (kuriem pieder īpašumi vismaz EUR 50 000 000 vērtībā, neskaitot viņu galvenās dzīvesvietas vērtību) un ES mēroga ierobežojums skaidras naudas maksājumiem: tie nedrīkstēs pārsniegt EUR 10 000, izņemot gadījumus, ja tie veikti starp privātpersonām un nav saistīti ar viņu profesionālo darbību, kā arī pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību mērķorientētām finanšu sankcijām un novērstu sankciju apiešanu.
Centrālā uzraudzības iestāde
Lai uzraudzītu jauno nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noteikumu ievērošanu, Frankfurtē tiks izveidota jauna ES iestāde – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāde (AMLA). Tās uzdevums būs tieši uzraudzīt riskantākās finanšu iestādes, iejaukties uzraudzības kļūdu gadījumā, darboties kā dalībvalstu uzraudzības iestāžu centram un starpniekam strīdu gadījumā. AMLA uzraudzīs arī mērķorientēto finanšu sankciju īstenošanu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu veido sestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva (pieņemta ar 513 balsīm "par", 25 "pret" un 33 deputātiem atturoties), ES "vienoto noteikumu” regula (pieņemta ar 479 balsīm "par", 61 "pret" un 32 deputātiem atturoties) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA) (apstiprināta ar 482 balsīm "par", 47 "pret" un 38 "atturas").
Pirms publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī šie tiesību akti vēl ir oficiāli jāpieņem arī Eiropas Padomei. Pieņemot šos likumus, Eiropas Parlaments reaģē uz Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā izvirzītajām pilsoņu prasībām, jo īpaši 16. priekšlikuma 1. un 2. pasākumā par izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nepieļaušanu un sadarbību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā.
