Veselīgais arbūzs. 6 padomi, kā to izvēlēties un glabāt
Arbūzs ir melones, gurķa, kabača un ķirbja radinieks. Tas ir vērtīgs veselībai, palīdz notivēt un lielā daudzumā satur likopēnu - antioksidantu, kurš palēnina novecošanās procesus.
Arbūza mīkstuma krāsa variē no baltas un dzeltenas līdz pat oranžai un tumši rozā, bet uzturvērtību tas ietekmē minimāli. Arbūzs ir diētisks produkts, jo 100 gramos ir tikai 30 kilokalorijas - vairāk nekā 90% arbūza masas veido ūdens. Olbaltumvielu 100 g arbūza ir tikai 1 grams. Tajā nav arī pārlieku daudz vitamīnu un minerālvielu, taču, ņemot vērā to, ka daudzi no mums arbūzu apēd vairāk par simt gramiem, kopumā, patērējot to lielos daudzumos, var uzņemt pieklājīgu A un C vitamīna daudzumu, arī pantotēnskābi, B1 un B6 vitamīnu, biotīnu, varu, kāliju un magniju. Arbūzs arī nav bagātīgs šķiedrvielu avots, bet, ja apēdīsiet vairākas lielas šķēles, tad kopā ar 200 kcal uzņemsiet kādus 3 vai 4 gramus ūdenī šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu. Tā kā arbūzā ir diezgan daudz sēkliņu, būtu dīvaini neņemt vērā to uzturvērtību. Piemēram, 100 gramos žāvētu arbūza sēkliņu ir aptuveni 45 g tauku (no kuriem 10 g ir piesātinātās taukskābes, 7 g mononepiesātinātās un 28 g polinepiesātinātās taukskābes), 15 g ogļhidrātu, 28 g olbaltumvielu un 5 g ūdens. Sēkliņu sastāvā ir B grupas vitamīni, Omega 6 taukskābes un ievērojamā daudzumā arī minerālvielas. Interesanti, ka dzelzij un cinkam, kas ir arbūza sēkliņās, ir laba biopieejamība - cilvēka organisms var uzsūkt 85–90% tajos esošo minerālvielu.
Pateicoties antioksidantiem, ieskaitot flavonoīdus, karotenoīdus un trotepenoīdus, arbūzam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības. Nopelniem bagātākais antioksidants ir likopēns, kas arī piešķir arbūzam tumši rozā krāsu. Visvairāk likopēna ir labi nogatavinātā arbūzā (tāpat kā karotenoīdu), turklāt lielākais likopēna daudzums ir arbūza viducī. Labā ziņa – likopēna nekļūst mazāk, ja arbūzu sagriež un glabā ledusskapī, vienīgi nevajadzētu to turēt ilgāk par pāris dienām. Pēdējo gadu pētījumos rasts apstiprinājums, ka arbūzam piemīt arī spējas samazināt asinsspiedienu un uzlabot atsevišķus sirds asinsvadu veselības rādītājus. Protams, arbūzā esošais lielais ūdens daudzums to padara par lielisku urīndzenošu līdzekli, tāpēc arbūzu iesaka lietot cilvēkiem ar urīnceļu iekaisumiem. Arbūza ēšana palīdzēs samazināt tūsku, kas radusies sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu gadījumā vai tad, ja ir nieru slimības. Taču arbūzs ir noderīgs arī veseliem cilvēkiem. Kā liecina kāds pētījums ar sportistiem, arbūza sula var samazināt pēc treniņiem muskuļu sāpes.
6 norādes, kā izvēlēties un glabāt arbūzu
1. Pērkot jau sagrieztu arbūzu, meklējiet tādu, kam ir tumšas krāsas mīkstums, nav baltu svītru un ir tumšas vai baltas sēklas.
2. Nesagrieztam arbūzam jābūt krēmīgi dzeltenīgai apakšdaļai (nospiedums nedrīkst būt balts vai zaļš). Virspusei nevajadzētu būt spīdīgai un koši zaļai, drīzāk matētai un tumši zaļai.
3. Pabungājot pa gatavu arbūzu, skaņai jābūt zemai un dobjai, nevis seklam soprāna tonim.
4. Nesagrieztu arbūzu vislabāk glabāt 10–16 grādu temperatūrā pēc Celsija skalas vai vēsākajā vietā, kādu mājās var atrast. Veselu arbūzu nevajadzētu turēt vietā, kur ir aukstāks par 10 grādiem vai siltāks par 20 grādiem.
5. Sagriezts arbūzs jāglabā ledusskapī, vislabāk – slēgtā plastmasas vai stikla konteinerā.
6. Veselu arbūzu labāk neturēt kopā ar augļiem, kas izdala daudz etilēna, piemēram, ar āboliem, bumbieriem un persikiem, jo tie var pārlieku nogatavināt arbūzu.
