Nukleotīdi: jauns solis pretī atvieglojumam neiropātisko sāpju gadījumā
Vai zini, ka ne visas sāpes, ko jūtam, rodas no audu bojājumiem vai iekaisuma? Ir īpašs sāpju veids – neiropātiskās sāpes, kuru cēlonis ir nervu šķiedru bojājumi vai darbības traucējumi. Ar šo problēmu ikdienā saskaras līdz pat 10% cilvēku, un tās ir daudz grūtāk ārstējamas nekā parastās sāpes, jo parastie pretsāpju līdzekļi sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu.
Kā atšķiras neiropātiskās sāpes?
Klasiskas sāpes darbojas kā brīdinājuma signāls mūsu ķermenim – piemēram, pieskaroties karstai virsmai, mēs instinktīvi atraujam roku. Taču neiropātisku sāpju gadījumā nav tieša audu bojājuma, un sāpes rodas tāpēc, ka nervu šķiedras kļūst pārāk jutīgas, jeb hiperuzbudinātas. Cilvēks šīs sāpes var raksturot kā dedzinošas, durošas vai "skudriņu sajūtu" pat no ļoti viegla pieskāriena.
Kas tad īsti ir nukleotīdi?
Pēdējos gados ārstu uzmanības centrā nonākuši īpaši savienojumi – nukleotīdi, kas var ievērojami palīdzēt neiropātisko sāpju ārstēšanā. Nukleotīdi ir organiski savienojumi, kas ir mūsu DNS un RNS molekulu sastāvdaļa. Tie satur slāpekļa bāzes (adenīnu, guanīnu, citozīnu, timīnu vai uracilu), cukuru (ribozes vai deoksiribozes) un fosfātu grupas. Izrādās, šie mazie savienojumi ir daudz svarīgāki, nekā agrāk uzskatījām.
Uridīns un citidīns – nervu veselības atbalstītāji
Starp nukleotīdiem īpašu uzmanību izpelnījušies uridīns un citidīns, kas spēlē galveno lomu nervu sistēmas veselībā:
- Uridīns veicina nervu šķiedru reģenerāciju, palīdzot atjaunot bojātās nervu šūnu membrānas un samazinot sāpes. Tas darbojas caur īpašiem receptoriem (P2Y), palīdzot nervu šūnām augt un atjaunoties. Turklāt uridīns spēj tieši samazināt sāpju sajūtas intensitāti.
- Citidīns ir neaizstājams mielīna – īpašās izolācijas, kas aptver nervu šķiedras, veidošanai. Mielīns ir nepieciešams, lai nervu impulsi ātri un efektīvi pārvietotos, un tā bojājums ir viens no galvenajiem iemesliem neiropātiskajām sāpēm.
Kā nukleotīdi palīdz neiropātisko sāpju gadījumos?
Uridīns un citidīns veicina nervu audu atjaunošanos tieši tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Tie palīdz:
- Uzlabot bojāto nervu šūnu membrānu un šķiedru atjaunošanu.
- Samazināt sāpes, ko izraisa pastiprināts nervu jutīgums.
- Nodrošināt mielīna veidošanu, tā uzlabojot nervu signālu pārvadi.
Īpaši nozīmīga nukleotīdu iedarbība ir tādos gadījumos kā diabētiskā polineiropātija, karpālā kanāla sindroms, kā arī citas perifēro nervu saslimšanas, kur nervu bojājumi ir izteikti un sāpīgi.
Pacietība atmaksājas!
Nukleotīdu lietošana terapijā prasa pacietību – tie jālieto ilgstoši, no dažiem mēnešiem līdz pat gadam, jo tie atjauno nervu audus pakāpeniski. Taču, ievērojot šo režīmu, iespējams sasniegt būtisku veselības uzlabošanos un ievērojami samazināt neiropātisko sāpju simptomus.
Ja tev vai kādam tev tuvam cilvēkam ir neiropātiskās sāpes, ir vērts pārrunāt ar ārstu nukleotīdu lietošanas iespējas. Jo veselība sākas ar zināšanām un pareizu izvēli!
