Tirpst, dur un dedzina: Iespējams, tā ir neiropātija
foto: Publicitātes foto
Esi vesels

Tirpst, dur un dedzina: Iespējams, tā ir neiropātija

Reklāmas projekts

Mēs visi kādreiz esam piedzīvojuši sāpes – vai tās būtu nobrāzta ceļgala sāpes pēc kritiena vai apdegums, nejauši pieskaroties karstam katlam. Parasti sāpes brīdina, ka kaut kas nav kārtībā, liekot mums rīkoties, lai aizsargātu ķermeni no lielākiem bojājumiem. Taču ne visas sāpes ir vienādas. Neiropātiskās sāpes ir īpašs sāpju veids, kas būtiski atšķiras no tām, ar kurām saskaramies ikdienā.

Kas tad īsti ir neiropātiskās sāpes?

Atšķirībā no klasiskām sāpēm, kas rodas audu bojājuma un iekaisuma rezultātā, neiropātiskās sāpes saistītas ar nervu šķiedru bojājumu vai traucējumiem nervu darbībā. Citiem vārdiem sakot, nervi paši kļūst pārāk jūtīgi jeb hiperuzbudināti, un cilvēks izjūt sāpes bez reāla audu bojājuma.

Kas izraisa neiropātiskās sāpes?

Neiropātisko sāpju cēloņi var būt dažādi. Visbiežāk sastopamie piemēri:

  • Karpālā kanāla sindroms – nervu nospiešana plaukstas locītavas kanālā;

  • Diabētiskā polineiropātija – augsts cukura līmenis asinīs bojā nervu šķiedras;

  • Postherpētiskā neiraļģija – pēc pārslimotām vējbakām vai herpes vīrusa;

  • Muguras sāpes, ko izraisa nervu saknīšu nospiedums;

  • Polineiropātijas vitamīna B12 deficīta dēļ – nervu mielīna slāņa bojājumi;

  • Alkohola vai zāļu izraisītas polineiropātijas;

  • Autoimūnas polineiropātijas – nervu šķiedru bojājumi, ko rada imūnsistēma;

  • Trigeminālā neiraļģija – stipras sejas sāpes, kas rodas trigeminālā nerva dēļ.

Kā atpazīt neiropātiskās sāpes?

Neiropātiskās sāpes var būt ļoti dažādas un dažreiz mulsinošas, jo simptomi ne vienmēr ir tieši saistīti ar kādu konkrētu traumu. Visbiežāk cilvēki sūdzas par:

  • Dedzinošām, durošām vai tirpšanas sajūtām;

  • Pastiprinātu jutību, piemēram, sāpes pat no viegla pieskāriena;

  • Nejūtīgumu, kas var izraisīt nejaušus ievainojumus;

  • Traucētu aukstuma, siltuma un vibrācijas sajūtu.

Arī autonomā nervu sistēma var tikt ietekmēta, izraisot sirdsdarbības, kuņģa-zarnu trakta, ādas un matu veselības traucējumus, kā arī reiboni pie piecelšanās (ortostātisko hipotenziju).

Kā ārstēt neiropātiskās sāpes?

Parasti ierastie pretsāpju līdzekļi (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi) neiropātisko sāpju gadījumā diemžēl palīdz tikai īslaicīgi un nenovērš problēmas cēloni. Visbiežāk tiek izmantoti antidepresanti un pretepilepsijas līdzekļi, taču arī tie ne vienmēr dod gaidītos rezultātus.

Par laimi, ir arī papildinošas terapijas metodes, kas spēj ievērojami atvieglot simptomus, veicinot nervu reģenerāciju un darbību. Šeit būtisku lomu spēlē B grupas vitamīni un nukleotīdi.

B vitamīnu spēks

  • B12 vitamīns – veicina nervu mielīna slāņa atjaunošanos, kas ir būtisks nervu signālu pārvadei;

  • B1 vitamīns un tā forma benfotiamīns – palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs un novērst nervu bojājumus;

  • B6 vitamīns – piedalās serotonīna un dopamīna ražošanā, kas samazina sāpes un iekaisumu.

Nukleotīdu atklājums neiropātisko sāpju terapijā

Nukleotīdi ir organiski savienojumi, kas piedalās DNS un RNS veidošanā un nervu šūnu darbības nodrošināšanā. Tie spēj stimulēt nervu reģenerāciju, īpaši palīdzot perifēro nervu atjaunošanā. Nukleotīdi, piemēram, uridīns un citidīns, ne tikai palīdz atjaunot bojātās nervu šķiedras, bet arī samazina sāpju intensitāti.

foto: Publicitātes foto

Ko tas nozīmē mums?

Izpratne par neiropātisko sāpju dabu un piemērota terapija ļauj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. Ja jūtat šādus simptomus, ir vērts konsultēties ar speciālistu un apsvērt iespēju izmantot papildus B vitamīnus un nukleotīdus kā daļu no kompleksās ārstēšanas.

Atceries – veselība sākas ar zināšanām un rīcību!