
Smagas, sāpošas un nogurušas kājas?
Vai esi pamanījis, ka kājas vakarā pietūkst vai jūti smagumu kājās? Šie ir vieni no pirmajiem simptomiem, kas var norādīt uz hronisku vēnu mazspēju. Pietūkums rodas, kad tiek traucēta normāla asins un limfas plūsma atpakaļ uz sirdi, radot šķidruma uzkrāšanos audos – pazīstamā tūsku veidošanās. Tas notiek, kad vēnu vārstuļi nespēj veikt savu darbu, kas izraisa asins sastrēgumu, paaugstinātu spiedienu vēnās un šķidruma nokļūšanu apkārtējos audos.
Varikozas vēnas, tās redzamās, paplašinātās un līkumotās vēnas, ir vēl viens vēnu mazspējas simptoms. Tās norāda uz sliktu asinsriti, ko izraisa asinsvadu elastības zudums. Vēnu vārstuļu bojājumi traucē asins plūsmu un izraisa sastrēgumu kājās.
Svarīgi atcerēties – ja šie simptomi netiek savlaicīgi ārstēti, slimība var progresēt un radīt nopietnas veselības problēmas. Neļauj hroniskai vēnu mazspējai ierobežot Tavu dzīvi! Uzzini, kā vari uzlabot savu veselību un atgriezties pilnvērtīgā dzīvē!
Kas var liecināt par kāju vēnu slimībām?
- Sāpes, diskomforts, nieze un smaguma sajūta kājās;
- Pietūkušas potītes;
- Krampji apakšstilba muskuļos;
- Uz kājām redzami izspiedušies kapilāri un vēnas;
- Potītes rajonā veidojas pigmentācija vai pat čūlas.
Neārstēšanas sekas
Ja hronisko vēnu mazspēju neārstē, ar laiku tā var attīstīties par bīstamu slimības formu, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Pirmie redzamie simptomi ir izteikts vēnu tīklojums un zili vēnu mezgli, jo pieaugošais venozais spiediens izspiež vēnas līdz pat ādas virsmai. Laika gaitā vēnu sieniņas izstiepjas, savijas un var izraisīt audu bojājumus – trofiskas izmaiņas, kas pasliktina audu apgādi ar skābekli un barības vielām.
Pazīstama komplikācija ir tūska potīšu un apakšstilbu rajonā, kas rodas šķidruma uzkrāšanās dēļ. Ja vēnu iekaisums progresē, var attīstīties ļoti sāpīgas un grūti ārstējamas trofiskās čūlas vai ekzēma. Nepareizi ārstēta vēnu mazspēja var novest arī pie vēl smagākām sekām, piemēram, vēnu iekaisuma (flebīta) vai trombozes, kad asins recekļi var pārvietoties un bloķēt asinsriti plaušās, izraisot dzīvībai bīstamu plaušu emboliju.
Neārstētas trombozes var novest arī pie sirdsdarbības traucējumiem, insulta vai infarkta. Tāpēc, lai izvairītos no šādām nopietnām komplikācijām, ir svarīgi savlaicīgi konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu savu vēnu stāvokli un uzsākt ārstēšanu. Rūpējoties par savu veselību šodien, tu vari pasargāt sevi no lielākām problēmām rīt!
Lai savlaicīgi parūpētos par savu veselību, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Ko darīt profilaksei?
Izvēlies ērtus apavus, kas nenoslogo kājas un ļauj tām elpot. Apaviem jābūt ērtiem un ar zemu papēdi, lai samazinātu slodzi uz vēnām un novērstu papildu spiedienu. Atpūtinot kājas, pacel tās uz augšu, lai tās būtu vienā līmenī ar sirdi – tas palīdz uzlabot asinsriti un samazināt spiedienu vēnās.
Valkā kompresijas zeķes – tās ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai uzlabotu asinsriti un novērstu vēnu problēmu pasliktināšanos. Svarīgi konsultēties ar flebologu, lai izvēlētos pareizo kompresijas zeķu spiedienu, kas atbilst Tavai vajadzībai.
Ikdienā iekļauj fiziskās aktivitātes - pastaigas, skriešana vai peldēšana, ir lielisks veids, kā uzlabot asinsriti un stiprināt kāju vēnas. Svarīgi ir ievērot mērenību un izvēlēties vingrinājumus, kas nekaitē vēnu veselībai.
Centies izvairīties no ilgstošas sēdēšanas un stāvēšanas. Ja darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu, ieteicams ik pēc stundas piecelties un veikt īsus vingrinājumus. Tas palīdzēs novērst asins stāzi kājās un uzlabos asinsriti.
Lai izvairītos no slodzes uz vēnām, izvairies no pārāk karstām telpām - pirtīm un karstām vannām, jo siltums var veicināt vēnu paplašināšanos. Labāk izvēlies kontrastdušu un atrodoties dabā pie ūdens, izmanto iespēju kailām kājām pabradāt pa ūdeni – tas palīdz stimulēt asinsriti un tonizē vēnas.
Uzturā iekļauj vairāk šķiedrvielu, sabalansētu ēdienu un dzer pietiekami daudz ūdens, lai palīdzētu cirkulācijai. Ja ir liekais svars, mērķtiecīgi samazini to, lai mazinātu slodzi uz vēnām.
Atbrīvojies no kaitīgajiem ieradumiem un stresa – tie būtiski ietekmē Tavu veselību.
Vēnu veselību var novērtēt flebologs, izmantojot duplekssonogrāfiju – ātru, nesāpīgu un precīzu diagnostikas metodi, kas ļauj izvērtēt gan virspusējās, gan dziļās kāju vēnas. Pēc izmeklējuma ārsts sniegs detalizētu aprakstu un diagnozi, kā arī ieteikumus turpmākai ārstēšanai.
Kā ārstēt?
Aptiekās pieejami flebotropie bezrecepšu medikamenti, kuri ir piemēroti apakšējo ekstremitāšu hroniskas venozas mazspējas ārstēšanai. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka labu efektu ārstēšanā uzrāda mikronizēta diosmīnu un hesperidīnu saturošie medikamenti. Aptiekās ir pieejamas Hesio 1000 mg tabletes, kura sastāvā ir mikronizēts diosmīns un hesperidīns un dienas deva ir tikai 1 tablete dienā.
Tā mikronizētā forma un diosmīna un hesperidīna kombinācija padara to ļoti efektīvu, jo šie flavonoīdi palīdz uzlabot asinsriti, stiprināt vēnu sieniņas un novērst šķidruma uzkrāšanos, kas ir galvenie simptomi vēnu slimību gadījumā.
Katra apvalkotā tablete satur 1000 mg mikronizētu flavonoīdu – 900 mg diosmīna un 100 mg citu flavonoīdu hesperidīna veidā.
Hesio ir paredzēts pieaugušajiem:
- apakšējo ekstremitāšu hroniskas venozas mazspējas ārstēšanai, ja ir šādi funkcionāli simptomi:
- - smaguma sajūta kājās un pietūkums;
- - sāpes;
- - apakšējo ekstremitāšu krampji naktī;
- akūtas hemoroīdu krīzes simptomātiskai ārstēšanai
Hroniskas venozas mazspējas ārstēšanas parastā deva ir 1 tablete vienu reizi dienā 2 mēnešus. Ja saglabājas simptomi, ārstēšanu var turpināt vēl 2 mēnešus.
Savukārt akūtu hemoroīdu krīzes gadījumā dienas deva pirmajās 4 ārstēšanas dienās ir 3 tabletes, t. i., 1 tablete trīs reizes dienā vai vienu reizi dienā 1 tablete un vienu reizi dienā 2 tabletes. Nākamajās 3 dienās ieteicamā dienas deva ir 2 tabletes.
Vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par Jums piemērotāko ārstēšanu.