Vai aukstā duša tiešām sniedz labumu mūsu veselībai? Komentē pretnovecošanas eksperts

Regulāri peldēšanas treniņi aukstā ūdenī tiešām pozitīvi ietekmē dažādas sistēmas, piemēram, kardiovaskulāro sistēmu, endokrīno sistēmu, imūnsistēmu un nervu sistēmu. Taču kā ar auksto dušu?
 
Eksperti visā pasaulē apgalvo, ka aukstā duša var labvēlīgi ietekmēt garīgo, sirds un asinsvadu veselību. Tajā pašā laikā pētījumi par aukstajām dušām ir gana niecīgi. 

“Par to ir vismaz 100 pētījumu, no kuriem daži ir vairākus gadu desmitus veci vai tiem ir metodoloģiskas problēmas, un lielākajā daļā no tiem ir arī maz dalībnieku, kas parasti ir veselīgi pieaugušie,” pauž Djūka universitātes Ortopēdiskās ķirurģijas katedras asociētais profesors un Djūka novecošanās centra vecākais speciālists Korijs Saimons.

Tomēr ekspertiem ir idejas par to, kāpēc aukstā duša varētu darboties, pamatojoties uz zinātniskajiem un sadzīviskiem pierādījumiem. Lielākā daļa aukstās dušas priekšrocību ir saistītas ar psiholoģisko pielāgošanās procesu un stresa pārvarēšanu, šajā gadījumā - aukstā ūdens. 

Saskaņā ar 2022. gada oktobrī žurnālā “Current Psychology” publicēto pētījumu, dalībnieki, kuri divas nedēļas katru dienu ne ilgāk kā vienu minūti dušā lietoja ūdeni ar temperatūru no aptuveni 50 grādiem pēc Fārenheita līdz 57,2 grādiem pēc Fārenheita (no 10 grādiem pēc Celsija līdz 14 grādiem pēc Celsija), uzrādīja zemāku stresa līmeni nekā kontroles grupa. Ieguvumi bija spēcīgāki, ja dalībnieki devās dušā pēc tam, kad bija izpildījuši vairākus elpošanas tehnikas raundus, kas ietvēra dziļu elpošanu, izelpu un elpas aizturēšanu.

Saimons reizi vai divas reizes nedēļā iet aukstā dušā, kas, pēc viņa teiktā, ir palīdzējis viņam kopumā kļūt garīgi klātesošākam, jo šī prakse liek viņam pārstrādāt “ciešanas”.  

Aukstā duša var arī uzlabot garastāvokli un enerģiju vai garīgo modrību, jo tiek uzskatīts, ka tas vismaz daļēji ir saistīts ar neiromediatoru epinefrīna, noradrenalīna un dopamīna līmeņa paaugstināšanos.

“Šie psiholoģiskie ieguvumi var būt arī galvenais iemesls, kāpēc daži cilvēki jūt, ka aukstā duša mazina sāpes, kurām psiholoģiskais diskomforts ir galvenais prognozējošais faktors,” sacīja Saimons.

Iegremdēšanas aukstuma terapijas laikā temperatūras šoks var uz īsu brīdi radīt stresu sirds un asinsvadu sistēmai, paaugstinot asinsspiedienu, sirdsdarbības un elpošanas frekvenci, taču šī hiperaktivitāte var uzlabot asinsriti, jo organismam ir jāstrādā, lai atgrieztos normālā stāvoklī un sasildītos. Aukstā duša teorētiski zināmā mērā varētu radīt tādu pašu efektu.

Ir arī pierādīts, ka iegremdēšana aukstā ūdenī uzlabo asinsriti. Auksta ūdens iedarbībā ādas asinsvadi kļūst mazāki, samazinot asins plūsmu. Kad aukstās dušas “tūre” beigusies, ķermenim ir jāsasilst, tāpēc palielinās asins plūsma, jo asinsvadi paplašināšanās dēļ palielinās. 

Tāpat aukstā duša var palīdzēt stiprināt arī imūnsistēmu. Ir dažādi pētījumi, kas pierāda, ka, ejot aukstā dušā, cilvēki retāk slimo.

Tomēr cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, asinsrites traucējumi, jušanas traucējumi vai diabēts, nevajadzētu izmēģināt aukstu dušu, pirms tam neapspriežoties ar ārstu, norāda eksperti. Tas pats attiecas uz grūtniecēm, personām, kurām nesen veikta operācija vai kuras ir alkohola vai narkotiku reibumā.

Vienlaikus, ja vēlaties izmēģināt auksto dušu terapiju un esat saņēmis ārsta atļauju, sāciet to darīt palēnam. Sākumā ir labi, ja aukstuma iedarbība ilgst 15 līdz 30 sekundes, un tikai pēc tam var mēģināt pievienot aptuveni 15 sekundes.

Saimons norādīja, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka aukstā duša ir drošs veids, kā uzlabot vispārējo veselības stāvokli, taču stresa pilnajā pasaulē šī prakse var būt labs papildinājums veselības pamatlīmenim, ko jau nodrošina pamata pasākumi: uzturs, fiziskās aktivitātes un miegs.