Stress tik milzīgs, ka vairs negribas iet uz darbu. Ko darīt?

Nespēja kontrolēt savu darbu, pārmērīgi augstas prasības tev kā darbiniekam, atbalsta trūkums no kolēģiem un vadības, neatbilstība ieņemamam amatam, sliktas attiecības starp kolēģiem (iespējams, pat psiholoģiskā un fiziskā vardarbība!), konflikti, nedrošība par savu amatu – tie ir biežākie iemesli, kāpēc darbā rodas papildu stress. Ja ilglaicīgi šīs problēmas izliecies neredzam, stress var ieilgt. Uz darbu iet ar riebumu, nespēja koncentrēties un veiksmīgi plānot savu laiku, darba produktivitātes samazināšanās, bieža kļūdīšanās un veselības problēmas – tās ir tikai normālas un dabiskas parādības, kas var rasties, ja no stresa neatbrīvojies.

Ieklausies sevī!

Godīgi atbildi uz jautājumu, kas liek tev darbā justies slikti, un domā, kā šo problēmu varētu atrisināt. Varbūt der atklāta saruna ar kolēģiem vai priekšnieku, šādi kopā atrodot vienotu risinājumu. Der izvērtēt, kā pati jūties, veicot savus darba pienākumus. Tas, ka satraucies par darba veicamajiem termiņiem un šaubies, vai pagūsi visus darbus pietiekami labi padarīt laikā, ir īslaicīgs stress un uztverams pat par gluži veselīgu. Šāds pozitīvais stress mobilizē spēkus, sniedz papildu enerģiju, tāpēc ar visu iespējams ļoti labi tikt galā. Stress tavu veselību apdraud tikai tad, ja kļūst ilgstošs.

4 tipiskas stresa situācijas un iespējamie risinājumi

Šādā gadījumā galvenais neslēpt savas patiesās izjūtas. Ir normāli, ja tevi māc šaubas par savu konkurētspēju darba tirgū - ka droši vien esi slikta darbiniece, jo nespēji tikt galā ar visiem pienākumiem, ka visu laiku tev neveicas. Galvenais – nenolaist rokas! Domā, ko varētu darīt, lai uzmundrinātu sevi un labāk justos. Varbūt ir vērts apmeklēt profesionālos kursus, kuros beidzot paaugstināsi savu profesionālo varēšanu. Varbūt jāpiesakās svešvalodu kursos? Ik dienas sūti savu CV uz vairākām iespējamajām darba vietām, kuras gribētu strādāt.

2. Ilgstošs stress, jo darba ir ļoti daudz

Lai darbā tevi nepavadītu “izdegšanas sindroms”, jāsabalansē laiks un enerģija. Nav labi visu savu dzīvi veltīt tikai darbam. Atrodi laiku arī atpūtai. Teātra izrādes, izlasīta grāmata, fiziskā slodze – tā uzlādē enerģiju, lai rastos papildu spēks, ko varēsi veltīt darbam. Lai atbrīvotos no stresa un mobilizētu spēkus, domās (vai varbūt uz baltas papīra lapas) izveido darbu sarakstu, pirmajā vietā liekot tos pienākumus, kurus nepieciešams izdarīt pirmos. Tāpat neatliec darbus uz pēdējo brīdi. Varbūt vērts šim darbam katru dienu veltīt kaut pusstundiņu, šādi to izdarot laikā, bet pašai samazinot savu stresa līmeni?

Ja uzņemies vairāk darbu, nekā reāli spēj izdarīt, jāmeklē šim cēlonim patiesais iemesls. Varbūt šādi izvairies no problēmām ģimenē? Varbūt negribi palikt vakaros vienatnē ar sevi un savām domām par, tavuprāt, neizdevušos dzīvi? Varbūt nesen esi kļuvusi par māmiņu un nu saproti, ka ar iepriekšējo darba apjomu galā nespēj tikt? Pareizi definē problēmu un meklē tai risinājumu! Iespējams, vienīgais risinājums ir darba režīma pārstrukturizēšana vai pat darbavietas vai profesijas maiņa.

4. Nesaprašanās ar kolēģiem

Visbiežākais strīdu iemesls ir neizrunāšanās. Pārrunā ar kolēģi vai priekšnieku savas izjūtas, noskaidro, vai tās ir pamatotas, un vienojieties, kā radušos situāciju varētu risināt. Bet ko darīt, ja tavā darba kolektīvā ir cilvēki, kas tevi izmanto, kas lūdz palīdzēt tikt galā ar saviem pienākumiem, šādi aizkavējot tevi no taviem tiešajiem darbiem? Protams, izņēmuma reizēs (piemēram, pēkšņa slimība, tuvinieka bēres vai īslaicīgas problēmas ģimenē) savam kolēģim vari izlīdzēt, tomēr raugies, lai tas nenotiek regulāri. Šādi atkal sevi pakļauj papildu stresam, kas, atzīsti, tev nemaz nav vajadzīgs, vai ne? Nekautrējies un iemācies kolēģim atteikt. Reizēm der pavisam vienkārša atruna: “Protams, es varu tev palīdzēt, tikai nezinu, kad man sanāks tam laika. Vispirms man jāizdara… (tad seko tavu tiešo darbu uzskaite). Varbūt pēc nedēļas man laiks atbrīvosies.” Visticamāk, šāda atbilde kolēģim izmantotājam nemaz nepatiks, tāpēc viņam nekas cits neatliks, kā pašam vien strādāt. Iemācies arī atteikties no virsstundām vai darba brīvdienās, ja nevēlies papildu slodzi! Ieklausies pati savās izjūtās un vēlmēs!

Cīņai ar nopietnu stresu spēs palīdzēt vienīgi speciālists, bet ir tik daudz vienkāršu knifiņu, kas ātri spēj mazināt satraukumu darbā

10 minūšu pauze sociālajos tīklos

Tikai desmit minūtes dienā, kas pavadītas, apmeklējot iecienītākās interneta mājaslapas, palīdz samazināt stresu, uzlabo smadzeņu darbību un palielina produktivitāti. Paveikusi kādu darbu, ļauj sev 10 minūtes atpūsties. Varbūt aizsūtīt kādu uzmundrinošu e-vēstulīti vai savu fotogrāfiju no brīvdienu piedzīvojumiem saviem draugiem? Tikai uzmanies un neaizraujies - tiešām 10 minūtes un ne sekundīti vairāk.

Vismaz vienreiz dienā dzer ženšeņa tēju. Tā uzlabo asinsspiedienu un elpošanas sistēmas darbību, kā arī samazina stresu.

Elpo dziļi

Ja darbā, šķiet, no satraukuma sāc zaudēt kontroli pār saviem spēkiem un tev ir grūti koncentrēties, dažas sekundes atraujies no darbiem un veic dziļas ieelpas. Lieliski, ja to vari darīt pie atvērta loga, kur skābekļa koncentrācija ir lielāka.

No pārlieka satraukuma un sasprindzinājuma iespējams ātri atbrīvoties ar fizisku slodzi. Lieliski, ja pēc darba dodies uz fitnesa klubu, bet efektu sniegs arī īslaicīga muskuļu sasprindzināšana un atkal atbrīvošana. To vari darīt dažādās ikdienišķās vietās. Piemēram, braucot liftā, stāvot pie luksofora sarkanās gaismas, braucot ar auto, stāvot veikala rindā.

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock