Kas notiek ar organismu, ja katru dienu kāp pa kāpnēm?
Grūti iedomāties labāku sadzīves trenažieri par kāpnēm. Ja ikdienā tev jākāpj pa kāpnēm, priecājies! Ja tādas nepieciešamības nav, atrodi kāpnes un aizmirsti par liftu, apsteidz visus uz eskalatora arī lielveikalā – vienkārši kāp.
Ko tas tev dos?
Mūsu mazkustīgajā laikmetā gandrīz visi esam informēti, cik daudz laba dara staigāšana, cik soļu nepieciešams noiet katru dienu, lai saglabātu funkcionāli veselu ķermeni. Kāpšanai pa kāpnēm ir papildu pievienotā vērtība – tas ir lielisks kardiovaskulārais (sirds asinsvadu) treniņš, kas uzlabo asins cirkulāciju un sirdsdarbību. Kāpjot pulss paātrinās, tu trenē sirdi, nodarbini ikru, augšstilbu un gurnu muskulatūru, uzlabo to tonusu.
Īpaši ikru muskulatūra organismā palīdz veikt grūtāko asinsrites darbu – tā nodrošina atteces plūsmu virzienā uz augšu, pretēji gravitācijai. Kāpjot pa trepēm, tu ergonomiski un dabīgi nodarbini pēdu, potīšu, ceļu un gurnu locītavas, tās nepārslogojot un tādējādi uzlabojot to funkcionālo stāvokli.
Padari kāpšanu interesantāku
Tik ierasto kāpšanu pa kāpnēm var pārvērst sportiskā pasākumā, darot to apzināti un radoši. Piemēram, kāpjot augšup, uz katra pakāpiena veic kustību ar pēdu, it kā pastiepjoties uz pirkstgala, – tā vēl vairāk noslogosi ikru muskuļus. Kāp augšup atmuguriski – tā trenēsi augšstilbu mugurējos un sēžas muskuļus. Sāc kāpt nevis ar sev ērto vai pierasto kāju, bet ar otu – tā trenēsi un uzlabosi sadarbību starp abām smadzeņu puslodēm.
Atceries, ka ierobežojumu kāpšanai pa kāpnēm nav. Jo vairāk kustēsies, jo labāk!
Ievēro! Ja tomēr aizelsies, uzkāpjot pa kāpnēm vien pāris stāvu, tas ir signāls, lai aizdomātos par kustību daudzumu ikdienā vai ķermeņa svaru. Arī tad, ja jūti sāpes locītavās, kāpjot augšup vai lejup pa kāpnēm, bet tās nejūti, pārvietojoties pa līdzenu virsmu, būtu vēlams apmeklēt speciālistu un pārbaudīt locītavu funkcionālo stāvokli.
