Vienkārša aktivitāte, kuru vari veikt mājās, lai krietni uzlabotu savu atmiņu
Mūzika var ne tikai sniegt baudījumu ausīm, bet arī dziedināt. Dr. Maikls Moslijs iesaka klausīties mūziku, jo tā labvēlīgi ietekmē prāta spējas un atmiņu.
Pētījuma laikā ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem strādāja mūzikas terapeite, atlasot skaņdarbus, kas bija gan uzmundrinoši, gan relaksējoši. Šie skaņdarbi pētījuma dalībniekiem tika atskaņoti katru dienu astoņu nedēļu garumā.
Pirms un pēc šīs intervences pētnieki veica neiropsiholoģiskos testus, elektroencefalogrāfiju un arī ievāca funkcionālās magnētiskās rezonanses datus. Tika secināts, ka ir palielinājusies emocionālā noturība, atmiņa un kognitīvās spējas.
Kādā problēmām palīdz mūzikas terapija
Insults. Mūzikas klausīšanās ļauj insulta slimniekiem pārvarēt grūtības skaidri saskatīt konkrētus objektus. Londonas Karaliskās koledžas zinātnieki atklāja, ka cilvēkiem, kas pārcietuši insultu, patīkamas mūzikas klausīšanās uzlabo spējas fokusēt skatienu. Mūzika var palīdzēt atjaunot arī citas kognitīvās spējas. Piemēram, izmantota uzreiz pēc insulta, tā var palīdzēt vārdos formulēt atmiņas. Zinātnieki arī secināja, ka mūzikas terapija ļauj pacientiem justies mazāk depresīviem.
Sirds slimības. Mūzika palīdz mazināt asinsspiedienu, uzlabo sirdsdarbību un elpošanu, kā arī mazina sāpes un satraukumu. To pierādījis 23 pētījumu apkopojums, kurā bija iesaistīti 1500 sirds slimnieki.
Uzmanības deficīta sindroms. Pusaudžiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu mūzikas klausīšanās mazina savstarpēju agresivitāti.
Sāpes. Ja ir osteoartrīts, mūzikas klausīšanās 20 minūtes dienā var mazināt sāpes.
Vēzis. Mūzika var ne tikai uzlabot dzīves kvalitāti nedziedināmi slimiem pacientiem, bet arī veicināt atveseļošanos – pacientiem, kas saņēma pretvēža terapiju, mūzikas klausīšanās uzlaboja stāvokli.
Posttraumatiskais stress. Cilvēkiem ar amnēziju un atmiņas traucējumiem, kas piedzīvojuši traumatiska stresa gadījumus, mūzika palīdz atgūt atmiņu.
Dzemdības. Ja telpā, kur notiek dzemdības, atskaņo mūziku, dzemdētājām mazinās kontrakciju sāpes.
Pirmsoperācijas satraukumus. Mūzika iedarbojas nomierinoši pirms satraucošām procedūrām. Klausoties mūziku, pacienti, kam bija paredzēta cilmes šūnu transplantācija un kolonoskopija, jutās mazāk satraukti. Viņiem bija vajadzīgs mazāk nomierinošu zāļu, bija zemāks asinsspiediens un labāks pulss nekā tiem, kas to neklausījās.
Pirmseksāmenu satraukums. Mūzikas klausīšanās uzlabo garastāvokli un mazina depresiju. To pierādījis kāds pētījums, kurā piedalījās japāņu studenti, – klausoties uzmundrinošu mūziku, viņiem uzlabojās arī imunitāte un cēlās adrenalīna līmenis.
Tomēr vislielākais labums, ko spēj sniegt mūzikas terapija gan sasirgušiem, gan veseliem cilvēkiem, ir tās nomierinošā iedarbība. Piemēram, klausoties Johana Pahelbela Kanonu Re mažorā, veseliem cilvēkiem mazinās satraukums, asinsspiediens un palēninās pulss, un tas ir daudz vērtīgāk par klusumu. Līdzīgi rezultāti panākti arī ar Baha, Vivaldi un Mocarta mūziku.
Mūzika maina garastāvokli: pareizā melodija acumirklī atbrīvo mūs no dusmām un depresijas un dod milzu enerģijas lādiņu. Svarīgi atrast pareizo mūziku pareizā stāvokļa radīšanai.
