Pētījumā noskaidrots, ko darīt pusmūža cilvēkiem, lai novērstu svara pieaugumu

ASV pētnieku grupa atzina, ka "ogļhidrātu loma svara pieaugumā un aptaukošanās procesā joprojām ir pretrunīga", bet uzsvēra, ka tikai nedaudzos pētījumos ir konstatēta saistība starp ogļhidrātu uzņemšanas izmaiņām laika gaitā un ilgtermiņa ķermeņa svara izmaiņām.

Viņi norādīja, ka palielināts ogļhidrātu patēriņš, piemēram, gāzēto dzērienu, baltmaizes un kartupeļu veidā, pusmūžā izraisa lielāku svara pieaugumu. 

Lai to pārbaudītu, pētnieku grupa 24 gadu laikā ar četru gadu intervālu pētīja ķermeņa svara izmaiņas 136 432 cilvēku grupā, kurā bija 65 gadus veci cilvēki. Uzņemšanas brīdī pētījumā iesaistītajiem nebija vēža, diabēta, kuņģa problēmu, sirds slimību, elpošanas problēmu, neirodeģeneratīvu traucējumu vai hronisku nieru slimību.

Ik pēc diviem līdz četriem gadiem viņi aizpildīja anketas par dzīvesveidu, slimības vēsturi un citiem ar veselību saistītiem faktoriem. Pētnieki atklāja, ka dalībnieki ik pēc četriem gadiem vidēji pieņēmās svarā par 1,5 kg, kas 24 gadu laikā veidoja 8,8 kg.

Dalībnieki, kuri dienā patērēja 10 g vairāk šķiedrvielu, pieņēmās svarā mazāk (0,8 kg), tāpat arī tie, kuri ogļhidrātus uzņēma no pilngraudu graudaugiem (0,4 kg) un augļiem (1,6 kg).

Cilvēki, kuri vairāk lietoja rafinētus graudaugus, piemēram, balto maizi, uzņēma par 0,8 kg vairāk, kā arī tie, kuri vairāk lietoja cieti saturošus dārzeņus, piemēram, kukurūzu un kartupeļus (2,6 kg).

Laikrakstā „British Medical Journal” (BMJ) publicētajā pētījumā teikts, ka iegūtie rezultāti "uzsver ogļhidrātu kvalitātes un avota potenciālo nozīmi svara kontrolē ilgtermiņā".

Tajā piebilsts: "Pievienotā cukura, ar cukuru saldinātu dzērienu, rafinētu graudu un cieti saturošu dārzeņu ierobežošana par labu pilngraudu graudiem, augļiem un cieti nesaturošiem dārzeņiem var veicināt centienus kontrolēt svaru."