Otolaringologs: "Jo ilgāk esmu medicīnā, jo vairāk saprotu, ka ir lietas, kas nereti palīdz labāk nekā zāles!"

Nenoliedzami, ka dziedāšana ir viens feins pasākums, taču – kādu labumu tā sniedz mūsu veselībai?

Dziedāšana, protams, ir ļoti pozitīva aktivitāte, vispirms jau tāpēc, ka tā nav viena pati skaņa bez elpošanas. Ja ir pareiza tā saucamā diafragmālā elpošana, kā jau to dziedātājiem māca, tā ir aktīvāka, dziļāka un tāda, var teikt, dod veselību organismam. Arī medicīnā, ja ir smagas plaušu saslimšanas, lai pacients ātrāk atveseļotos un notiktu gļotu drenāža, izmanto elpošanas vingrinājumus. 

Pati skaņa uz cilvēku iedarbojas emocionāli, parasti pozitīvi. Tas savukārt stimulē labāk darboties tos mūsu iekšējos orgānus, kurus inervē veģetatīvā nervu sistēma, tā, kas vairāk pakļaujas emocijām. Cilvēkam, kas piedzīvo kaut ko sliktu, ir nobijies, sāk svīst plaukstas, siekalas kļūst biezākas, pastiprinās atvilnis no barības vada, bet, esot pozitīvu emociju virpulī, uzlabojas sirds asinsvadu sistēmas, gremošanas sistēmas darbība.

Dziedāt jau var arī līdz aizsmakumam, pārpūlēt balsi. Ko darīt, lai tā nenotiktu?

Jāzina, ko darīt, lai dziedāšana neatstātu kādas sliktas sekas organismā, jo starp balss saitēm ir ļoti biežas vibrācijas. Piemēram, pat mierīgi runājot, vīrietim balss saites saskaras (ievibrē) 120 reizes, bet sievietēm šī vibrācija var būt pat 220–240 reizes sekundē (jo augstāka balss, jo vibrāciju vairāk). Tas ir liels darbs, kas jāpaveic balsenei. Un tāpēc līdzīgi kā sportā, kad sākumā iesildām rokas un kājas, tāpat pirms dziedāšanas jāiesilda arī balss saites. Vispirms ievingrina pašu organismu, pēc tam iekustina elpošanas sistēmu un tad jau skaņas veidošanas sistēmu. To vispirms iedarbina ar aizvērtu muti, tādējādi panākot mūsu iekšējo tukšo dobumu rezonēšanu (mutes, deguna blakusdobumos – galvā, trahejas un lielo bronhu – krūškurvī). 

Svarīgi, lai balss saites būtu mitras, nevis sausas. Ieteicams jau iepriekšējā dienā pirms dziedāšanas dzert ūdeni, lai organismā pagūtu notikt šķidruma aprite un balss saites dabūtu mitrumu.

Dziedāšanas tehnika jeb vokālā metodika gan katram var būt atšķirīga. Nav divu vienādu dziedātāju, jo, piemēram, galvas, krūšu rezonatori vienam ir lielāki, citam mazāki, tāpēc labs vokālais pedagogs skaitās tas, kurš nevis saviem audzēkņiem uzspiež savu prasmi dziedāšanā, bet gan paklausās audzēkni un saprot, vai viņam vajag vairāk attīstīt galvas vai krūšu rezonatorus vai varbūt labāk piedomāt pie elpošanas. Tāpēc, ja kāds grib labi dziedāt, ieteiktu viņam tomēr atrast laiku, lai apmeklētu labu vokālo pedagogu.

Kādas saslimšanas būtiski ietekmē mūsu balss aparātu?

Tās ir slimības, kas var skart jebkuru no mums, un tie ir augšējo elpceļu vīrusi, kam, ievelkoties garumā, jau var pievienoties baktērijas, izraisot strutainu iekaisumu degunā, balsenē, kaklā, ausīs. Bieži vien tas saistīts ar novājinātu imūnsistēmu.

Kā jūs ar savu ārsta pieredzi to redzat, ko varam darīt, lai imunitāte būtu labāka?

Tas iespējams, palielinot savu fizisko aktivitāti, jo tad uzlabojas gan asinsrite, gan samazinās venozā tūska jeb stāze, kas īpaši bija raksturīga pēc vīrusa infekcijas, kas izraisīja kovidu. Cilvēks it kā izveseļojies, taču vesels vēl īsti nav, arī gļotu daudz izdalās. Un tad nereti fiziskajai aktivitātei ir pat labāks efekts nekā medikamentiem. Svarīga arī atrašanās svaigā gaisā, regulāra telpu vēdināšana, jo tas veicina pretošanās spēju vīrusiem.

Dziedāšana ar savām pozitīvajām emocijām arī dod spēku cīnīties pret vīrusiem. Piemēram, tam pašam populārajam kovidam ieejas vārti organismā ir aizdegune un rīkle, kuru gļotādu inervē veģetatīvā nervu sistēma jeb tā saucamā neapzinātā nervu sistēma, kas izteikti reaģē gan uz pozitīvo, gan negatīvo.

Protams, ja elpceļu saslimšanas jau ir nopietnākas, nevajadzētu nokavēt brīdi, kad jāaiziet pie ausu, kakla, deguna ārsta vai arī ģimenes ārsta. Jo komplikācijas pēc vīrusa saslimšanām ir bakteriālas, strutainas infekcijas, kuras, laikus neārstējot, var iegūt pat ļoti smagas komplikācijas, piemēram, meningītu.

Svarīgi arī nesmēķēt. Smēķēšana arī maina balsi, balss saites kļūst tūskainākas, vairāk izdalās biezas gļotas. Tāpēc smēķētājiem no rītiem ir klepus, kas attīra elpceļus no biezajām gļotām.

Un kā balsi ietekmē modernā slimība atvilnis?

Tā kā blakus balsenei atrodas barības vada atvere, jādomā arī par veselīgiem uztura ieradumiem, piemēram, nesaēsties uz nakti ceptus kartupeļus, olas.

Pēdējā laikā ir tendence vairāk izglītot arī pacientus no dietologa puses, jo atvilnis kairina balss saites, rada krekšķi, kamola sajūtu kaklā un neskanīgu balsi, tāpēc uzsvars vairāk tiek likts uz pareizu ēšanu un atteikšanos no ēdiena, kas kairina barības vadu un rada pepsīna (ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā) atvilni. Piemēram, ābolu, citrusaugļu sezonas laikā cilvēki, kam šo augļu skābums palielina atvilni, vairāk cieš arī no balss traucējumiem, aizsmakuma. Arī kafija kairina barības vadu, tāpēc pēc tās dzeršanas atvilnis pastiprinās.

Mēdz uzskatīt, ka gandrīz pusei pacientu, kas poliklīnikā gaida rindā pie otolaringologa ar sūdzībām par kamola sajūtu kaklā, krekšķi vai klepu, kas nedod mieru, aizdegunes tecēšanu, tās ir atviļņa sekas.

Lai atviļņa ārstēšanā būtu mazāk jālieto tā saucamie protonu sūkņa inhibitori, ieteicams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Taču cilvēkam pašam arī vajag pavērot, pēc kuru produktu lietošanas viņam palielinās sūdzības un pēc kuriem tas nenotiek. Ja pats nevar tikt galā, jāiet pie dietologa vai gastroenterologa. Atvilnis tiešām stipri ietekmē balsi, tāpēc par to vajag padomāt. Tiem, kas jau lieto protonu sūkņa inhibitorus, jāņem vērā, ka šo zāļu devu iespējams palielināt, ja sākotnējā nepalīdz, vai arī samazināt.

Balsi ietekmē arī miegs, jo tā laikā veģetatīvā nervu sistēma, var teikt, uzlādē savas baterijas. Tam, kurš grib labi dziedāt, arī labi jāizguļas.

Bet kā ietekmē auksta ūdens dzeršana, ļoti auksta saldējuma ēšana – vai balss aizsmakums garantēts?

Arī – kā nu kuram atkarībā no individuālās rūdīšanās pakāpes. Patiesībā dziedāšanas kvalitātei aukstums nāk tikai par labu, jo asinsvadi sašaurinās, tūska samazinās un balss skan labāk. Bet citam pēc saldējuma apēšanas nedēļu būs jāsadzīvo ar balss traucējumiem.

Tāpēc svarīgi norūdīties. Tas jādara pakāpeniski, nevis strauji, lai neiedzīvotos kādā deguna blakusdobumu iekaisumā vai citās veselības problēmās. Dziedātāju vidū ir arī roņi jeb ziemas peldētāji, un viņiem viss ir kārtībā. Taču cits vienu reizi ielīdīs āliņģī un pēc tam mēnesi staigās pa ārstiem. Viss atkarīgs no rūdīšanās, un es ieteiktu katram celt tās pakāpi, bet darīt to pamazām. Piemēram, manā praksē bija divas pacientes ar hroniskām iesnām, un visi Latvijā pieejamie medikamenti jau bija izmēģināti, bet neviens nepalīdzēja. Tas, kas palīdzēja viņām būtiski uzlabot deguna stāvokli, bija pievēršanās peldēšanai, sportošanai, un vairs nekādus medikamentus nevajadzēja.

Patiesībā, jo ilgāk esmu medicīnā, jo vairāk saprotu, ka ir lietas, kas nereti palīdz labāk nekā zāles, un tas ir pareizs uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, kopumā veselīgs dzīvesveids. Pret to jāizturas nopietni. Agrāk arī es domāju – nu, kas tur liels, palietošu medikamentu. Bet tagad uzskatu, ka, piemēram, protonu sūkņa inhibitori, ko lieto kuņģa skābes samazināšanai, degunā pūšamie hormonu preparāti – to lietošanas daudzumu varētu samazināt ar fizisku slodzi un pareizu uzturu. Arī ar pareiza gara uzturēšanu, kur dziedāšana tiešām ļoti palīdz.

Jūs esat ķirurgs. Sakiet, kā varat palīdzēt tiem cilvēkiem, kas pārāk ilgas pilienu lietošanas dēļ iedzīvojušies hroniski aizliktā degunā?

Medicīna gājusi uz priekšu, un tagad ārstēšanā ir pieejama gan lāzerķirurģija, gan radiofrekvenču ķirurģija, kur notiek iedarbošanās ar termoefektu, gļotādu piededzinot. Degunā ir gliemežnīcas, kas ir lielas kaulu struktūras, klātas ar gļotādu, un nereti tā ir sabiezējusi un liela un ar savu apjomu vienkārši taisa degunu ciet. Tad ir ķirurģiskās metodes, ar kurām šīs gļotādas varam piededzināt un samazināt, līdz ar to atbrīvojot ceļu gaisa kustībai degunā. Tas gan būtu jāatceras, ka deguna pilienus ilgstoši lietot nevajadzētu (ne ilgāk par 5–6 dienām), jo tie bojā deguna gļotādu. 

Ja ir šķība deguna starpsiena vai alerģisku iekaisumu dēļ izauguši polipi, tad, kamēr tos neizvāks ārā ķirurģiskā veidā, cilvēks arī paelpot nevarēs.

Nereti uz balss saitēm rodas tā saucamie dziedātāju mezgliņi vai citi veidojumi, citreiz pēc skaļas bļaušanas tur rodas asinsizplūdumi, kas negrib uzsūkties, – arī šīs problēmas iespējams likvidēt ķirurģiskā ceļā, kamēr pacients ir vispārējā anestēzijā.

Bet ilgstošos smēķētājus gribētu brīdināt, ka uz balss saitēm var izveidoties arī kāds ļaundabīgs veidojums. Šādos gadījumos nereti kā pirmais simptoms ir balss aizsmakums. Pat ja nav nekādu sāpju, bet aizsmakums turas jau kādu mēnesi, ieteicams vērsties pie ārsta. Parasti cilvēks atmet smēķēšanu, kad jau ir kāda problēma, bet būtu labāk to darīt, pirms tās vēl attīstījušās. Varbūt doma, ka smēķēšanas dēļ uz balsenes būs audzējs, kādu pamudinās to jau tagad atmest?

Vai mandeļu operācijas jau kļuvušas par tik retu pasākumu, ka to pat nav vērts pieminēt?

Nē, tas nav rets pasākums. Piemēram, veicu vismaz trīs četras tonsilektomijas jeb mandeļu operācijas mēnesī, citiem ķirurgiem tie skaitļi var būt citi.

Mandeles raujam, ja cilvēks bieži slimo ar strutainajiem tonsilofaringītiem un rezultātā viņam jau sākas miokardīts, locītavu reimatoloģiskas saslimšanas. Nereti reimatologi savus pacientus sūta pie mums, vai nevajag veikt mandeļu izņemšanu.

Ārstējam arī hroniskus kompensētus tonsilītus, kad mandelēs daudz un bieži veidojas korķi, kas pēc krāsas ir bālgani dzeltenīgi un nepatīkami smako.

Nereti pacienti domā, ka tie ir strutu korķi, bet patiesībā tās ir epitēlijšūnas, kas imunitātes un gļotu transportēšanas pavājināšanās dēļ sakrājas mandeļu kriptās jeb nišās. Tad varam izmantot modernu un tiešām labu ārstēšanas metodi kriptolīzi, kad lāzera vai radiofrekvences procedūras laikā kriptas piededzinām. Šāda ķirurģiska metode mūsdienās ir populārāka nekā agrāk izmantotā vienkārši piededzināšana, jo pēc tam mazāk veidojas kreveles un citas nepatīkamas lietas. Ja nepieciešams, kriptolīzi var atkārtot. Tas samazina gan tonsilītu – mandeļu iekaisumu –, gan korķu veidošanos.

Katrā ziņā, cilvēkam rīkles mandeles ir vajadzīgas līdz deviņu gadu vecumam, bet problēmu gadījumā tās var izoperēt, jo organismā ir arī citas mandeles (mēles mandele, aizdegunes mandele un mandeles pie ausu kanāla atverītēm).

Ja auss bungādiņā izveidojies caurums, bet tā gribas izbaudīt peldēšanās priekus, vai ir risinājums?

Ja šāda atvere ir, ūdeni nedrīkst laist ausī. Ja gribas peldēties, jālieto ausu aizbāžņi.

Parasti bungādiņu perforācijas rodas pēc tautā sauktās ausu tecēšanas, kad vidusauss iekaisuma dēļ bungplēvīte plīst un saturs izlaužas ārā. Lielākoties perforācijas pašas sadzīst, bet atsevišķos gadījumos tomēr paliek caurums, ko pamana ausu daktera kabinetā. Tad arī dzirde ir nedaudz sliktāka.

Lai atjaunotu bungplēvīti, var veikt timpanoplastikas operāciju, piemēram, ar paša skrimsli vai citu audu gabaliņu. Diemžēl ne vienmēr tas pieaug, jo organisms to atgrūž. Tas lielā mērā atkarīgs no deguna stāvokļa, jo auss ar Eistāhija kanālu (dzirdes caurule) savienota ar degunu un, ja ir laba deguna elpošana, tad parasti šie caurumiņi paši labi sadzīst un tos nemaz nav nepieciešams ķirurģiski labot.

Ja deguns slims, tajā daudz gļotu un tūska, Eistāhija kanāls nestrādā un auss, kam arī vajag elpot, atverīti neaizdziedē. Viss jāskata kopējā elpceļu sistēmā, jo viss ir savienots – traheja, plaušas, bronhi, tātad apakšējie elpceļi, ir savienoti ar balseni, rīkles dobumu, mutes dobumu, deguna dobumu. Tur visur cirkulē viens un tas pats gaiss. Savukārt aizdegune ir savienota ar vidusauss dobumu. Tāpēc nereti nevar kādu no šiem dobumiem izārstēt, jo kaut kur blakus ir iekaisums vai mainītas anatomiskās struktūras. Piemēram, nevar izārstēt hronisku klepu, ja visu laiku no aizdegunes tek izdalījumi, un otrādi – nevar izārstēt rīkli, ja pacients visu laiku klepo gļotas. Tāpat nereti nevar izārstēt ausis, ja deguns slims.

Ir reizes, kad – gribi vai negribi – var palīdzēt tikai operācija.

Jā, daudzas veselības problēmas varam ārstēt ķirurģiski.

Jāteic, mūsdienās operācijas ir saudzīgākas, un pacients var ātrāk doties mājās. Piemēram, agrāk pēc deguna starpsienas operācijas lika marles tamponus un bija ļoti sāpīgi tos ņemt ārā, katru dienu bija jāveic arī deguna eju tīrīšana, bet tagad pārsvarā jau liekam silikona plāksnītes ar caurulīti, caur kuru var arī nedaudz paelpot, arī tīrīšanu nevajag veikt. Pacients pēc operācijas iet mājās un pēc nedēļas atnāk izņemt plāksnītes un jau var elpot.

Arī modernās piededzināšanas metodes ir daudz draudzīgākas cilvēkam. Tāpat operācijās izmantotās narkozes ir modernākas, nekā agrāk lietotās, un atmošanās, kā arī pašsajūta pēc operācijas ir daudz patīkamāka. 

Un nobeigumā – kā saglabāt labu balss skanējumu?

Palīdz savlaicīga sava veselības stāvokļa novērtēšana. Dažreiz arī dziedātāji nāk pie ārsta nevis tāpēc, ka viņi jūtas slimi, bet lai novērtētu, vai balss saites ir labā stāvoklī, jo, piemēram, paredzama sarežģīta loma. Vai viņa balss saites ir gatavas tam, ka būs lielāka slodze balsij.

Attīstās arī tāda nozare kā fonopēdija, tāds kā logopēdijas atzars, kur fonopēdi jeb balss treneri vairāk pievēršas skaņas veidošanai. Ar dažādiem elpošanas un skaņas veidošanas vingrinājumiem tiek uzlabots cilvēka balss skanējums. Mūsu valstī to vairāk izmanto pirms kādām operācijām, ja ir balss problēmas, taču ārzemēs tas pārsvarā ir darbs ar cilvēkiem, kuri grib uzlabot balsi, piemēram, tirgotājiem, ja viņiem vajadzīgs patīkams tembrs, lai vairāk realizētu preci. Lai klients būtu tā aizrauts ar viņa balsi, ka sekotu viņam. To dara arī tad, ja ir nepieciešams daudz runāt, piemēram, viesos, un balss nenogurtu. Daudzi pacienti vienkārši grib uzlabot savu balsi, pirms vēl tā nav aizsmakusi.

Domāju, ka kādreiz, kad arī pie mums celsies dzīves līmenis, šāda palīdzība būs ne tikai pie saslimšanām, bet jau profilaktiski un vienkārši dzīves kvalitātes un pašsajūtas uzlabošanai.