Cilvēka DNS var iegūt pat no pēdas nospieduma pludmalē. Kādas sekas tas var radīt parastam cilvēkam?
Pludmalē atstāti pēdu nospiedumi, gaiss, kas izelpots norobežotā telpā, okeāna ūdens, kurā peldējies cilvēks. Zinātnieki ir spējuši savākt un analizēt detalizētus cilvēka DNS ģenētiskos datus no visām šīm vietām, tādējādi paceļot jautājumu par ētiku, privātumu un datu drošību.
Pētnieki no Floridas Universitātes, kuri izmantoja smiltīs atrasto vides DNS, lai pētītu apdraudētos jūras bruņurupučus, apgalvoja, ka DNS bija tik augstas kvalitātes, ka zinātnieki varēja identificēt mutācijas, kas saistītas ar slimībām, un noteikt tuvumā dzīvojošo populāciju ģenētiskos pirmsākumus.
"Visi šie ļoti personiskie, ar senčiem un veselību saistītie dati ir brīvi pieejami vidē un šobrīd vienkārši peld gaisā," sacīja Floridas Universitātes savvaļas dzīvnieku slimību genomikas profesors Deivids Dafijs.
Vides DNS tiek iegūti no gaisa, augsnes, nogulumiem, ūdens, mūžīgā sasaluma, sniega un ledus kodoliem, un šīs metodes galvenokārt tiek izmantotas, lai palīdzētu izsekot un aizsargāt apdraudētos dzīvniekus.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Nature Ecology & Evolution" norādīts, ka cilvēka DNS, kas ir nokļuvusi vidē ar mūsu siekalām, ādu, sviedriem un asinīm, varētu izmantot, lai palīdzētu atrast pazudušās personas, palīdzētu kriminālizmeklēšanā, lai atklātu noziegumus, atrastu arheoloģiski nozīmīgas vietas un veselības uzraudzībai, izmantojot DNS, kas atrodama notekūdeņos.
Tomēr iespēja iegūt cilvēka DNS no apkārtējās vides varētu radīt dažādas neparedzētas sekas - gan netīšas, gan ļaunprātīgas, piebilda pētnieki. Tās ietver privātuma pārkāpumus, atrašanās vietas izsekošanu, datu vākšanu un indivīdu vai grupu ģenētisko novērošanu. Tas varētu radīt ētiskus šķēršļus savvaļas dzīvnieku pētījumu apstiprināšanai.
Matīss Vīnrots, Nortumbrijas Universitātes (Lielbritānijā) vadošais pētnieks, kurš pēta ģenētikas sociālos un ētiskos aspektus kriminālistikā, uzraudzībā un cilvēku veselībā, teica, ka pētījumā iesaistītie zinātnieki ir nopietni pievērsušies "sava darba ētiskajiem aspektiem" un "identificējuši dažas galvenās problēmas, kas varētu rasties saistībā ar viņu atklājumiem".
"Ir svarīgi saglabāt cilvēka autonomiju, cieņu un tiesības pašnoteikties attiecībā uz personas datiem. Tas ir sarežģīti, ja nevar lūgt (atļauju) tiem, kuru DNS var tikt iegūta vidē, jo, iespējams, nav iespējams izvairīties no DNS atstāšanas vidē caur ādu, matiem un izelpu," piebilda Vīnrots.
Viņš uzsvēra, ka ģenētikas un genomikas pētījumos ir nepieciešams attīstīt un izmantot tālredzību: "Galvenā problēma ir tā, ka šādi nejauši iegūti DNS rezultāti var nonākt datubāzēs, kuras var salīdzināt ar lietotāju datiem citās ģenētikas datubāzēs, tādējādi apdraudot klientu konfidencialitāti."
