18 veselības zelta likumi, kas izturējuši laika pārbaudi

Tāpēc piedāvājam 18 zelta likumus – padomus, kuri ir izturējuši laika pārbaudi un pierādījuši savu efektivitāti.

Daudzi no mums ir prātojuši, vai spētu kļūt par veģetāriešiem un vai to vajadzētu darīt ētisku apsvērumu dēļ. Bet, izrādās, stāsts ir gluži par ko citu – jūsu ķermenis, iespējams, veģetāram uzturam nemaz nav piemērots. Viens no veidiem, kā to noskaidrot, – uzzinot savu vielmaiņas tipu. Daļai cilvēku vēlama ēdienkarte, kas bagātīgi nodrošina olbaltumvielas, un tās pamatā ir gaļa, savukārt citiem piemērotākais uztura pamats ir ogļhidrāti.

Grāmatā The Metabolic Typing Diet (izdota Ņujorkā 2000. gadā) Viljams Volkots, pasaules vadošais eksperts vielmaiņas tipoloģijas jautājumos, un grāmatas līdzautore Triša Feiheja piekrīt Dr. Viljamam Kellijam (viņu uzskata par vēža celmlauzi), ka par uzturu un izveseļošanos nav universālu padomu, kas derētu pilnīgi visiem. Tieši Volkots savulaik atklāja, ka daudzi slimnieki ar smagām kaitēm – arī vēzi – izveseļojās, kad pielāgoja ēdienkarti savam vielmaiņas tipam.

Pamatā vielmaiņas norises ķermenī, kā arī iekšējo orgānu un dziedzeru darbību, regulē divas sistēmas – simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma, un, kā atklāja Kellijs un Volkots, lielākajai daļai cilvēku šīs neiroloģiskās sistēmas nav vienlīdz spēcīgas – viena no tām ir aktīvāka par otru. Tātad atkarībā no tā, kura no šīm sistēmām dominē, cilvēks var atšķirīgi reaģēt uz pārtikas produktiem – gan fizioloģiski, gan psiholoģiski un arī ar uzvedību.

Ja cilvēka vielmaiņas tips atbilst ēdienkartei, kuras pamatā jābūt proteīniem, šīs uzturvielas viņu iespaido pavisam citādi nekā cilvēku, kura vēlamais uztura pamats ir ogļhidrāti. Citiem vārdiem sakot – gaļa, ko notiesā viens cilvēks, cita organismam var izrādīties gluži vai inde.

Noskaidrojot savu vielmaiņas tipu, jūs atklāsiet, kuri pārtikas produkti ir piemēroti tieši jums. Ne velti daudzi vēža slimnieki ir pārliecinājušies, ka, izvēloties piemērotu pārtiku, ļaundabīgais audzējs ir atkāpies uz neatgriešanos.

Lai uzzinātu savu vielmaiņas tipu, ieskatieties www.healthexcel.com (pakalpojums maksā 49 dolārus).

Šaubu nav, vissvarīgākā dienas maltīte ir brokastis. Kārtīgi paēdot rīta pusē un krietni mazāk vakariņās, jūs kopumā visas dienas laikā apēdīsiet mazāk, līdz ar to vieglāk atbrīvosieties no liekā svara, kā arī parūpēsieties, lai tas neveidotos nākotnē. Kādas ir vislabākās brokastis? Viens no veselīgākajiem veidiem, kā sākt dienu, – ar auzu pārslām. Šāda maltīte būs gana laba arī tad, ja papildināsiet to ar kļavu sīrupu un ogām.

Auzas satur unikālas vielas, kas spēj pazemināt paaugstinātu holesterīna līmeni un novērst citus riska faktorus, kuri izraisa sirds slimības.

Likums ir vienkāršs – neēdiet to, kam ir visai attāls sakars ar māti dabu. Metiet līkumu tādiem pārtikas produktiem, kas dabiski brūnas krāsas vietā nez kāpēc kļuvuši balti, tikuši sasaldēti, lai gan tiem vajadzētu būt svaigiem, vai dāsni papildināti ar konservantiem, aromatizētājiem, mākslīgajiem saldinātājiem un citām „izpalīdzīgām” sintētiskajām sastāvdaļām. Vārdu sakot, ja produkts ticis pārstrādāts, nepērciet un – pavisam noteikti – neēdiet to!

4. Uzņemiet pietiekami daudz D vitamīna

Tikai nesen zinātnieki sākuši novērtēt, cik milzīga loma mūsu veselības saglabāšanā ir D vitamīnam. Visbagātīgākais D vitamīna avots, protams, ir saules stari. Diemžēl esam tā sabiedēti ar ziņām par ādas vēzi, ka aptuveni trešdaļai cilvēku vērojams izteikts šī vitamīna deficīts.

Vasarā ik dienas saulē vajadzētu atrasties vismaz 15 minūtes. Tas ir pietiekami īss laika sprīdis, lai neapdegtu, un, domājams, pret veselīgi sārtu ādu jums nebūs nekādu iebildumu! Papildus uzturā iekļaujiet pārtikas produktus, kas bagātīgi satur D vitamīnu, piemēram, svaigpienu, olas, jogurtu un treknas zivis. Šie pārtikas produkti ir jo īpaši svarīgi garajos ziemas mēnešos un dzīvojot ziemeļu puslodē, kur saule ir pārāk vāja, lai nodrošinātu ar nepieciešamo D vitamīna daudzumu.

5. Dzeriet filtrētu ūdeni

To, ka katru dienu jādzer daudz ūdens, zina visi. Tiesa, joprojām tiek lauzti šķēpi par to, kāds ir vēlamais šķidruma daudzums. Kamēr zinātnieki strīdas, vērīgi ieklausieties savā ķermenī – tas pateiks priekšā, kad un cik daudz ūdens iemalkot.

Lai no dzeramā ūdens atdalītu visas nevēlamās ķīmiskās vielas, smagos metālus un parazītus, lietojiet labu ūdens filtru. Ne velti nesen pasaulē paustas bažas, ka ASV ūdenskrātuvēs atrodams vesels ķīmisko medikamentu kokteilis... Cita iespēja – dzert minerālūdeni, vēlams, pildītu stikla pudelēs, jo toksīni izdalās arī no plastmasas iepakojuma.

5. Zāles lietojiet piesardzīgi

Recepšu medikamenti var lieti noderēt slimības agrīnajā stadijā, jo tie palīdz nomākt sāpes un diskomfortu. Tomēr nemānīsim sevi – tie līdz tikai uz īsu brīdi. Pieejai vajadzētu būt citai – cenšoties noskaidrot iemeslu, kāpēc slimība vispār ir attīstījusies.

Jau 25 gadus zinātnieki aktīvi meklē brīnumzāles, kas spētu izārstēt pilnīgi visu, un tādas joprojām nav atrastas. Zāles neārstē, tās tikai padara dzīvi ciešamāku, toties, tās lietojot, mūsu ķermenī atraisās ķīmiska ķēdes reakcija, kas rada daudz blakņu.

Par spīti farmācijas industrijas apgalvojumiem, ka zāles ar lāzera precizitāti spēj trāpīt noteiktos ķermeņa receptoros, patiesībā identiski receptori atrodami arī citās organisma sistēmās, un šī iemesla dēļ zāļu sekas ir neprognozējamas.

Tiesa, ir situācijas, kurās ortodoksālā medicīna ir neaizvietojama. Ja jūs esat sadurts, sašauts, cietis no sirdslēkmes vai insulta, tad, lai jums palīdzētu, rietumu medicīnai nav alternatīvas.

7. Uzturiet Omega 3 un Omega 6 taukskābes pareizajā līdzsvarā

Pareiza Omega 3 un Omega 6 taukskābju attiecība ķermenī ir tikpat svarīga kā skābju un sārmu līdzsvars (sk. nākamo ieteikumu). Polinepiesātinātās taukskābes ir ļoti svarīgas, jo piedalās prostaglandīna sintēzē, savukārt šī viela kavē iekaisuma procesus un ietekmē imūnsistēmu.

Rietumniekiem raksturīgajā ēdienkartē abas svarīgās taukvielas neatrodas veselīgā līdzsvarā. Vidējais rādītājs ir 1 pret 20 par labu Omega 6 taukskābēm, savukārt ideālā attiecība būtu 1 pret 4. Šis skaitlis parāda, cik daudz pārstrādātu produktu mēs ikdienā apēdam. Visbagātīgāk Omega 6 taukskābes satur augu eļļas, salātu mērces un margarīns, savukārt Omega 3 taukskābes atrodamas linsēklās, mencu aknās un svaigās treknajās zivīs, piemēram, lasī, tuncī, skumbrijā un siļķēs.

Zelta likums ir vienkāršs: palieliniet Omega 3 taukskābju (jeb alfa linolēnskābes) daudzumu un samaziniet Omega 6 (jeb linolskābes un arahidonskābes) daudzumu uzturā.

Daudzas hroniskas kaites mūsdienās tiek skaidrotas ar nepareizu skābju un sārmu līdzsvaru ķermenī. Vienkāršoti sakot, ēdienkarte, kurā ir daudz gaļas, olu, riekstu un atsevišķu graudaugu, veido skābu vidi organismā, savukārt augļi un dārzeņi – sārmainu.

Lai gan šī teorija izskaidro, kāpēc tik daudzi cilvēki, kuru ēdienkarte satur papilnam proteīna, cieš no hroniskām slimībām, jāņem vērā arī vielmaiņas tips – tieši tas produktus ķermenī pārvērš skābos vai sārmainos. Tādējādi, pieņemot, ka noteikti produkti ir skābi vai sārmaini, daži uztura speciālisti ignorē faktu, ka pārtikas ietekme uz ķermeni lielākoties atkarīga no nemainīgām „kontrolierīcēm”, piemēram, autonomās nervu sistēmas. Tieši tā regulē vielmaiņu, ieskaitot skābekļa metabolismu, ķermeņa šūnās.

Kad vien iespējams, ēdiet bioloģiskajās saimniecībās audzētus pārtikas produktus. Jā, dabiskā pārtika ir dārgāka, un tās uzglabāšanas laiks ir ievērojami īsāks, toties šie produkti nav pārsātināti ar pesticīdiem un konservantiem, un jūs varat būt droši, ka par savu naudu saņemsiet vairāk vērtīgo uzturvielu. Organiski audzēta gaļa un citi produkti ne tikai satur ievērojami vairāk pamatuzturvielu nekā pārtika, kas nākusi no intensīvas ražotnes, bet arī līdz desmit tūkstošiem sekundāro uzturvielu, kas ir ne mazāk būtiskas veselībai.

10. Atvēliet miegam septiņas stundas

Labs naktsmiegs ir vitāli svarīgs mūsu labsajūtai. Tas ir kā punktiņš uz i dienai, kas tikusi labi pavadīta, – fiziski aktīvi un veselīgi ēdot. Cik ilgi būtu jāguļ? Zinātnieku atbilde – septiņas stundas. Kādā pētījumā atklāts, ka tie, kuri miegam atvēl piecas un mazāk stundu vai astoņas un vairāk, ir lielāka varbūtība iedzīvoties liekajā svarā. Vecāka gadagājuma vīriešiem, kuri guļ ilgāk vai mazāk par septiņām stundām, pieaug plaušu vēža risks. Arī sieviešu vidū viszemākais nāves risks raksturīgs tieši tām, kuras miegam atvēl sešas līdz septiņas stundas – ne vairāk un ne mazāk.

* Vakarā ieturiet vieglu maltīti un neēdiet neilgi pirms došanās gulēt, savukārt kafiju dzeriet ne vēlāk par diviem pēcpusdienā.

* Pirms gulētiešanas neskatieties televīziju – izslēdziet to vismaz stundu pirms naktsmiera, labāk palasiet grāmatu, vēlams, filozofisku vai garīga satura.

* Klausieties nomierinošu mūziku, piemēram, klasisko mūziku klusinātās toņkārtās vai dabas skaņu mūziku, kurai piemīt hipnotisks efekts.

* Mēģiniet nomierināt prātu meditējot – zinātnieki atklājuši, ka meditācija ir visefektīvākā tad, ja tiek atkārtota visas dienas laikā.

* Parūpējieties arī par to, lai guļamistaba naktīs būtu pilnīgi tumša.

11. Katru dienu vingrojiet

Nav teikts, ka jums ik dienas jāsvīst sporta zālē, bet fakts paliek fakts – ķermenim kustības nepieciešamas katru dienu. Derēs arī 20 minūšu ilga pastaiga ātrā solī, sperot aptuveni 100 soļus minūtē. Šāda intensitāte ir pietiekama, lai izkustinātu visu ķermeni un nedaudz paātrinātu sirdsdarbību. Turklāt pastaiga vidējā tempā (pieveicot aptuveni piecus kilometrus stundā) nodrošina tādu pašu efektu kā skriešana – tā novērš deģeneratīvas izmaiņas un stiprina kardiovaskulāro sistēmu. 7 Savukārt jaudīga soļošana (mērojot astoņus un vairāk kilometru stundā) sadedzina vairāk kaloriju nekā skriešana tādā pašā ātrumā. Vēl viens ieguvums – soļojot jūsu elpa ir dziļa un bagātīgi piepilda plaušas ar gaisu.

Ja iešana jums sagādā grūtības, jo, piemēram, slimojat ar artrītu, pamēģiniet ik dienas iet peldēt uz baseinu.

12. Neatsakieties no taukvielām

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā produkti ar augstu tauku saturu tiek uzskatīt par kaitīgiem. Šādai nostājai pamatā ir pieņēmums, ka augsts holesterīna līmenis ir bīstams un izraisa hroniskas sirds slimības. Tomēr vairāki pētījumi apstiprina, ka holesterīna līmenim, lai to varētu uzskatīt par potenciāli bīstamu un kaitīgu sirdij un artērijām, jābūt krietni izteiktākam, nekā uzskatīts līdz šim. Turklāt pierādīts, ka tauki ķermenim ir nepieciešami. Tās ir vienas no svarīgākajām vielām, kas nodrošina pilnvērtīgas smadzeņu funkcijas. Lūk, kāpēc statīnu grupas medikamenti, kas pazemina holesterīna līmeni, bieži izraisa atmiņas traucējumus un pasliktina cilvēka psihisko stāvokli,– tie holesterīnu samazina pārāk daudz. Turklāt novecojot holesterīns kļūst jo būtiskāks – tas baro mūsu smadzenes.

Kādā pētījumā tika iesaistītas vecāka gadagājuma sievietes, kuras cieta no sirdskaites, un, izrādījās, tām pētījuma dalībniecēm, kuras ēda produktus ar augstu tauku saturu, bija labāka veselība nekā tām, kuras ievēroja diētu ar uzsvaru uz polinepiesātinātajām taukskābēm un ogļhidrātiem.9 Turklāt kāds vēža pētījums, kurā piecus gadus analizēja tauku daudzumu 28 098 vidēja vecuma abu dzimuma pārstāvju ēdienkartē, ievēroja, ka tie, kuri ēda produktus ar augstu tauku saturu, nepiedzīvoja atkārtotu slimības uzliesmojumu.

13. Atsakieties no sadzīves ķīmijas

Mūsu mājās parasti netrūkst piesārņojuma – tās varētu nosaukt par īstām toksisko vielu krātuvēm. Dažādi ķīmiskie savienojumi, elektromagnētiskais piesārņojums, gāzu noplūdes ir tikai daži no kaitniekiem. Arī krāsa uz mājokļa sienām un paklāji zem pēdām turpina nemitīgi izdalīt ķīmiju.

Lai gan ir grūti pilnībā izvairīties no vides piesārņojuma, varat samazināt ķīmisko vielu klātbūtni, iegādājoties ekoloģiskus vai no ķimikālijām brīvus tīrīšanas līdzekļus, gaisa atsvaidzinātājus, matu kopšanas līdzekļus un kosmētiku. Mērķis ir viens – samazināt ķimikāliju daudzumu līdz saprātīgam līmenim. Veselīga imūnsistēma spēj tikt galā ar noteiktu toksisko vielu daudzumu, galvenais – to nedrīkst pārslogot.

14. Nesteidzieties tikt vaļā no paaugstinātas temperatūras

Medicīnā paaugstinātu ķermeņa temperatūru uztver kā nopietnu simptomu, kurš būtu pēc iespējas ātrāk jānovērš. Lai gan augsta temperatūra atsevišķos gadījumos var izrādīties bīstama, lielākoties tā izdara daudz vairāk laba nekā slikta – palīdz aktivizēt imūnsistēmu, nogalina mikrobus un vīrusus un pat novērš vēzi agrīnajā stadijā. Tāpēc, ja ķermeņa temperatūras paaugstinās, ļaujiet tai saglabāties tādai vairākas dienas – dzeriet daudz šķidruma un atpūtieties telpā, kurā netrūkst svaiga gaisa.

Lielākā daļa no mums neelpo tā, kā vajadzētu, – mēs lielākoties skābekli uzņemam sekli, un daži no mums pamanās elpot caur muti. Ieelpot vajadzētu bieži un dziļi – ievelkot gaisu caur degunu un kārtīgi piepildot plaušas ar skābekli (tik svarīgu mūsu veselībai!), savukārt izelpot caur muti, turklāt gaisu atbrīvot lēni.

Nepareizi elpošanas paradumi var izraisīt astmu, turklāt pašlaik zinātnieki rūpīgi pārbauda teoriju, ka elpošanas traucējumiem un krākšanai ir saistība ar uzmanības deficīta sindromu un mācīšanās traucējumiem.

Ja neelpojat tā, kā vajadzētu, jums var palīdzēt K. P. Buteiko pareizas elpošanas metode, kā arī elpošanas vingrinājumi (tā saucamās pranājamas), kurus praktizē jogā.

16. Atmetiet smēķēšanu un pārmērīgu alkohola patēriņu

Šaubu nav, ja jūs smēķējat, atmetiet šo ieradumu jau šodien pat. Lai to izdarītu, var palīdzēt pašhipnozes tehnikas.

Attiecībā uz alkoholu zelta likums ir mērenība. Glāze vīna dienā, iespējams, nenodarīs neko ļaunu, bet tikpat svarīgi vairākas dienas nedēļā atteikties pat no nelielas devas alkohola un ļaut organismam atjaunoties.

17. Rūpējieties par savām smaganām

Tikai tagad ārsti sākuši apzināties, cik svarīga ir smaganu un zobu veselība. Daudzas slimības, sevišķi sirds darbības traucējumus, izraisa bojājumi mutes dobumā. Piemēram, iekaisušas smaganas, kas bieži asiņo, var radīt veselības traucējumus arī citviet organismā. Tikpat svarīgi kā atveseļot smaganas ir atteikties no dzīvsudraba plombām un manipulācijām sakņu kanālos.

Veselības pētnieks un savulaik viens no progresīvākajiem zobārstiem Vestons Praiss atklāja tiešu saistību starp zobu un iekšējo orgānu veselību. Viņaprāt, sakņu kanālu pildīšana var provocēt sistēmiskas autoimūnās slimības, piemēram, artrītu.

Zobārsta krēslā jums, visticamāk, piedāvās veikt arī zobu rentgenu, tā ka esiet modri un piekrītiet tikai tām manipulācijām, bez kurām nav iespējams iztikt.

Ja ciešat no hroniskas depresijas (jo vairāk tad, ja lietojat medikamentus pret depresiju), jums vajadzētu kļūt par sava veida medicīnisko izmeklētāju un atklāt patiesos depresijas cēloņus. Tiesa, ir svarīgi, lai jūs to nedarītu vienatnē, bet plecu pie pleca ar kvalificētu veselības speciālistu. Nav būtiska viņa specialitāte, – galvenais, lai arī viņš būtu pārliecināts, ka hroniskai depresijai ir bioķīmisks pamats.

Mēs visi ik pa laikam piedzīvojam vieglu vai vidēji izteiktu depresiju, tomēr smaga depresija ir kas cits – tā ir problēma, kas neatkāpjas. Nopietnas depresijas un trauksmes gadījumā palīdz antidepresanti un antipsihotiskie medikamenti, tomēr tie nonovērš depresijas izraisītāju. Turklāt, būdami jaudīgi ķīmiski preperāti, medikamenti rada vienlīdz spēcīgus blakusefektus.

Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka depresijā vainojamas vielas, kas atrodamas tuvākajā apkārtnē vai ēdienkartē. Potenciālie cēloņi var būt hroniska pārtikas alerģija vai pat sūce gāzes apgādes sistēmā. Ja domājat, ka depresiju varētu izraisīt pārtika, pirmie, kuri būtu „jātur aizdomās”, ir kvieši un piena produkti – tieši tie visbiežāk rada pārtikas alerģiju. Ja jūtaties nomākts pēc tam, kad esat notiesājis sviestmaizi vai ēdienu, kura sastāvā ir kvieši, šo norādi nevajadzētu ignorēt. Tas nenozīmē, ka turpmāk jums jāatsakās no ierastās maizes šķēles – ir radīti neskaitāmi citi produkti, kas nesatur kviešus un glutēnu. To pašu var teikt par piena produktiem – jums nebūs jāatsakās ne no piena, ne siera vai sviesta.

Depresiju var radīt arī mikroelementu trūkums organismā, tāpēc pārliecinieties, ka uzņemat gana daudz C, B12 vitamīna un folskābes.

Sliktas pašsajūtas iemesls var būt meklējams arī ķīmiskajās un toksiskajās vielās, kas izdalās tuvējā apkārtnē: no centrālapkures sistēmas, higiēnas precēm, ķermeņa kopšanas līdzekļiem, gaisa atsvaidzinātājiem un citiem. Toksiskās vielas, kas organismā nonāk no vides, uzkrājas, proti, imūnsistēma ir kā ūdens tvertne, kas lieliski pilda savu funkciju līdz brīdim, kad ūdens sakrājies par daudz un iet pāri malām. Lai samazinātu ķīmisko vielu klātbūtni līdz līmenim, kurā imūnsistēma spēj izvadīt indes, bieži vien pietiek ar dažām dzīvesveida pārmaiņām.

Vēl viens hroniskas depresijas cēlonis var būt meklējams vairogdziedzera darbībā – ja tas ir pārāk aktīvs vai mazaktīvs –, un šos traucējumus var radīt pārtika un stress. Ja traucējumus diagnosticē, tos novērst iespējams samērā viegli. Tiesa, šajā gadījumā ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu, labāk meklējiet līdzīgi domājošu veselības aprūpes speciālistu.

Arī vairākas psiholoģiskas metodes, piemēram, emocionālās atslābināšanās tehnika (Emotional Freedom Technique) vai domu terapija (Thought Field Therapy) izrādījušās efektīvas depresijas un trauksmes ārstēšanā, un, kā jau rakstījām mūsu žurnāla iepriekšējā numurā, palīdzēt var arī lielas B12 vitamīna devas.

Žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock

Rakstā izmantoti fragmenti no Braiena Habarda grāmatas The Untrue Story of You.