Kad ārsta apmeklējums ir steidzams! 8 pazīmes, kas signalizē par plaušu saslimšanām
Elpas trūkums, klepus, spiedoša sajūta vai sāpes krūtīs, asins piejaukums krēpām, ilgstošs nogurums, svīšana, paātrināta vai skaļa elpošana liecina, ka ir jādodas pie ārsta un noteikti jāpārbauda veselība. Iespējas izmeklēt plaušas ir ļoti plašas, piemērotāko metodi izvēlēsies ārsts, skaidro pneimonoloģe Anželika Koševacka.
Rentgenogrāfija ir vienkāršākā, lētākā un pieejamākā plaušu izmeklēšanas metode. To izmanto, lai apstiprinātu vai noliegtu plaušu vēzi, tuberkulozi, pneimoniju, tādēļ vizīte pie ārsta, asinsanalīzes un plaušu rentgena uzņēmums reizi gadā vai divos gados ieteicams arī tad, ja nav sūdzību.
Datortomogrāfija (DT) salīdzinājumā ar rentgenogrāfiju ir specifiskāka un jutīgāka izmeklēšanas metode. Ja ir aizdomas par plaušu slimībām un, veicot rentgenu, diagnozi nav iespējams apstiprināt, ārsts var nozīmēt krūškurvja DT.
Izmeklējuma laikā rentgena lampa rotē ap cilvēka ķermeni – tādējādi var iegūt ļoti daudz attēlu. Jārēķinās, ka starojuma līmenis ir augstāks, nekā veicot rentgenogrāfiju, tomēr būtiski zināt – jo jaunāka iekārta, jo mazāks starojums. Visjaunākās paaudzes datortomogrāfiem tas ir samazināts par 40–80 %.
Krūškurvja izmeklējumus ar jaunākajām DT iekārtām veic īsākā laikā. Tas pacientam atvieglo izmeklējuma norisi, jo ievērojami samazina laiku, kad nepieciešams aizturēt elpu. Dažkārt ir jāievada kontrastviela. To izmanto, lai izvērtētu orgānu struktūru un asinsvadu pildījuma defektus, tā arī palīdz konstatēt trombus asinsvados, palielinātus limfmezglus un citas patoloģijas.
Spirometrija. Ja ir sūdzības par neskaidras dabas elpas trūkumu, klepu, augšējo elpceļu saslimšanām, kas bieži atkārtojas, tad noteikti jāpārbauda plaušu ventilācijas funkcija.
Spirometriju izmanto, lai pierādītu vai izslēgtu astmu un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), izvērtētu plaušu funkcionālo stāvokli un ārstēšanas efektivitāti. Tā ir nesāpīga, vienkārša, neinvazīva, plaši pieejama plaušu funkcionālās diagnostikas pamatmetode. Izmeklējuma laikā pacientam jāelpo caur muti īpašā caurulītē, veicot dziļu ieelpu, pēc tam strauju, spēcīgu izelpu sešu sekunžu garumā. Tas ļauj noteikt un pierakstīt datus gan par pacienta plaušu tilpumu jeb izplešanās spēju, gan par gaisa plūsmas ātrumu elpceļos.
Bronhodilatācijas testu veic pacientiem, kuriem ir aizdomas par bronhiālo astmu un HOPS, vai arī kāda no šīm diagnozēm apstiprināta. Šis tests ietver divas spirometrijas – vispirms izmeklējumu veic vienreiz, izvērtē datus, tad pacientam veic inhalāciju ar bronhus paplašinošu medikamentu un pēc 15 minūtēm atkārto spirometriju. Tas ļauj novērtēt, kā mainās plaušu funkcija un vai pēc medikamenta lietošanas atveras elpceļi.
Bronhu provokācijas tests. Pacientiem ar astmai raksturīgiem simptomiem, bet normālu plaušu funkciju šis tests var palīdzēt apstiprināt diagnozi.
Pletismogrāfiju papildus var veikt HOPS pacientiem. Ar šo izmeklējumu iespējams atklāt tā saukto gaisa slazdu jeb telpu, kur nenotiek gaisa apmaiņa un kas liecina par neatgriezeniskiem plaušu bojājumiem.
Kardiopulmonālās slodzes testu izmanto, lai noteiktu, kas izraisījis elpošanas traucējumus – sirds vai elpceļu slimība. Šis izmeklējums atgādina veloergometriju, kad pacients, kuram pie ķermeņa pievienoti sensori, bet degunam un mutei uzlikta speciāla maska, minas ar velotrenažieri. Slodzei pakāpeniski pieaugot, tiek mērīts asinsspiediens, pierakstīta kardiogramma, veikta ieelpotā un izelpotā gaisa gāzu analīze.
Bronhoskopija ir invazīva izmeklēšanas metode, ar kuru iespējams atklāt dažādas bronhu slimības: plaušu vēzi agrīnā stadijā, bronhu tuberkulozi, svešķermeni un citas patoloģijas, kā arī iegūt histoloģisko materiālu, kas ārstam palīdz izstrādāt tālāko ārstēšanas plānu.
