Kā uzturēt maksts veselību?

Kas veido sievietes maksts ekosistēmu?

Veselas, reproduktīvā vecuma sievietes  makstī 95% no mikroorganismiem veido pienskābās baktērijas jeb laktobaktērijas (Lactobacillus spp.). Tās dzīvo un vairojas maksts gļotādā, pārtiekot no maksts epitēlija glikogēna, ko pārstrādājot veido pienskābi, kas savukārt nodrošina makstī skābu vidi, kas ir maksts aizsargsistēmas sastāvdaļa. Šādā, visai skābā vidē, citas baktērijas ir nelielā daudzumā, tās nespēj vairoties un nonākt dominējošā situācijā.

Apskates laikā, konstatējot, ka maksts vides skābums ir zem 4,4, uzreiz var pateikt, ka maksts mikrofloras salikums ir normāls. Te gan jāatzīmē, ka Candida ģints sēnītes pieder pie normālas maksts mikrofloras un tās var būt atrodamas skābā vidē, un to atradne bez klīniskām sūdzībām nav patoloģisks stāvoklis. Maksts mikrobioms ir dinamisks, tas viegli var mainīties daudzveidīgu faktoru ietekmē – vecums, menstruālā cikla fāze, seksuālā aktivitāte un prakse, grūtniecība, menstruālās higiēnas prakse , lietotā kontracepcija, medikamentu lietošana, diētu ievērošana, sievietes veselība kopumā, emocionālais stāvoklis un pat dzīves vietas īpatnības. Svarīga saistība ir pierādīta ar smēķēšanu – smēķēšana ir viens no zināmiem maksts mikrofloru nelabvēlīgi ietekmējošiem faktoriem.

Situācijā, kad līdzsvars izzūd un pārlieku savairojas citkārt mazā daudzumā makstī atrodamā mikroflora, var attīstīties bakteriālā vaginoze, aerobisks kolpīts vai maksts kandidoze.

Vai varat aprakstīt biežākās novirzes?

Es gribu minēt trīs galvenās novirzes, kuras raksturo normālas maksts mikrofloras balansa traucējumi, bet kas neietver seksuāli transmisīvās slimības. Visbiežāk sastopamais izmainītas maksts mikrofloras veids ir bakteriālā vaginoze, kas skar sievietes reproduktīvajā periodā un menopauzē.

Bakteriālās vaginozes gadījumā pārlieku savairojas anaerobās maksts floras pārstāvji, novirzes raksturojas ar sūdzībām par palielināta apjoma izdalījumiem, bieži ar nepatīkamu smaku. Tipiski ir tas, ka nav iekaisuma pazīmes, nav dedzināšanas un sāpīguma dzimumdzīves laikā. Bakteriālā vaginoze nav seksuāli transmisīva saslimšana, taču seksuālai aktivitātei ir loma. Visbiežāk atrastās baktērijas ir gardnerellas, ureaplazmas, mikopazmas u.c. – visas baktērijas iepējams atrast veselas sievietes makstī, tikai niecīgā skaitā. Turklāt baktērijas spēj veidot biofilmas – specifisku aizsargmehānismu, kas traucē antibakteriālo līdzekļu piekļūšanu tām. Ārstēšanai tiek pielietoti antibakteriālie līdzekļi lokāli makstī vai ieņemot iekšķīgi.

Otra biežākā patoloģija ir kandidoze, tautā saukta par piena sēni. To izraisa konkrēts sēnīšu veids jeb raugu grupa Candida spp, kad tā savairojies par daudz, tā maina augšanas formu, radot tipiskas sūdzības - niezi, dedzināšanu, ārējo dzimumorgānu apsārtumu, sāpīgu dzimumaktu. Raksturīgi ir biezpienam līdzīgi, balti izdalījumi. Pēc literatūrā publicētiem datiem, katra sieviete savas dzīves laikā piedzīvo kādu simptomātisku, pienas sēnīšu izraisīta iekasuma epizodi. Dažām sievietēm Candida kolpīts (maksts iekaisums)  attīstās bieži, vairākas reizes gadā.

Biežāk kandidoze skar sievietes, kurām ir novājināta imūnsistēma, kuras ilgstoši lieto antibiotikas vai ir gaidībās, kā arī tad, ja uzturā tiek lietots daudz cukura vai ir cukura vielu maiņas traucējumi. Katrai sievietei varētu būt savs kandidozi provocējošs factors, kas tad arī pašai, pētot sakarības, ir jācenšas atklāt. Parasti Candida infekciju var diagnosticēt pēc sūdzībām un apskates laikā, ārstēšana visbiežāk ir salīdzinoši vienkārša – lokāli lietojamas pretsēnīšu svecītes. Sarežģīta ir rekurentas Candida infekcijas ārstrēšana, kad nereti jāveic papildus izmeklējumi, jālieto sistēmiska pretsēnīšu terapija ilgākā laika posmā, jāmaina uzrura un higiēnas paražas.

No Candida infekcijas cilvēks atbrīvoties nevar, tā normā ir atrodama mutes dobumā, zarnu traktā, makstī tā ir atrodama līdz 65% sievietēm.

Retāk sastopamas mikrofloras pārmaiņas ir aerobisks kolpīts, kad pārlieku savairojas maksts aerobās mikrofloras pārstāvji. Šajā gadījumā ir izteikts iekaisums ar tipiskām sūdzībām, ginekoloģiskās apskates laikā redz gļotādas bojājumus. Biežāk saslimšana veidojas sievietēm menopauzē, kad samazinās estrogēnu produkcija un maksts gļotādā aizsākas novecošanās procesi. Maksts veselībai ļoti svarīga ir estrogēnu klātbūtne organismā, kas veido priekšnosacījumus pilnvērtīga maksts epitēlija funkcionēšanai, kas savukārt rada vidi laktobaktēriju dzīvošanai.

Vai probiotikas, kuras kapsulu veidā uzņemam norijot, spēj būt efektīvas arī maksts mikrofloras atjaunošanā?

Ir skaidrs, ka pārlieku savairojušās baktērijas var ārstēt ar antibakteriāliem vai pretsēnīšu līdzekļiem. Sievietēm menopauzē var apsvērt estrogēnu lokālu vai sistēmisku lietošanu. Ir pieejami līdzekļi traucējošo simptomu ātrai mazināšanai. Tomēr vissvarīgākais ārstēšanas iznākums būtu veselas un noturīgas maksts mikrofloras atjaunošana, kas nebūt nav vienkāršs uzdevums. Izveseļošanos varētu vērtēt kā pilnvērtīgu, ja izdodas atjaunot un ilgtermiņā uzturēt gan laktobaktēriju skaitu, gan funkcijas. Šim nolūkam var pielietot probiotikas, gan lokāli makstī ievadāmus gan iekšķīgi lietojamus laktobaktēriju preparātus. Bakteriālās vaginozes ārstēšanā visdaudzsološākie bijuši preparāti, kas satur Lactobacillus rhamnosus, Lactobacillus reuteri, Lactobacillus casei un Lactobacillus gasseri.

Lactobacillus baktērijām piemīt tropisms, tas nozīmē, ka tās pašas , ceļojot caur zarnu traktu, nonāk vidē, kas vispiemērotākā to dzīves apstākļiem. Neatkarīgi no tā, kā tiek uzņemtas – iedzertas kapsulas veidā vai ievadītas makstī –, šīs baktērijas nonāk maksts mikroflorā. No perorāli (caur muti) uzņemtām probiotikām noteikti ir vēl papildu ieguvums – tās maina un uzlabo zarnu un maksts asi, respektīvi, mainot baktēriju sastāvu zarnu traktā, netieši tiek ietekmēta arī maksts veselība. Ir aprakstīts, ka laktobaktērijas pat spēj iznīcināt manis minētās baktēriju biofilmas un paši izklāt maksts sieniņu, neļaujot citām baktērijām pie tās pielipt.

Jāpiebilst, ka probiotikas ir jālieto ilgstoši un kompleksi ar dzīvesveida un uztura pārmaiņām.Tikai tad ir iespēja uzlabot maksts mikrofloras sastāvu. Ilgstoši lietojot probiotikas, mēs mainām arī organisma imūno atbildi, jo probiotikas noteikti līdzsvaro imūnsistēmu un maksts mikrofloras salikumu nosaka dažādi vispārējie un lokālie imunoloģiskie faktori.  

Vai  pastāv kāds labo baktēriju saraksts, kurām noteikti ir jābūt sievietes mikroflorā?

Laktobaktērijām ir vairāki tipi, dažas no tām savā darbībā ir “stiprākas” un to klātbūtnē biežāk mikroflora ir normāla. Citas ir “vājākas” un, dominējot šiem tipiem, maksts ekosistēma ir daudz svārstīgāka. Katra sieviete ir individuāla, arī normāla mikroflora dažādām sievietēm ir dažāda, tāpēc precīzi noteikt labās baktērijas, kas der visām, ir sarežģīti. Pie “stiprajām”  laktobaktērijām pieder Lactobacillus crispatus un Lactobacillus gasseri, pie vājākām Lactobacillus iners.

Vai ir vēl kādi kritēriji, pēc kuriem izvēlēties probiotikas maksts mikrofloras atjaunošanai?

Es savām pacientēm iesaku izvēlēties perorāli lietojamas kapsulas. Izvēloties līdzekļus, aicinu pievērst uzmanību šādām lietām:

• Izpētīt, kāds ir baktēriju salikums un vai sastāvā ir manis minētās laktobaktērijas, kas potenciāli spēj ietekmēt maksts mikrobiomu.
• Izpētīt, ko ražotājs pamācībā stāsta par līdzeklī papidus pievienotām vielām, kas veicina baktēriju augšanu, piemēram, prebiotikām, vai citiem ieguvumiem.
• Svarīgi, lai preparātu var uzglabāt istabas temperatūrā un tas nav jātur ledusskapī, jo pretējā gadījumā nekad nevar zināt, kā labās baktērijas ir nonākušas līdz patērētājam un vai piegādes laikā nav pārkāpti uzglabāšanas noteikumi. Un, protams, jāskatās, kāds ir derīguma termiņš. 
• Pēdējais, kāda ir ražotāja noteiktā ieteicamā dienas deva un jāsalīdzina cenas līdzīgu preparātu vidū.

LYLBIOTIC – probiotikas, kuras iesaka Latvijas Jauno gastroenterologu biedrība.

• Augstas aktivitātes probiotiku komplekss, kas satur 28 miljardus 9 dažādu sugu labās baktērijas: Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium lactis, Bifidobacterium longum, Lactobacillus casei, Lactobacillus gasseri, Lactobacillus plantarum, Lactobacillus rhamnosus, Lactobacillus reuteri, Saccharomyces boulardii.
• LYLBIOTIC sastāvā esošās labās baktērijas ir bagātinātas ar prebiotiku Orafti® inulīnu, kas ir 100 procentu augu izcelsmes, iegūts no cigoriņa saknes.
• LYLBIOTIC patentētais DRcaps™ apvalks garantē baktēriju kultūru dzīvotspēju un ļauj tām aktivizēties tikai pēc nokļūšanas zarnās. Kopš septembra Latvijā pārdošanā ir gaiši zaļas kapsulas ar uzlabotu apvalka sastāvu.
• LYLBIOTIC inovatīvais kapsulas veids DRcaps™ un vielas izgatavošanas tehnoloģija nodrošina iespēju šīs labās baktērijas neuzglabāt ledusskapī – probiotikas var uzglabāt istabas temperatūrā līdz 25 0C grādiem un ērti paņemt līdzi, dodoties ikdienas gaitās.
• LYLBIOTIC ieteicamā dienas deva ir tikai 1 kapsula. 

Decembrī LYLBIOTIC pieejams aptiekās un interneta aptiekās ar atlaidi –20%.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. 

Reklāmas raksts sadarbībā ar SIA Ozermedia