Divi simptomi, kas jau 9 gadus pirms diagnozes noteikšanas liks aizdomāties par iespējamu demenci
foto: Shutterstock
Esi vesels

Divi simptomi, kas jau 9 gadus pirms diagnozes noteikšanas liks aizdomāties par iespējamu demenci

Jauns.lv

Jaunā pētījumā atklāts, ka demences pazīmes iespējams pamanīt līdz pat deviņus gadus pirms diagnozes noteikšanas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Alzheimer's & Dementia: The Journal of the Alzheimer's Association”. 

Tas nozīmē, ka nākotnē riska grupas pacientus varētu “īpaši pieskatīt”, lai palīdzētu identificēt tos, kuriem varētu būt lietderīga agrīna iejaukšanās, lai samazinātu risku saslimt ar demenci saistītām slimībām, vēsta britu mediji. 

"Kad mēs aplūkojām pacientu slimības vēsturi, kļuva skaidrs, ka kognitīvie traucējumi viņiem bija novērojami vairākus gadus pirms simptomi kļuva pietiekami acīmredzami, lai noteiktu diagnozi," sacīja pētījuma autors Kembridžas Universitātes ārsts Nols Svadiūdhipongs. 

"Šie traucējumi bieži vien bija niecīgi, taču tie attiecās uz vairākiem izziņas aspektiem. Tas ir solis ceļā uz to, lai mēs varētu pārbaudīt cilvēkus, kuriem ir vislielākais risks, piemēram, cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, vai tos, kuriem ir augsts asinsspiediens vai kuri nepietiekami vingro, un iejaukties agrīnā slimības stadijā,” piebilda pētnieks. 

Pētījumā pētnieki analizēja Apvienotās Karalistes “Biobank” datubāzes datus un norādīja, ka problēmu risināšana un skaitļu atcerēšanās ir divas no agrīnajām pazīmēm, kas liecina, ka pacientiem var attīstīties demence.

Pētījuma galvenais autors Dr. Tims Rittmans piebilda, ka pētījuma rezultātiem pavisam noteikti nevajadzētu satraukt tos cilvēkus, kuriem slikti padodas skaitļu atminēšana vai to atcerēšanās. 

"Pat daži veseli cilvēki dabiski uzrāda labākus vai sliktākus rezultātus, nekā viņu vienaudži. Taču mēs aicinātu ikvienu, kam ir kādas bažas vai kas pamana, ka viņa atmiņa vai atcerēšanās pasliktinās, runāt ar savu ģimenes ārstu,” viņš piebilda. 

Apvienotās Karalistes “Biobank” pētījumā iekļautie cilvēki, kuriem vēlāk attīstījās Alcheimera slimība, uzrādīja sliktākus rezultātus, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, ja runa bija par problēmu risināšanas uzdevumiem, reakcijas laiku, skaitļu sarakstu atcerēšanos, perspektīvo atmiņu (mūsu spēja atcerēties, ko darīt vēlāk).

Pētnieki atklāja, ka tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuriem attīstījās retāka demences forma, kas pazīstama kā frontotemporālā demence.

Demence ir progresējoša domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās.

Alcheimera slimība ir viena no demences visizplatītākajām formām, tā ir progresējoša centrālās nervu sistēmas deģeneratīva slimība, kuras raksturīgās iezīmes ir prāta spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi un izmaiņas uzvedībā.