"Mani neviens negribēja adoptēt, jo piedzimu HIV inficēts" - 15 gadus vecā Andra stāsts
Vakar, 1. decembrī, visā pasaulē atzīmēja AIDS dienu, pieminot šīs infekcijas upurus un aktualizējot tēmas par un ap HIV. Latvijā ir viens no augstākajiem saslimšanas rādītājiem, taču daļa pacientu – bērni – jau piedzimst ar šo infekciju. Tāds ir arī 15 gadus vecā Andra stāsts (vārds mainīts).
Jā, stāsts būs anonīms joprojām lielās stigmatizācijas dēļ, kas valda sabiedrībā un īpaši bērnu un pusaudžu vidū. Taču gan Andris, gan viņa tagadējā ģimene cer, ka reiz tomēr pienāks diena, kad sabiedrība nevairīsies no HIV inficētajiem kā no mēra. Īpaši, ja cilvēks ir līdzestīgs un patiešām regulāri lieto uzraugošā ārsta izrakstītos medikamentus, vēsta portāls "Mammamuntetiem.lv".
“Tas nozīmē, ka šis cilvēks ir pilnīgi vesels un nekādā veidā nespēj inficēt citus,” saka Andra audžumamma, kura arī vēlējās neatklāt savu vārdu paskaidrojot: “Pasaule ir pārāk maza, kur nu vēl Latvija. Negribam, lai Andrim atkal jāpiedzīvo tas, ko nācās izdzīvot bērnunamā.”
Pilnīgi viens
Vēl pirms četriem gadiem par savām mājām Andris sauca vienu no Latvijas bērnunamiem. Valsts aprūpē zēns nonāca drīz pēc piedzimšanas, jo mamma, būdama narkotisko vielu atkarīga, pat neizrādīja nekādu interesi par savu tikko dzimušo mazulīti. Tā kā sieviete grūtniecības laikā nelietoja specifiskos medikamentus, viņas iznēsātais bērns piedzima HIV inficēts. Tas arī bija galvenais iemesls, kamdēļ Andris, pretēji citiem zīdainīšiem, netika adoptēts.
Zēns atzīst, ka vienmēr dzirdējis cilvēkus sakām – viņš ir slims ar kādu briesmīgu kaiti, no kuras cilvēki nomirst, taču “es jūtos vesels. Ja man nebūtu katru dienu jādzer zāles, es pat nezinātu, ka esmu slims”.
Vienīgā, kura no bērna nevairījās, bija bērnunama medmāsiņa. Andris stāsta, ka viņa katru dienu aprunājusies ar zēnu, abi spēlējuši kādu galda spēli, reizēm cēluši pilis no klučiem.
“Es ļoti gribēju kādreiz dzīvot ģimenē, kur būtu mamma un tētis, varbūt arī brālis un māsa, un suns. Taču citi bērni teica, ka mani nekad neviens neadoptēs, jo esmu slims un bīstams citiem. Ka varu inficēt kādu, tāpēc neviens negribēs mani ņemt uz savām mājām. Es tam neticēju, jo medmāsa stāstīja, ka tad, ja visu laiku dzeršu zāles, kuras man dod, es nevienu nevarēšu inficēt. To pašu teica daktere, pie kuras kopā ar medmāsiņu braucām,” atminas Andris.
Uz pārbaudēm zēns devās un joprojām dodas trīs reizes gadā, kad nodod asinsanalīzes, lai redzētu, vai lietotie medikamenti turpina pildīt savu uzdevumu un neļauj vairoties HIV infekcijai. Analīžu rezultāti vienmēr ir izcili!
Ir gan ģimene, gan suns un pat kaķis
Tagad Andris dzīvo audžuģimenē, viņam ir tētis, mamma, četras māsas un viens lielais brālis, kā arī suns un kaķis. Audžuģimenē visi zina, ka Andris ir vesels, ka ar viņu drīkst apskauties, dauzīties, ēst pie viena galda un darīt visu citu, ko parasti cilvēki dara. Taču audžuvecāki pārliecinās, vai puisis katru dienu iedzer savu tableti. Viņu gan nav jāmudina to darīt, jo Andris savos 15 gados saprot, ka pagaidām tā ir vienīgā iespēja, kā būt veselam. Viņš gan neatmet cerību, ka varbūt kādreiz tiks izgudrotas zāles, kas ļaus izārstēties pilnībā no šīs infekcijas un aizmirst par to, bet “pagaidām ir šādi un ir labi”, viņš nosaka, jo nesaredz nekādu apgrūtinājumu izdzert tableti.
Skolā par viņa veselības stāvokli ir informēta tikai daļa personāla, bērni ne. “Mēs negribējām un arī skolas medmāsa ieteica labāk par to nerunāt vienaudžu vidū, jo bērni ir nežēlīgi,” saka audžumamma un piebilst, ka pat viena no viņu meitām pret ienācēju ģimenē sākotnēji izturējusies diezgan noraidoši. Kad vecāki jautājuši, kāpēc tā, meitene teikusi, ka baidās no viņa slimības. Ka visi varot saslimt un nomirt. “Tikai pēc vairākiem mēnešiem un nemitīgām sarunām ar meitu viņa beidzot spēja uztvert līdz galam, ka Andris nav mums bīstams,” atklāj audžumamma.
Atceries!
HIV ir mums līdzās un var skart ikvienu no mums. Tieši tāpēc ļoti svarīgi ir katram Latvijas iedzīvotājam zināt savu HIV statusu – izprast HIV testa nozīmi un padarīt to par ikgadēju savas veselības pārbaudes sastāvdaļu.
Tikai savlaicīga diagnostika (un testēšanās kā tās priekšnosacījums) ļauj atklāt inficēšanos agrīnā stadijā, laikus uzsākt terapiju un tādējādi novērst infekcijas tālākas pārneses un izplatības riskus.
Bīstami sabiedrībai ir tieši tie cilvēki, kuri savu inficēšanās faktu nezina nevis tie, kuriem diagnoze ir noteikta un kuri saņem efektīvu terapiju.
Kopš 1987. gada, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais HIV saslimšanas gadījums, kopējais reģistrēto gadījumu skaits jau pārsniedz 8 tūkstošus.
Latvijā kopumā no HIV/AIDS ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem un ir vieni no augstākajiem HIV infekcijas izplatības un AIDS saslimstības rādītājiem ES.
