Aina gana skaudra: tikai katrs desmitais veselības aprūpes kvalitāti pašvaldību pansionātos vērtē kā labu
Tikai 11% jeb katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs senioriem nodrošināto veselības aprūpes kvalitāti pašvaldības vai nevalstisko organizāciju dibinātajos pansionātos vērtē kā labu. Savukārt 56% aptaujāto uzskata, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi vai tā ir pat neapmierinoša, liecina privātā pansionāta “Rūre” un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktais sabiedriskās domas pētījums.
Pēdējo desmitgažu laikā cilvēku vidējais dzīves ilgums Latvijā ir būtiski palielinājies, līdz ar to gan valstiskā, gan ģimenes līmenī arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums, kā nodrošināt cienījamas vecumdienas mūsu senioriem. Jo īpaši tiem, kuri par sevi vairs nevar pilnvērtīgi parūpēties un dzīves izskaņu pavada pansionātā.
“Lielākajai daļai pansionātos mītošo senioru ir hroniskas saslimšanas, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta veselības monitorēšana. Tas ļauj savlaicīgi izvēlēties efektīvāko ārstēšanas metodi un veikt nepieciešamos papildu izmeklējumus. Teorētiski nedrīkstētu būt tā, ka pēc ievietošanas pansionātā seniora veselības stāvoklis strauji pasliktinās nepietiekamas medicīniskās uzraudzības dēļ. Taču realitātē nereti ir citādāk. To atklāj ne tikai šī sabiedriskās domas aptauja, bet arī Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas 2020. gadā veiktais apsekojums Latvijas pansionātos. Viena no galvenajām problēmām, kas tika izgaismota šajā dokumentā, bija ģimenes ārstu neieinteresētība pansionātu klientu veselības aprūpē,” situāciju nozarē komentē privātā pansionāta “Rūre” vadītājs Kristiāns Dāvis.
Viņa ieskatā ir tikai likumsakarīgi, ka šīs problēmas nav palikušas nepamanītas sabiedrībā kopumā. Tikai viens procents aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāti pašvaldību un nevalstisko organizāciju dibinātajos pansionātos vērtē kā ļoti labu jeb tādu, lai seniors varētu nevis institūcijā gaidīt nāvi, bet gan vadīt cieņpilnas vecumdienas.
“Šis ir nopietns signāls nozares politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, ka ir pēdējais mirklis kaut ko mainīt esošajā situācijā, ja vēlamies rūpēties par mūsu sirmgalvjiem, kuri vairs to nevar izdarīt paši. Protams, vienmēr jau var teikt, ka naudas visiem nepietiek, un resursi veselības aprūpes un sociālajās jomās ir ierobežoti, taču manā ieskatā tas drīzāk ir jautājums par to, kā mēs tos iztērējam. Daudz efektīvāk ir pastāvīgi kontrolēt un izvērtēt pansionātos mītošo cilvēku veselību un piemērot viņiem savlaicīgu ārstēšanu, nekā veltīt finanšu un cilvēkresursus tam, lai ārstētu jau krietni ielaistas kaites,” pārliecināts K. Dāvis.
Sabiedriskās domas aptauja par situāciju Latvijas pansionātos tika veikt šī gada oktobrī un tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
