Ko veselībai dod asins ziedošana citiem?

“Asins ziedošana prasa dažas minūtes laika, taču trīs pacientiem ziedotie 450 ml var izrādīties izšķiroši dzīvības glābšanā. Neapšaubāmi būtiskākais ieguvums katram, ziedojot asinis, ir sajūta par to, ka paveikts ļoti vērtīgs ieguldījums cita cilvēka veselībā un, iespējams, pat dzīvības glābšanā. Taču bez šī emocionālā aspekta ieguvumi ir arī paša asins donora fiziskajai veselībai. Pēc asins ziedošanas organismā tiek stimulēta asinsrades sistēma un atjaunots asins sastāvs.

Veselam cilvēkam asins ziedošana nav kaitīga, gluži pretēji – donori mazāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām. Tāpat būtisks ieguvums ir iespēja pārliecināties par savu veselības stāvokli – katru reizi pirms asins nodošanas ārsts novērtē donora veselības stāvokli. Tiek pārbaudīts pulss, asinsspiediena un hemoglobīna līmenis. Katra donora asinis arī tiek pārbaudītas uz B, C hepatīta, HIV un sifilisa saslimšanām,” skaidro Valsts asinsdonoru centra pārstāve Ginta Bormane.

Vai to var darīt ikviens?

Asinis var nodot cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri sver ne mazāk par 50 kilogramiem. Taču ir arī citi faktori, kuru dēļ donoram var atteikt asins ziedošanu. Daži no tiem ir: 

• slikta pašsajūta, nav bijusi kārtīga ēdienreize vai pilnvērtīgs miegs;
• iepriekšējā dienā ir lietots alkohols; 
• pēdējā laikā ir bijušas kādas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās; 
• vai asins ziedošanas dienā uzņemts pietiekami daudz šķidruma, kas ir 2 litri dienā; 
• tiek lietoti specifiski medikamenti; 
• zems hemoglobīna līmenis, ko pārbauda pirms asins nodošanas;
• nav ievērots noilgums starp iepriekšējo un nākamo asins ziedošanas reizi. 

Sievietes asinis drīkst ziedot ne biežāk kā četras reizes 12 mēnešu laikā, savukārt vīrieši – ne vairāk kā sešas reizes 12 mēnešu laikā. Sievietēm ir ieteikums ziedot retāk asinis nekā vīriešiem, jo sievietēm dzelzs rezerves organismā atjaunojas lēnāk. 

Savukārt Covid-19 pārslimošana nav šķērslis, lai kļūtu par donoru. Personas, kas izslimojušas Covid-19, drīkst nodot asinis 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās, ko apstiprinājis ģimenes ārsts, piemēram, noslēdzot slimības lapu. Tāpat arī asinis var ziedot tie, kuri ir vakcinēti pret Covid-19. Pēc vakcinācijas jānogaida septiņas dienas, lai varētu ziedot asinis. 

Kā sagatavoties?

“Lai ziedotu asinis, svarīgs ne tikai pozitīvs noskaņojums, bet arī labs veselības stāvoklis un pašsajūta. Ņemot vērā, ka nepietiekams hemoglobīna līmenis asinīs ir viens no populārākajiem iemesliem, kāpēc ziedotājiem tiek atteikta asins ziedošana, pirms asins ziedošanas jāpievērš uzmanību dzelzs uzņemšanai. Dzelzs ir nepieciešams, jo tas veicina normālu sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna veidošanos. To ikdienā var uzņemt ar uzturu – liellopa vai jēra gaļu, dzīvnieku aknām, bietēm, brokoļiem vai žāvētiem augļiem. Taču, ja to nav iespējams paveikt ar uzturu, aptiekās ir pieejami dažādi vitamīnu un minerālvielu kompleksi, kuru sastāvā ir dzelzs. Tie ir pieejami gan kapsulu, šķīstošo tablešu, balzāmu un sīrupu formās. Tāpat vērtīga ir arī nātru tēja, kas palielina hemoglobīna un eritrocītu daudzumu asinīs,” skaidro farmaceite Zane Melberga. 

Svarīgi, ka diennakti pirms asins ziedošanas ir bijusi laba atpūta, pilnvērtīgs miegs, nav lietots alkohols, nav bijusi fiziska pārpūle, kā arī ir dzerts pietiekami daudz šķidruma, kas pieaugušajiem ir vidēji 2 litri dienā. Tāpat svarīgs pilnvērtīgs uzturs – ieteicams ēst tādus spēcinošus produktus kā saknes, augļi, biezpiens, liess siers, biezputras, maize, liesa gaļa un zivis, kā arī medus. 

Varētu šķist, ka līdz ar vasaras beigām arī nejauko kukaiņu, tai skaitā ērču, aktivitāte mazinās, taču tā patiesībā nav. Ja potenciālajam donoram ir bijis ērces kodums pēdējā mēneša laikā, asinis ziedot nebūs iespējams. 

Parūpējies par sevi

Vismaz diennakti pēc asins ziedošanas nevajadzētu strādāt smagu fizisku darbu, trenēties, skriet, nest smagus priekšmetus – svarīga pilnvērtīga atpūta. Tāpat nav ieteicams sauļoties un peldēties. Lai pēc asins nodošanas būtu laba pašsajūta, jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma. Savukārt, lai asinis atjaunotos, uzturā ieteicams lietot B grupas vitamīnus, jo sevišķi B6 un B12, jo tie veicina normālu sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Piena produkti, putnu gaļa, zivis, olas, kā arī dzīvnieku sarkanā gaļa, piemēram, liellopa aknas ir jo sevišķi piesātināti ar šiem vitamīniem. Farmaceite arī iesaka ēst hematogēnu. Tā sastāvā ir dzelzs, kas ir organismam nepieciešams pēc asins nodošanas, kā arī tam ir organiska izcelsme, kas palīdz vērtīgajiem vitamīniem un minerālvielām ātrāk uzsūkties organismā. 

“Lai dzelzs labāk uzsūktos organismā un asins sastāvs ātrāk atjaunotos, ieteicams papildus uzņemt C vitamīnu, jo tas uzlabo dzelzs uzsūkšanos. C vitamīns ir dažādu komplekso vitamīnu sastāvā, kā arī atsevišķos līdzekļos, piemēram, putojošo tablešu formātā, kurām ir tādas garšas kā apelsīnu vai upeņu. C vitamīns ir arī būtisks rudens kontekstā, kad katram jādomā par savas un tuvinieku imunitātes stiprināšanu,” skaidro Melberga.