"Man pēc šīs sarunas bija liels šoks" - ginekoloģe par jauniešu vieglprātīgo attieksmi un abortiem
Latvijā ik gadu abortu līdz 19 gadu vecumam veic vidēji 174 meitenes, ik gadu mātēm līdz 18 gadu vecumam ieskaitot piedzimst 200 līdz 300 mazuļu, bet apmēram trīs meitenes kļūst par mātēm līdz 14 gadu vecumam.
“Mūsdienās valda liela visatļautība. Daudzi vecāki ir ļoti noslogoti ikdienas pienākumos un tāpēc īpaši neseko līdzi savu bērnu gaitām,” saka ginekoloģe ar 33 gadu praksi Iveta Garoza.
Dzīvniecisks impulss
“Ir, protams, muļķīgi teikt: kad mēs augām, tad televīzijā rādīja pilnīgi atšķirīga satura filmas un mūsu domas līdz ar to bija pavisam citādas. Tagad, piemēram, ja paskatās amerikāņu filmas, tur ir ļoti daudz seksa,” teic ginekoloģe.
Pirms daudziem gadiem Latvijā darbojās leģendārais ārsts, psihoterapeits un seksologs Jānis Zālītis, varēja arī izglītoties no viņa grāmatām, kuras padomju laikos kļuva par dižpārdokļiem un deficītu – "Mīlestības vārdā" un "Mīlestības mācība: dzimumaudzināšana". Daudzi dakteres kolēģi devušies pie šī vispusīgā speciālista, apguvuši seksoloģiju, lasīja viņa sarakstītās grāmatas.
“Es nezinu, ko jaunieši tagad lasa un vai vispār to dara. Varbūt vienkārši paskatās internetu, bet tur, kā zināms, ir arī ļoti daudz sārņu. Man šķiet, ka sekss šodien ļoti daudziem ir tikai dzīvniecisks impulss, kuru viņi apmierina viens ar otru. Ļoti daudz nepilngadīgo lieto arī alkoholu, kuru pieaugušie veikalos viņiem diemžēl nodod. Kad sadzeras, tad dzīvnieciskais instinkts ņem virsroku. Dzēruma stāvoklī viņi daudz ko vispār neaptver,” problēmu ieskicē speciāliste.
Viņa pati redzējusi, ka jauniešu kompānijās pīpē zālīti, kad ar viņiem mēģinājusi runāt, par dakteri tikai pasmaidījuši. “Diemžēl pēc šīs pīpēšanas reizēm jaunieši metas arī intīmajos sakaros.”
Zvans naktī: saplīsa prezervatīvs
“Pie manis ir nākušas sešpadsmitgadīgas meitenes, vaicājot: dakter, kādas tabletes man lietot, lai izsargātos, kad gribas intīmās attiecības? Taču diemžēl daudzi arī to nedara. Ir arī problēma – nav finanšu, lai iegādātos šos hormonu preparātus, medikamentu cenas aug, un tie nav lēti. Es tādā gadījumā visiem iesaku: var lietot prezervatīvus un, lai ir drošāk, pat divus. Taču jāņem vērā tas, ka tie arī mēdz plīst,” brīdina ārste.
Viņas praksē bijis gadījums, kad divos naktī pēkšņi zvana jauniete – mums saplīsa prezervatīvs, ko tagad darīt?
Ginekoloģe pauž, ka visādi notiek, bet labi, ja vēl zvana un taujā padomu. Taču mēdz būt arī tādi jaunieši, kuri domā – varbūt šoreiz paveiksies un nekas nenotiks. Beigās gan reizēm notiek...
Tā sīkā dēļ neiesim nākotni bojāt!
“Meitenes, kuras pie manis ir nākušas un ar kurām esam runājušas par kontracepcijas jautājumiem, bieži man saka: tikai nesakiet mammai! Diemžēl daudzi vecāki pat nezina, ka viņu bērniem ir intīmas attiecības, tas tiek slēpts. Es parasti pavaicāju, vai ar mammu par to runājāt? Dažreiz meitenes man saka – nē, ar mammu pat īsta kontakta nav, vairāk varu ar tēvu parunāties. Es gan nesaprotu, kā ar tēvu var runāt par šo delikāto jomu,” savas domas izsaka mediķe.
Nesen viņai bijusi saruna ar kādu jaunekli, un ārste bijusi pat šokā par viņa pasaules uztveri. Puisim 16 gadu un tikpat viņa draudzenei. Daktere izvaicājusi, vai lietojat kontracepciju. Prezervatīvus. Ārste piebildusi – varbūt drošāk izmantot divus?
“Tad no jaunekļa mutes sekoja teksts – ja būs grūtniecība, tas nekas, aizies uz slimnīcu un uztaisīs abortu. Dzīvosim tālāk! Tā sīkā dēļ taču neiesim savu nākotni bendēt! Man pēc šīs sarunas bija liels šoks – kā viņi to uztver, tā ir jauna dzīvība, kura atnākusi pie viņiem. Tas nav gaļas gabals, kuru paņem un iztīri, un viss atkal kārtībā. Pēc tam var būt sabojāta dzīve un meitenei var vispār vairs nebūt bērnu,” ārste atzīst, ka dažkārt ir sajūta, ka jaunajiem puišiem teiktais nemaz līdz smadzenēm neaiziet.
Protams, viņa to nevar attiecināt uz pilnīgi visiem, bet daļu gan.
Svarīgi, lai sadzird
Runājot par ļoti jaunajām māmiņām, Garoza iebilst, ka nav svarīgi, cik ir gadu, reizēm arī četrdesmitgadīgās ir īstas "dzeguzes". “Tas ir instinkts un var nostrādāt arī četrpadsmit gados. Ja līdzās ir saprotoša mamma, kura palīdz un visu pastāsta, vai arī laba vīramāte, tad viss nokārtojas. Tā ir ģimenes lieta,” uzsver mediķe.
Ļoti daudzi zina viņas nostāju pret abortiem. Ar sievieti, kura ierodas pie Garozas praksē un saka, ka īsti nevar saprast, ko darīt ar jauno dzīvību un nolēmusi veikt abortu, ārste cenšas aprunāties.
“Man ir ļoti svarīgi, lai šī sieviete mani sadzird. Reizēm viņas saka – ārprāts, ko es tagad darīšu! Es atbildu: tev šī grūtniecība ir iedota, un, iespējams, tavā dzīvē tagad kaut kas mainīsies. Tāpēc arī mazulis pie tevis ir ieradies. Tava dzīve noteikti mainīsies uz labo pusi! Lielākoties sievietes pēc tam man saka: jā, mana dzīve mainījās, paldies, es jūs sadzirdēju,” stāsta mediķe un vēlreiz uzsver, ka būtu ļoti labi, ja vecāki ar bērniem par šo visu runātu atklātu valodu.
“Es neesmu kategoriski pret abortiem, jo katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties. Esmu par dzīvību, kas manā uztverē ir svēta lieta. Taču, vai cilvēks pieņems jauno dzīvību, tā ir katra personīga darīšana. Es cenšos runāt tāpēc, ka man negribas, lai iznīcina!”
Novārtā atstāta problēma
“Ja veic dzīvē pirmo abortu, pēc tam sievietei var arī nebūt atvases. Tā ir laimes spēle. Un jaunām meitenēm nereti ir arī tas, ko pašas vai vīrieša vecāki piespiež. Ja pēc tam kaut kas neizdodas, visi plāta rokas un saka: labi, ka mums ir apaugļošanas klīnikas! Taču saku no pieredzes, ka ne vienmēr izdodas. Tāpēc jau latviešiem ir teiciens: dari ko darīdams, apdomā galu!” atgādina ārste.
Garoza lasījusi daudz lekciju skolās – ko nozīmē grūtniecība, dzemdības. “Kādreiz pedagogi bija pat priecīgi, ka pašiem nav par šīm lietām jārunā ar jauniešiem. Kad kopā skatījāmies videofilmas, tur bija arī stāsts par dzemdībām, par kurām ļoti daudzām jaunietēm nebija nekāda priekšstata. Arī par to, kā notiek apaugļošanās, kā mazulis aug mātes ķermenī. Es domāju, ja to visu jaunieši redz savām acīm, tad šo situāciju uztver citādi,” vērtē ginekoloģe.
Tomēr pēdējos gados atsevišķas veselības mācības skolās vairs nav, un dakteri lasīt lekcijas arī vairs neaicina. “Uzskatu, ka tā ir viena no valstiskajām problēmām, skumjākais, ka tai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Mēs, ginekologi, vieni paši tur neko nevaram izdarīt. Mums nav tikai kovids, ir arī citas problēmas,” uzsver ārste.
