Pētījums: viens orgāns sievietes ķermenī noveco ātrāk par pārējiem, apdraudot veselību ilgtermiņā
Viens orgāns sievietes ķermenī noveco vairāk nekā divas reizes ātrāk nekā visi pārējie audi, tādējādi apdraudot gan auglību, gan veselību ilgtermiņā, atklāts jaunā pētījumā.
Pasaulē pirmās biomedicīnas pētniecības iestādes, Kalifornijas Buka novecošanās institūta pētniece Dženifera Garisone atklāj, ka šis orgāns ir olnīcas: “Tās patiesībā darbojas ļoti neparasti uz kopējā organisma fona. Kad sieviete tuvojas 30 gadu vecumam, viņas audi darbojas maksimāli efektīvi, bet olnīcās jau ir redzamas novecošanās pazīmes.”.
Novecojušu olnīcu sekas sniedzas tālāk par auglību, jo īpaši menopauzes laikā, viņa piebilst. “Kad olnīcas pārstāj darboties menopauzes dēļ, tās pārstāj ražot vispārējai veselībai svarīgu hormonu kokteili. Pat veselām sievietēm tas krasi palielina insulta, sirds slimību, kognitīvo spēju pasliktināšanās, bezmiega, osteoporozes, svara pieauguma, artrīta risku - tie ir medicīniski pierādīti fakti,” CNN atklāj Garisone.
Menopauzes vecums ir saistīts arī ar ilgmūžību. Saskaņā ar Ziemeļamerikas Menopauzes biedrības datiem vidējais dabiskās menopauzes vecums ASV ir 51 gads.
"Pētījumi liecina, ka sievietes, kurām menopauze iestājusies vēlāk, parasti dzīvo ilgāk," teica Garisone. "Taču sievietēm, kurām dabiskā menopauze iestājusies pirms 40 gadu vecuma, ir divreiz lielāka iespēja nomirt agrīnā vecumā, salīdzinot ar sievietēm, kurām dabiskā menopauze iestājusies no 50 līdz 54 gadu vecumam."
Vai zinātne spēj palēnināt olnīcu novecošanās ātrumu?
"Tas mainītu spēles gaitu, vai ne? Sievietēm būtiski pagarinātos iespēja radīt bērnus, un tajā pašā laikā mēs varētu aizkavēt šo ar vecumu saistīto slimību rašanos un, cerams, pagarināt dzīvi,” sacīja pētniece.
"Kāds ir pamatcēlonis olšūnu kvalitātes un kvantitātes samazinājumam ar vecumu? Mēs nezinām atbildi uz šo jautājumu," viņa teica. "Dabiskās menopauzes vecums individuālā līmenī ir ļoti mainīgs, un mēs nezinām, kāpēc."
Patiesībā zinātne pat nespēj izskaidrot, kāpēc cilvēki vispār piedzīvo menopauzi. Ja izdotos rast atbildes uz pamatjautājumiem par olnīcām, "mēs šo lietu būtu atrisinājuši," uzsvēra Garisone.
"Tas nav būtisks izrāviens. Izrāviens būtu vispār atbrīvoties no menopauzes. Bet saprast, kas to izraisa, un izdomāt intervences, kas to nedaudz pagarinātu par gadu, diviem, pieciem, desmit - tas ir ļoti sasniedzami,” piebilda pētniece.
