80% no pērn konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti, turklāt visi vienai kaitei
Zāļu viltotāji spēlē gan uz šķietamu izdevīgumu, gan uz cilvēku izmisumu, līdzīgi, kā ar viltojumiem citās jomās, zāles vilto tāpēc, ka īsts medikaments potenciālam pircējam ir pārāk dārgs vai nav pieejams, norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Bandere.
Viņa uzskata, ka Covid-19 pandēmija parādīja, cik ātri mēs varam dažādas jomas digitalizēt, ka tiešsaistē var pirkt un pārdot teju jebko.
Patentu valdes direktora Agra Batalauska ieskatā pandēmija viltoto un bīstamo preču tirdzniecībā pastiprināja jau pastāvošās tendences. Tas jo īpaši attiecas uz viltotām zālēm un citām augsta riska nozarēm, kur pārtrauktas piegādes ķēdes un pieprasījuma nobīdes radīja jaunu potenciālu noziedzīgai darbībai.
To apliecinot arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldes dati - 2021.gadā 80% no konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti. Turklāt visi tie bijuši potenci veicinošie.
Arī šā gada februārī VID darbinieki, veicot vairākas sankcionētas kratīšanas, atrada un izņēma vairāk nekā 306 000 tablešu. Pēc aplēsēm to realizācija "melnajā" tirgū veidotu aptuveni 1,5 miljonus eiro peļņu.
Visā pasaulē no zālēm visbiežāk vilto un tirgo ar interneta starpniecību medikamentus erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Tiem seko onkoloģiskās zāles, tāpat vilto gan antibiotikas, gan analgētiskos līdzekļus, praktiski jebkura veida pieprasītus medikamentus.
