“Spoka sirds” drīz varētu būt gatava transplantācijai cilvēkiem. Kas tā ir un kāpēc tas ir būtisks izrāviens transplantoloģijā?
Pirmo reizi, kad molekulārā bioloģe Dorisa Teilore ieraudzīja sirds cilmes šūnas pukstam vienotā ritmā, viņa bija apburta. "Tas patiesībā izmainīja manu dzīvi," teica Teilore, kura līdz 2020. gadam vadīja reģeneratīvās medicīnas pētījumus Teksasas Sirds institūtā Hjūstonā. "Es teicu sev: "Ak, ak, ak, tā ir dzīvība. Es gribēju noskaidrot, kā un kāpēc, un radīt to no jauna, lai glābtu cilvēkus!”.
Šis mērķis ir kļuvis par realitāti. Trešdien konferencē “Life Itself”, kas ir veselības un labsajūtas pasākums, kas tiek rīkots sadarbībā ar CNN, Teilore parādīja auditorijai cūkas sirds karkasus, kuros iepludinātas cilvēka cilmes šūnas, tādējādi radot dzīvotspējīgu, pukstošu cilvēka sirdi, ko organisms pieņem. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir izgatavota no paša cilvēka audiem.
"Tagad mēs patiešām varam iedomāties, ka varam izveidot cilvēka sirdi, pārvēršot sirds transplantāciju no neatliekamās procedūras par plānveida procedūru," Teilore sacīja auditorijai.
"Tas samazina risku, novēršot nepieciešamību pēc (pretiekaisuma) zālēm, izmantojot cilvēka paša šūnas, lai izveidotu šo sirdi, tas samazina arī izmaksas, un cilvēks slimnīcā nepavada tik ilgu laiku,” viņa sacīja.
“Tas ir pirmais mēģinājums patiesi izārstēt lielāko vīriešu, sieviešu un bērnu slepkavu pasaulē - sirds slimības. Un es vēlos, lai tā būtu pieejama ikvienam," sacīja Teilore, izpelnoties publikas aplausus.
Gadiem ilgi Teilore neatlaidīgi cīnījās ar neveiksmēm, lai atrastu pareizā tipa šūnas pareizajā daudzumā un pareizajos apstākļos, kas ļautu šīm šūnām augt.
Teilores aizraušanās ar sirds “veidošanu” sākās 1998. gadā, kad viņa piedalījās Djūka universitātes komandā, kas truša sirdī injicēja šūnas, radot jaunu sirds muskuli. Tomēr, sākoties izmēģinājumiem ar cilvēkiem, process bija neveiksmīgs.
"Mēs ievietojām šūnas bojātos vai rētainos sirds rajonos un cerējām, ka tas pārvarēs esošos bojājumus," viņa stāstīja CNN.
Pirmie panākumi Teilorei gūti 2008. gadā, kad viņa kopā ar Minesotas Universitātes komandu “izskaloja” šūnas no žurkas sirds un sāka strādāt ar atstāto caurspīdīgo skeletu. Drīz vien viņa sāka izmantot cūkas sirdis, jo tās anatomiski līdzinās cilvēka sirdij.
"Mēs paņēmām cūkas sirdi, izveidojot vien tukšu karkasu, ko nosaucām par “spoka sirdi”. Tad ievadījām asinsvadu šūnas un ļāvām tām augt uz matricas pāris nedēļas. Tā tika izveidots veids, kā barot šūnas. Nākamais solis bija sākt injicēt nenobriedušās cilmes šūnas dažādos sastatnes reģionos, un tad mums vajadzēja “iemācīt” šūnām, kā augt,” skaidro Teilore.
"Mums tās ir elektriski jāstimulē kā elektrokardiostimulators, bet sākumā ļoti maigi, līdz tās kļūst arvien spēcīgākas. Laika gaitā tās sāk savienoties viena ar otru matricā, un apmēram pēc mēneša tās sāk pukstēt kopā kā sirds. Ļaujiet man jums teikt, šis ir fantastisks brīdis,” konferencē skaidroja Teilore.
Taču ar to Teilorei un viņas komandai darbs nebeidzās. Tagad viņai topošā sirds “jāiemāca” sūknēt asinis. "Mēs piepildām sirds kameras ar mākslīgām asinīm un ļaujam sirds šūnām spiesties pret tām. Bet mums tām ir jāpalīdz ar elektriskajiem sūkņiem, citādi tās nomirs," viņa paskaidroja. Šūnām skābekli piegādā arī no mākslīgajām plaušām. Pirmajās dienās visas šīs darbības bija jāuzrauga un jākoordinē ar rokām 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, teica Teilore.
Teilore sapņo par dienu, kad viņas prototipa sirdis varēs masveidā ražot tūkstošiem cilvēku, kas iekļauti transplantācijas sarakstos un no kuriem daudzi mirst gaidīšanas laikā.
