Aneirisma - "bumba ar laika degli", kurai brīdinājuma signāls var tā arī neatskanēt

Kas ir aneirisma?

Aneirisma ir patoloģisks asinsvada paplašinājums, kurā ir mainīta tā sieniņas struktūra – tā ir plānāka. Aneirisma faktiski ir kā bumba ar laika degli, jo trauslāku, plānāku asinsvadu sieniņu dēļ tā var negaidīti pārplīst, apdraudot cilvēka dzīvību. 
Parasti aneirismas veidojas asinsvada muskuļu slāņa plīsuma vietā, iestiepjoties gan asinsvada iekšējam slānim, gan ārējam saistaudu slānim. 

Neiroloģe Dace Bērziņa stāsta, ka dažreiz aneirisma attīstās vietās, kur ir asinsvada sašaurinājums, kas radies holesterīna izgulsnēšanās dēļ. Šādā gadījumā pirms sašaurinājuma ir tāds kā sastrēgums un asinis ar spiedienu sāk paplašināt jau tā trauslo asinsvada sieniņu. Ja kādā brīdī notiek sieniņas muskuļu slāņa šķiedru plīsums, asinsvads pārslodzi neiztur un izveidojas paplašinājums jeb aneirisma.  

Aneirisma var būt jebkurā vietā ķermenī, tai skaitā galvas asinsvados. Diemžēl brīdinājuma signāls – galvassāpes – visbiežāk nemaz neatskan vai arī, piemēram, gados jaunāks cilvēks par tām neliekas ne zinis. “Tāpēc paļauties tikai uz to, ka galvassāpes norādīs, lūk, šeit noteikti būs aneirisma, nevar,” norāda neiroloģe. 

Galvassāpes, kas rodas, aneirismai plīstot, speciāliste raksturo kā spēcīgu naža dūriena sajūtu galvā. Ja šī sajūta ilgst pavisam īsu brīdi – dažas sekundes – un uzreiz pāriet, satraukumam nav pamata, jo šādai parādībai ir cits iemesls. Taču, ja “naža dūriena” ilgums ir vienu, divas minūtes, jāzvana 113 un jāsauc neatliekamā palīdzība. Protams, ļoti stipras galvassāpes var būt arī citās situācijās, bet to tad noskaidros ārsti slimnīcā. 

Kā atklāt bojājumu? 

Ja asins analīzēs ir paaugstināts zema blīvuma jeb sliktā holesterīna, kā arī triglicerīdu līmenis, visticamāk, holesterīns pangu un/vai plāksnīšu veidā jau ir izgulsnējies arī asinsvados.  
To viegli pārbaudīt doplerogrāfijā – vienkāršā un cilvēkam nekaitīgā ultraskaņas izmeklējumā, kas parāda, kāds ir starp kakla skriemeļiem ejošo un miega artēriju stāvoklis. Pēc tā savukārt var spriest par notiekošo citos asinsvados, arī galvas asinsvados.

Ja bojājums (ateroskleroze) ir miega artērijās kaklā, tāds pats var būt galvas lielajos asinsvados un kapilāros, kur sabiezētais iekšējais slānis traucē vielu apmaiņu uz un no audiem – tie tiek sliktāk apgādāti ar barības vielām un skābekli, arī slikto vielu izvade no audiem ir ierobežota.    

Doplerogrāfijā iespējams pārliecināties arī par pašu galvas asinsvadu veselību. Par problēmām liecinās mainīta asins plūsma (tieši pēc tās var pateikt, kur ir problēma), un asinsvadu spastiska reakcija – viena no aneirismas pazīmēm.  

Jālieto zāles!

Lai veselība nepasliktinātos, holesterīnam arvien vairāk izgulsnējoties uz asinsvadu iekšējām sieniņām un tos neatgriezeniski bojājot, svarīga ir gan profilakse, gan ārstēšana ar zālēm.

Lai gan ar fiziskajām aktivitātēm, veselīgu uzturu, svara samazināšanu holesterīna līmeni asinīs izdodas pazemināt tikai par 5–10 %, kas it kā nav daudz, ir vērts pievērsties arī veselīgākam dzīvesveidam. 

Pēc ārsta ieteikuma var nākties lietot arī recepšu zāles, tā sauktos statīnus. Svarīgi zināt, ka, laikus sākot statīnu lietošanu, tie palīdz samazināt arī holesterīna plāksnīšu biezumu. 

Vēlāk, ja nepieciešams, pievieno medikamentus, kas šķidrina asinis. “Tas ir ļoti svarīgi divu iemeslu dēļ: lai novērstu insultu un arī palīdzētu sirdij – neveidotos infarkts,” skaidro neiroloģe. 
Nav gan nekāds noslēpums, ka cilvēki ne īpaši labi panes statīnus, tie atstāj ietekmi uz aknām, novājina muskuļus. Tāpēc jāseko līdzi savai pašsajūtai un veselības stāvoklis jākontrolē, regulāri veicot analīzes. Turklāt ārstam vienmēr var palūgt izrakstīt cita veida statīnus; ir pieejami arī jaunākās paaudzes medikamenti, kam nav tik daudz blakusparādību.