Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rojs Maizītis

Mokošais aizcietējums. Profesors Danilāns dalās vērtīgākajās atziņās 2

Runā speciālists
3. aprīlī 06:35 2022. gada 3. aprīlī 06:35
  "100 Labi padomi Par veselību"
Kāpēc nomoka aizcietējumi, un kā normalizēt vēdera izeju? Atbildes sniedz gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

“Sliktā krēsla” tēma

Danilāns: Viegli zobodamies, virsrakstam izmantoju krievvalodīgajiem cilvēkiem labi saprotamu jēdzienu plohoi stul, ko pārtulkoju latviski, un sanāca “slikts krēsls”. Nav runa par aplami gatavotu mēbeli, bet gan par cilvēkiem, kam ilgstoši, gadiem ir traucēts zarnu trakta iztukšošanas process.

Ikdienā mēs nereti šo problēmu mazliet neprecīzi saucam par vēdera izejas traucējumiem. Tātad traucējums kaut kur vēdera izejā. Runājot precīzāk, nav runa par iziešanu, bet trim citām ķibelēm. Pirmkārt, kad zarnu traktu izdodas atbrīvot tikai ar lielu piepūli. Otrkārt, kad problēmas rada zarnās esošā nesaturēšana, t. i., zarnu trakts atbrīvojas pārlieku viegli. Treškārt, kad pirmā ķibele mijas ar otro. Arī tā gadās.

Reizi dienā pēc brokastīm?

Sadzīvē bieži notiek dīvainas lietas, proti, cilvēki cieš hronisku traucējumu dēļ, kuru… nav! No nezināma avota ir nākusi savāda “definīcija”, un Latvijā tā ir populāra. Proti, cilvēks ir radība, kurai zarnu trakts jāiztukšo vienu reizi dienā. Idejas autori atzīst, ka vārnai tas būtu pārlieku reti, bet cilvēkam – tikai tā un ne citādi. Vēl daži īpatņi uzskata, ka šim procesam jānotiek pusstundas laikā pēc brokastīm. Ja tas notiek pēc pusdienām vai pēc vakariņām, vai kādā citā brīdī, tad tas nav īsti pareizi. Jo draud hroniska saindēšanās. Indes arī ir izzinātas – tās ir šlakvielas. Diemžēl man nav izdevies atrast kaut vienas indīgās šlakvielas ķīmisko formulu.

Aplami tiek uzskatīts – visi cilvēki ir būvēti pēc vienas, stingri nosacītas mērauklas. Tā tas nav! Pilnīgi vienādu cilvēku nav. Pat vienolas dvīņi atšķiras (to vislabāk zina viņu mammas).

Otra aplamība ir pieņēmums, ka zarnu trakta darbību visprecīzāk raksturo tualetes apmeklējumu biežums. Būdams gastroenterologs ar daudzu gadu darba stāžu, atzīšos, ka man nav nācis prātā reģistrēt tualetes apmeklējumu skaitu. Neesmu licis to darīt arī saviem slimniekiem. Skaitīšana neko jēdzīgu nedod, jo vēdera iztukšošanās var notikt 2–3 dienās vienu reizi, bet tas nav aizcietējums, ja saturs iekrīt podiņā bez īpašas piepūles. Un, ja vēdera iztukšošanās notiek vairākas reizes dienā, tad ne vienmēr tā ir caureja. Ja katru reizi satura izdabūšanai jāvelta liela piepūle, tad tas ir aizcietējums.

Šķietami nevainīgā tualetes apmeklējumu biežuma cītīga reģistrēšana var pat kaitēt! Kaitēšana ir tad, ja būtībā normāla zarnu trakta darbība tiek traktēta kā nepareiza (tiek pieņemts, ka tomēr ir caureja vai aizcietējums) un šo novirzi (kuras nav) pedantiski cenšas koriģēt, izmantojot dažādus (un būtībā nevajadzīgus) dabiskos produktus vai medikamentus. Gadiem ilga medikamentu lietošana vai zarnu trakta pieblīvēšana ar īpatnējiem produktiem veselībai dara ļaunu.

Sarkanie griesti un lācis

Kas tad ir īstais traucējumu raksturotājs? Atkārtošu – novirzes var būt vērstas divos pretējos virzienos: kad zarnu saturu izdodas izdabūt ārā tikai pēc pamatīgas nopūlēšanās un stenēšanas, dažreiz jāpalīdz ar pirkstiem, otrā – grūtības sagādā noturēšana.

Kādi faktori šos traucējumus izraisa visbiežāk? Uz šo jautājumu pirmo reizi atbildi guvu no fizikas profesora, kurš savā laikā Rīgas medicīnas institūta studentiem lasītajā lekcijā apskatīja jautājumu par krāsu ietekmi uz zarnu darbību. Nebiju aizrāvies ar gleznošanu vai ar gleznu skatīšanos, tāpēc mani toreiz stipri pārsteidza profesora stāstītais, ka gremošanas orgānu darbību ietekmē… krāsas. Piemēram, sarkanā krāsa uzbudina. Profesors pacilāti vēstīja, ka zarnu trakta darbība aktivēsies, ja ieiesi telpā, kuras sienas nokarinātas ar sarkaniem plakātiem, galdauts ir sarkans, aiz galda sēž vīrs, kurš arī ir sarkans… Vēl viņš rekomendēja (un man šķiet, ne bez pamata) tualetes telpām griestus krāsot sarkanā krāsā. Man nezināma iemesla dēļ šī saprātīgā ideja gan nav ieviesta.

Sacīto viedi apstiprina kāda puiša stāstījums. Klaiņodams pa mežu, viņš uzskrējis lācim. Protams, nācies sparīgi mukt prom, bet lācis vareniem vēzieniem klunkurojis pakaļ. Laimīgā kārtā puisis pamanījis staltu priedi un uzrāpies pa priedes gludo stumbru augšup. Bet lācis arī veikli rāpies pakaļ. Savam upurim par laimi, lācis pēkšņi sācis slīdēt un neticis klāt. Klausītājs, līdzjūtības jūtu pārņemts, noteica: “Zini, ja ar mani kaut kas tāds būtu noticis, man piemestos caureja.” Atbilde bija izsmeļoša: “Bet kā tu domā, kāpēc lācis noslīdēja?”

Šis ir fizioloģiski dziļi pamatots stāstījums, jo caureja nereti piemetas cilvēkam ar pilnīgi veselu un labi strādājošu zarnu traktu. Teikto apstiprinās daudzi studenti, kas pārdzīvojuši eksāmenu sesijas. Caureju rada nervu sistēmas spriedze. Šajos gadījumos nez vai ir racionāli ārstēt zarnu traktu. Daudz pamatotāka doma ir censties sakārtot labilo nervu sistēmu.

Piekrītu, ka mūsdienās mukt no lāča nez vai vajadzēs. Bet, cienījamo lasītāj, ko varētu sacīt par cita rakstura nervu sistēmas sasprindzinājumiem? Tie nemaz tik reti nav, un daža laba dzīvē tie kā lāči ik dienu klunkurē pakaļ!

Ar šiem nedaudz draiskulīgajiem piemēriem mēģināju pārliecināt, ka gremošanas traucējumu biežākais cēlonis ir nevis smagi organiska rakstura zarnu trakta bojājumi (saaugumi, audzēji, iekaisīgas zarnu slimības), bet centrālās nervu sistēmas labsajūta.

Protams, ārstam jāpārliecinās, ka traucējumu cēloni nav smaga un bīstama zarnu trakta slimība, taču nevaru atturēties, neizteicis padomu, kas var noderēt daudziem jo daudziem pacientiem. Smagas, gadu desmitiem ilgas slimības eksistēšana neglābjami būtu izraisījusi arī citus smagus veselības traucējumus – asiņainu caureju, anēmiju, novājēšanu, ķermeņa temperatūras palielināšanos. Ja nekas tāds nav noticis, tad ir ļoti maza ticamības pakāpe, ka zarnu traktu bendē ļauna slimība.

Un tomēr vajag pārbaudīt!

Man bieži nākas konsultēt pat pārlieku “laba barojuma” cilvēkus, kuri ir dziļi sašutuši par to, ka viņiem veiktajos (nereti apgrūtinošos) izmeklējumos nekādas novirzes nav atrastas. Šo cilvēku bažas es saprotu. Ja nekas bīstams nav atklāts, tas nozīmē, ka izmeklējumi ir nepilnīgi, jo sūdzības taču ir! Vai – ja ļaunā slimība vēl nav piemetusies, tā noteikti piemetīsies tuvākā vai tālākā laikā.

Nākamais zinātniskais pierādījums šo cilvēku ausīm izklausīsies neticams – cilvēkam, kas ilgstoši cieš gremošanas traucējumu dēļ, bīstamas slimības iestāšanās drauds ir daudz mazāks nekā cilvēkam, kam sūdzību nav!

Skan neticami, bet tā tas ir. Man praksē ielaista vēža gadījumus daudz biežāk nācies sastapt cilvēkiem, kam īpašu sūdzību nav bijis un tās parādījušās tikai nesen.

Atgādināšu, ka mēs runājam par ilgstošiem, gadu desmitiem, pat no bērna kājas nākošiem gremošanas traucējumiem! Un to der ielāgot ikvienam cilvēkam, kam ir šādi ilgstoši gremošanas traucējumi, – zarnu traktu satracina ne vien sarkana krāsa vai izmisīga mukšana no lāča, bet arī bailes no spokiem, bailes no slimības, kuras nav vai kuras drauds ir niecīgs.

Jāņem vērā, ka hroniskas sūdzības mudina cilvēkus apmeklēt ārstu, un ļaunu slimību izslēdzoši pierādījumi tiek atrasti. Ja izmaiņu nav, tad nav jāpiktojas, bet jāpriecājas. Tāpēc mūsdienās ir pieņemts rekomendēt veikt kuņģa zarnu trakta padziļinātu izmeklēšanu (ieskaitot gastroskopiju un kolonoskopiju) visiem cilvēkiem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu. Nupat dzimst padomi sākt šos izmeklējumus pat vēl jaunākiem cilvēkiem – jau no 40–45 gadu vecuma. Veseliem cilvēkiem laikus atklāt ļaundabīgu slimību var tikai šādā veidā. Tiesa, nav jāiekrīt otrā galējībā, kad pacienti tiecas šos izmeklējumus veikt atkārtoti, ik pēc gada vai pat vēl biežāk. Tas jau ir lieki.

Gribu pajautāt, vai jūs zināt mūsu dienās vislabāko kuņģa un zarnu trakta ļaundabīga audzēja profilakses paņēmienu? Šoreiz nav runas par agrīnu audzēja atklāšanu, bet audzēja rašanās aizkavēšanu – profilaksi. Izrādās, ka efektīvākais profilakses paņēmiens nav vis pareizs uzturs (protams, pareizs ēšanas režīms ir svarīga lieta), bet stipri noderīgāka ir gastroskopija un pretīgā kolonoskopija! Var rasties pamatots jautājums, kā tad zarnu trakta skatīšanās samazina ļaundabīga audzēja rašanās risku? Lieta tāda, ka šo izmeklējumu laikā nereti atrod kuņģa vai zarnu polipus, kuri sūdzības nerada, bet palielina ļaundabīga audzēja rašanās risku. Tāpēc izmeklēšanas laikā visi pamanītie polipi tiek nokniebti, un šāda izdarīšanās efektīvi samazina vēža draudus nākotnē.

Senioriem palīdzēs kustības

Apsverot grūtas vēdera izejas cēloņus, sīkāk parunājām par divām situācijām (cēloņiem) – par bīstamas ļaundabīgas slimības izraisītiem traucējumiem un par daudz biežāk sastopamajiem nervu sistēmas disfunkcijas rosinātiem traucējumiem. Pirmajā gadījumā slimnieka sūdzības nobīdās otrajā plāksnē, jo daudz svarīgāk ir veikt padziļinātu gremošanas trakta izmeklēšanu. Jau apsvērām, ka izmeklējumi jāveic pat tad, ja sūdzību nemaz nav. Otrajā gadījumā ļoti svarīgi iedvest pacientam optimismu un padziļināt viņa zināšanas par lietu īsteno stāvokli.

Svarīgi, lai šie pacienti zinātu – ļaundabīga audzēja rašanās risks viņiem ir daudz mazāks nekā pilnīgi veseliem cilvēkiem un viņiem nav ne mazākā pamata uzlikt savai dzīvei dažnedažādus ierobežojumus.

Bet vai starp divām galējībām, kad vienā galā mājo bīstama slimība, bet otrā funkcionāli traucējumi, ir tukšums? Protams, ka viducis ir aizpildīts.

Viduci krietni vien sapilda nodzīvotie gadi. Patiešām, gadiem ritot, lielai daļai cilvēku mainās dzīves moto. Jaunībā lielākā problēma ir pareizi un laikus paēst, bet senioriem svarīgāks kļūst jautājums par apēstā izdabūšanu ārā. Aizcietējums ir bieža vecāka gadagājuma cilvēku problēma. Parasti šo nejaukumu skaidro ar to, ka senioriem gremošanas trakta orgāni ir kļuvuši mazāk sparīgi. Atkal pārsteigšu, sacīdams, ka zarnu trakta nolietošanās nav tas svarīgākais vēdera aizcietējuma cēlonis. Daudz būtiskāka nozīme ir faktam, ka krasi samazinās cilvēku fiziskā aktivitāte. Šī ziņa man patīk. Jo patiešām – gadi skrien, un ko tur var padarīt. Laiku neapstādināsi. Bet fizisko darbošanos var aktivēt, un ļoti daudziem Latvijas cilvēkiem tā ir imperatīva prasība.

Kustēties ir labi, jo zinātnieki atklājuši, ka kaulu staipīšana, locīšana, tricināšana stimulē kaulaudus izstrādāt un raidīt asinsritē svētīgu vielu. Šī viela stiprina kuņģa un zarnu traktu, stimulē tā darbību. Un ne tikai! Šī viela (osteokalcīns) aizkavē asinsvadu sklerozes, aknu mazspējas attīstību. Kustēsimies un piepildīsim savus iekšējos orgānu ar dziedniecisko vielu!

Protams, ka eksistē hroniskas gremošanas trakta slimības, kas rosina gremošanas traucējumus – gan caureju, gan aizcietējumu. Šīs problēmas jārisina kopā ar ārstējošo ārstu, vajadzības gadījumā pieaicinot palīgā speciālistus. Izeju no situācijas var atrast, un dažreiz tā ir negaidīta. Es zinu slimniekus, kam ļoti kūtras zarnu trakta darbības problēmu pilnīgi atrisina regulāra zarnu izskalošana – tīrīšanas klizmas. Atkārtotas klizmas nekādas īpašas šlakvielas neizdala, netiek zaudētas arī organismam vajadzīgas vielas.  Protams, klizmas nav jāveic veseliem cilvēkiem. Arī šāds traks uzskats cirkulē – regulāra klizmošana it kā pagarinot cilvēka mūžu.

Tātad visus gremošanas traucējumus iedalījām trīs kategorijās – divās malējās un viducītī. Bet visām šīm vainām kopējā īpašība ir tāda, ka lieka pārdzīvošana te nedod neko, bet lieti palīdz pareiza rīcība. Visiem novēlu labu veselību un laimi, papriecāties par dzelžaini izturīgu un labi funkcionējošu zarnu traktu! Daudziem nekas īpašs nav jādara, tikai reāli un zinātniski pamatoti jānovērtē gremošanas trakta darbība.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; krievi saveduši Čornobajivkā 130 kara tehnikas vienības 28
4 brīdinājuma pazīmes tam, ka tavas zarnas nav veselas
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā 8
Skatīt visus komentārus