Neiropātijas, psihiskie traucējumi, epilepsija - neirologs atklāj, kādas sekas var sagaidīt kaut pēc viegli izslimota Covid-19
Sāpes, tirpšana plaukstās un pēdās, ožas zudums, miega traucējumi un citas neiroloģiska rakstura problēmas aizvien biežāk seko pēc pārslimota Covid-19. Ambulatori ir pieejamas gan diagnostikas iespējas, gan arī terapijas, kas šādā situācijā varētu palīdzēt, skaidro Jānis Mednieks, neirologs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs.
“Novērojumi liecina, ka, vīrusam mutējot, tā variācijas kļūst arvien vairāk neirotropas, plaušu izpausmes atstājot otrajā plānā. Neiroloģiskās komplikācijas var iedalīt divās grupās – tās, kas skar centrālo nervu sistēmu (CNS), un tās, kas skar perifēro, tai skaitā veģetatīvo nervu sistēmu. CNS gadījumā ir skartas galvas smadzenes, raksturīgi garšas, ožas traucējumi, vērojami kognitīvie, psihiskie traucējumi, kas var izpausties kā garastāvokļa maiņa, tā pasliktināšanās, pat akūtas psihozes epizodes,” portālam mammamuntetiem.lv skaidro VCA neirologs Jānis Mednieks.
Ārsts uzsver, ka Covid-19 var ievērojami saasināt jebkādu autoimūno slimību, jo organisma reakcija uz vīrusu, kas izpaužas ar imūnās atbildes pieaugumu, var veicināt citu simptomu izpausmi. “Autoimūnās reakcijas rezultātā var attīstīties polineiropātija jeb perifēro nervu bojājums, skarot smalkās nervu šķiedras, kam nav nervu apvalka – jūtams notirpums plaukstās un pēdās, mēdz būt dedzināšanas sajūta.”
Neirologs uzskata, ka dažkārt pārāk ātri un nepamatoti cilvēki pieņem, ka Covid-19 sekas nav iespējams mazināt vai novērst. “Jā, daudzos gadījumos patiešām stāvokli nav iespējams uzlabot vai uzlabojums ir minimāls, tomēr pirms pieņemt, ka nevar līdzēt neko, vēlams doties pie neirologa. Iespējas ir!”
Ko dod kvantitatīvā sensorā testēšana?
Šī metode palīdz noteikt perifērās nervus sistēmas bojājumus, tātad – tikt skaidrībā par to, kādēļ tirpst un sāp plaukstas un pēdas. Šādas sekas ne vienmēr ir tieši saistītas ar to, cik smagi pārslimots Covid-19. Dažreiz slimības gaita ir bijusi samēra viegla.
“Kvantitatīvās sensorās testēšanas laikā tiek radīta siltuma vai aukstuma sajūta uz plaukstām un pēdām un pacientam ir jāatzīmē, kādā siltuma un aukstuma līmenī mainās sajūtas. Analizējot iegūtos datus, varam spriest par to, vai temperatūras uztveršanas slieksnis ir vai nav adekvāts, kas, savukārt, ļauj secināt – ir bojājums smalkajās nervu šķiedrās vai nav.”
Autoimūnās reakcijas rezultātā var attīstīties polineiropātija jeb perifēro nervu bojājums, skarot smalkās nervu šķiedras, kam nav nervu apvalka – jūtams notirpums plaukstās un pēdās, mēdz būt dedzināšanas sajūta
Perifērās nervu sistēmas bojājumi ir saistīti ar autoimūno mehānismu, tātad – tas ir nevis vīrusa tieši izraisīts audu bojājums, bet gan vīrusa izraisītas pārlieku izteiktas imūnas reakcijas nodarīts audu bojājums.
Kas ir slīpā galda tests?
Tikai veicot izmeklējumus var konstatēt, kādu ļaunumu veģetatīvajai nervu sistēmai nodara koronavīruss. Slīpā galda tests domāts sirds un asinsvadu sistēmas veģetatīvo traucējumu noteikšanai. “Izmeklējuma laikā pacients atrodas horizontālā stāvoklī, viņam pievieno asinsspiediena un pulsa mērītāju. Šīs ierīces ļauj mērīt asinsspiedienu pie katra pulsa viļņa, iegūstot nepārtrauktus asinsspiediena datus. Pieceļoties vertikāli, asinsspiediens var nedaudz samazināties. Ja samazinās ievērojami, iespējams, tas liecina par ortostatisku hipotensiju,” saka neirologs. Vēl viena problēma, ko var konstatēt vertikālā stāvoklī, ir stipri paaugstināts pulss bez būtiskas asinsspiediena pazemināšanās jeb posturāla ortostatiska tahikardija. “No tā varam secināt, ka veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas ir atbildīga par asinsspiedienu un pulsa kontroli, nestrādā kā nākas. Šāda rakstura sūdzības nereti ir Covid-19 pārslimojušiem jauniem cilvēkiem, kuriem nav paliekošu plaušu bojājumu, taču ir fiziskās slodzes tolerances traucējumi. Dažkārt vienīgais, ko izmeklējumi atklāj ir, cik izteikti sirds ritms mainās veģetatīvās nervu sistēmas ietekmē.”
Daļai pārslimojušo sūdzības var saglabāties pus gadu un ilgāk. Bieži vien šādi dzīves kvalitāte zūd jauniem cilvēki, jo tieši viņiem imūnā atbildes reakcija uz kairinātāju ir aktīvāka nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem, turklāt tipiski autoimunās slimības attīstās 20 līdz 40 gadu posmā. “Problēmu pastiprina tas, ka jauniem cilvēkiem ir prasīgāka attieksme pret dzīves kvalitāti – viņi ir bijuši darbspējīgi, aktīvi un tagad ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski asi izjūt savu spēju zudumu,” saka neirologs.
Kā iespējams ārstēt, ja bojāta perifērā nervu sistēma?
Perifēro nervu problēmas, polineiropātijas ārstē ar imūnsupresējošiem medikamentiem, kas nomāc pārmērīgo imūno reakciju, mazinot izpausmes.
“Parasti nozīmē aktīvu, taču īsu glikokortikosteroīdu terapijas kursu, lai zāles neradītu blakusparādības. Atsevišķos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par imūnglobulīna terapiju, ko iespējams saņemt ambulatori.
Piemēram, sieviete ar sāpīgam izpausmēm rokās, plaukstās, pēdās lietoja glikokrtikosteroīdus, līdzteku medikamentiem sāpju ārstēšanai, taču reakcija bija vāja. Ārstu konsīlijs viņai nozīmēja intravenozi injicējamu imunglobulīnu (individuiālās kompensācijas kārtībā). Paciente ambulatori saņēma piecu dienu kursu un prognoze par stāvokļa uzlabošanos ir laba.”
Ja ir konstatēti CNS traucējumi
Tipiskākie centrālās nervu sistēmas traucējumi pēc pārslimota Covid-19 ir miega, ožas un garšas traucējumi.
Miegs
“Ja Covid-19 sekas izpaužas kā miega traucējumi, neirologa ambulatorajā praksē ir pieejami dažāda veida miega un elpošanas izmeklējumi – polisomnogrāfija, poligrāfija, CO2 līmeņa mērīšana nomodā vai miegā caur ādu. Arī tas ir svarīgi – bieži vien skābekļa piesātinājums asinīs ir labs, taču plaušās krājas ogļskābā gāze, jo gaiss neapmainās.”
“Ja miega traucējumi ir mokoši, tie samazina dzīves kvalitāti, noteikti ir nepieciešama speciālista konsultācija. Vieglākā gadījumā saprast, kādas bezrecepšu zāles izvelēties var palīdzēt farmaceits. Piemēram, ja ir grūtības iemigt, var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli vai kādu fitopreparātu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Oža
Pierādīts, ka ārstējot ožas zudumu, efektīvs ir intensīvais ožas treniņš – sagatavotos vairāku veidu intensīvas smaržas produktus citu pēc cita osta aptuveni minūti. Ožas treniņu veic vairākas reizes dienā.
“Tiesa, smaržu nesajušana ir tikai viena no iespējamām ožas problēmām. Dažkārt oža atjaunojas, taču tas notiek patoloģiski – cilvēks vai nu spontāni sajūt nepatīkamas smakas vai arī smaržas, kas kādreiz bijušas tīkamas, tagad izraisa nepatiku un diskomfortu. Medicīniski to sauc par kakosmiju. Lai šo patoloģisko sajūtu nomāktu, pacientiem izraksta pretepilepsijas līdzekļus.
Covid-19 var būt arī tādas sekas, kā īslaicīgas ožas lēkmes. Tad ir jāveic elektroencefalogramma un jāmeklē epileptiska aktivitāte galvas smadzenēs, kas var apstiprināt diagnozi. Terapijai lieto pretepilepsijas līdzekļus, kas šādos gadījumos ir efektīvi. ”
Epileptiska aktivitāte smadzenēs
Zinātnisko publikāciju dati liecina, ka Covid-19 var izraisīt epileptisko aktivitāti smadzenēs vai pat epileptisku stāvokli, kurā patoloģiska smadzeņu aktivitāte ir nepārtraukta. Neirologs norāda: “Ja akūtā situācija ir izārstēta, parasti mazinās arī lēkmes. Savukārt, ja pacientam pirms slimošanas ar Covid-19 ir bijusi epilepsija, vīruss stāvokli mēdz pasliktināt – var būt lēkmju skaita pieaugums. Nav izslēgts arī, ka Covid-19 var radīt izmaiņas galvas smadzenēs, izraisot epilepsiju, kas iepriekš nav bijusi.”
Vai no sekām var izvairīties?
Jānis Mednieks uzskata, ka aktīvs dzīvesveids pirms slimošanas ir efektīvs līdzeklis iespējamo Covid-19 seku mazināšanā: “Jā, fiziskā aktivitāte spēj ietekmēt to, kādas būs slimības sekas. Fiziski aktīvam cilvēkam ir mazāk izteikta sāpju sajūta, fiziskās aktivitātes uzlabo garastāvokli. Jaunākie pētījumi apliecina, ka fiziska aktivitāte palielina endogēno opioīdu izdalīšanos galvas smadzenēs.” “Kad ārsts zāles ir izrakstījis, farmaceita kompetence ir pārliecināties, ka nav risku nelabvēlīgai mijiedarbībai ar citiem pacienta jau lietotiem medikamentiem, izskaidrot, kā tās pareizi lietot, lai gūtu maksimālu labumu,” piebilst Vadims Brižaņs.
Ja tomēr Covi-19 pārslimošana ir radījusi neiroloģiskas sekas, jāņem vērā, ka veselības atgūšanas periods var būt ilgs. Tomēr ārstu pieredze palielinās, izmeklēšanas metodes pilnveidojas, turklāt tās iespējams veikt ambulatori, un medikamentozajai terapijai tiek piemeklētas jau zināmas, pārbaudītas zāles, ar ko daudzos gadījumos var sasniegt gluži labus rezultātus.
