Patiesība par olu ēšanu
Ja būtu tāda lieta, kā ideāls ēdiens, tad olas, iespējams, iegūtu pirmo vietu – tās ir viegli pieejamas, ātri pagatavojamas, bagātas ar olbaltumvielām un lētas. Taču gadu desmitiem olu ēšana ir bijusi pretrunīga augstā holesterīna satura dēļ.
“Olā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai audzētu organismu, tāpēc tajā ir ļoti daudz barības vielu,” stāsta Kristofers Blesso, ASV Konektikutas universitātes uztura zinātnes asociētais profesors.
Olu ēšana kopā ar citiem veselīgiem pārtikas produktiem var palīdzēt mūsu ķermenim absorbēt arī vairāk vitamīnu. Kādā pētījumā atklāts, ka olu pievienošana salātiem var palielināt E vitamīna daudzumu, ko mēs saņemam no šīs maltītes.
Taču šim “superproduktam” ir arī mīnusi. Augstās holesterīna koncentrācijas dēļ, olu ēšana ir saistīta arī ar paaugstinātu sirds slimību risku. Viens olas dzeltenums satur aptuveni 185 miligramus holesterīna, kas ir vairāk nekā puse no pieļaujamās holesterīna dienas devas.
Holesterīns ir būtisks mūsu šūnu membrānu būvmateriāls, tas ir nepieciešams arī, lai ražotu D vitamīnu un hormonus – testosteronu un estrogēnu. Lai gan organisms pats ražo visu tam nepieciešamo holesterīnu, tas atrodams arī dzīvnieku izcelsmes produktos, ko ikdienā patērējam.
Holesterīns tiek transportēts pa mūsu ķermeni ar lipoproteīnu molekulām asinīs. Katram cilvēkam ir atšķirīga dažādu veidu lipoproteīnu kombinācija, un tam ir nozīme mūsu sirds slimību attīstības riska noteikšanā.
Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, saukts par "slikto" holesterīnu, tiek transportēts no aknām uz artērijām un ķermeņa audiem. Pētnieki saka, ka tas var izraisīt holesterīna uzkrāšanos asinsvados un palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
"Kamēr holesterīns olās ir daudz augstāks nekā gaļā un citos dzīvnieku produktos, piesātinātie tauki paaugstina holesterīna līmeni asinīs. To ir pierādījuši daudzi pētījumi daudzu gadu garumā,” saka Marija Lūza Fernandesa, ASV Konektikutas Universitātes uztura zinātņu profesore.
Šī gada sākumā veiktā pētījumā noskaidrots, ka 30 000 cilvēku, kas tika novēroti 17 gadus, tika pakļauti lielākam sirds slimību riskam, ja tika uzņemta puse olas vairāk, nekā ieteicamā dienas deva.
"Mēs noskaidrojām, ka par katriem papildu 300 mg holesterīna, ko cilvēks patērēja, ir par 17% palielināts sirds un asinsvadu slimību risks un par 18% palielināts mirstības risks," piebilda Norīna Allena, viena no pētījuma autorēm un profilaktiskās medicīnas asociētā profesors Ziemeļrietumu universitātē Illinoisā, ASV.
Nobeigumā pētnieki piebilst, ka cilvēki ar normālu holesterīna līmeni var īpaši nesatraukties par to, cik olas viņi apēd, bet tiem, kuru rādītājs ir paaugstināts, jāseko līdzi tam, lai olu daudzums nepārsniegtu četras nedēļā.
