Ja ēdienkarte tik veselīga, kāpēc tomēr nemitīgi jāslimo? Par imunitāti stāsta daktere Jeļena Eglīte

Kas ir imunitāte? Tā ir organisma neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju, un nosacīti to var iedalīt iegūtā un iedzimtā. Piemēram, akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju gadījumā lielāka nozīme ir iegūtajai imunitātei, kas izstrādājas pret konkrēto vīrusu pēc izslimošanas vai vakcinācijas. 

Tieši vīrusiem piemīt vislielākā struktūras mainība, līdz ar to ir vismazākā iespēja, ka pret tiem izveidosies iegūtā imunitāte. Cilvēku darbības rezultātā arī slimību izraisītāji mainās, pielāgojas jaunajiem apstākļiem un kļūst grūtāk apkarojami.

Mums katram ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem, tostarp no personas vecuma. Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma nobriest līdz sešu gadu vecumam, bet aptuveni 25 gadu vecumā tā sāk jau novecot. Kad cilvēkam ir 50 gadu, imūnsistēmas līdzsvaru uztur atmiņas šūnas, kas uzkrājušas diezgan daudz informācijas par dažādiem slimību izraisītājiem, tos atpazīst un iedarbina nepieciešamos aizsargmehānismus. Vienlaikus katra izslimotā slimība nedaudz novājina organismu, tāpēc ar gadiem kļūst jūtams, ka ir arvien grūtāk atlabt, piemēram, no saaukstēšanās slimībām. Ja saaukstēšanās kļūst biežākas, tā nereti ir pirmā pazīme, ka imūnsistēmai nepieciešams atbalsts.

Nav nekāds noslēpums, ka veselīgam uzturam ir liela nozīme iedzimtās imunitātes veicināšanā. Ja ēdienkarte ir pārdomāta un veselīga, tajā ir gan svaigi dārzeņi un augļi, gan citi ieteicamie produkti, kāpēc tomēr nemitīgi jāslimo? Te svarīga loma ir kuņģa un zarnu trakta mikrobiotam – vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu populācijai. Gremošanas trakts veic tādas svarīgas funkcijas kā barības vielu uzsūkšanās, nodrošina fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, kas savukārt pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem. 

Tomēr ar veselīgu uzturu cilvēks ne vienmēr spēj uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Nepietiekamais uzturvielu daudzums negatīvi ietekmē imūnsistēmu un var veicināt lielāku uzņēmību pret infekcijām. Aizvien vairāk pētījumu liecina, ka mikroelementu uzņemšana pietiekamās dienas devās var palīdzēt uzlabot imūnās atbildes reakciju un tādējādi paaugstināt izturību pret infekcijām.  

Ievēro!

Par to, vai nepieciešams lietot kādu uztura bagātinātāju, vienmēr konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.