Kolēģis pēkšņi pazūd no kopējā "WhatsApp" čatiņa un dīvaini uzvedas. Kas ar viņu noticis?

Kopumā viņa novērojusi, ka pēdējā laikā cilvēki kļūst arvien izglītotāki par psihiskās veselības jautājumiem un dodas pie ārstiem ar konkrētiem jautājumiem, piemēram:  "Es izlasīju rakstu par depresiju, liekas, ka man tā ir."

Kas ir un kas nav depresija?

"Jautājums, kas ir un kas nav depresija, ir tieši vietā, jo bieži vien pacienti atnāk ar domu, ka izārstēs viņu nomāktību vai neapmierinātību, turklāt tam noteikti ir viens līdzeklis vai tabletīte. Tā gluži nav!" ārste teica, uzsverot, ka depresija ir bioloģiska saslimšana, kam ir noteikti kritēriji.

"Nevajag jaukt vienkāršu nomāktību vai kādas sociālās situācijas radītu ļoti īslaicīgu atbildes reakciju ar saslimšanu. Aizdomās par saslimšanu mēs vienmēr jautājam: "Cik ilgi jums ir šī sajūta?" Depresija varētu būt tad, ja šī sajūta ir vismaz divas nedēļas un ilgāk.

Tā ir ilgstoša nomāktība, enerģijas trūkums, produktivitātes zudums: ir grūtāk domāt un sakoncentrēties. Protams, ir arī daudz citu simptomu. Tie visi kopā rada būtiskus ikdienas dzīves traucējumus.

Ir grūtāk darbā paveikt pienākumus, ir grūtāk būt ģimenē. Cilvēki vairs neizjūt interesi, dzīvesprieku un baudu. Tas nav tikai vienu dienu vai noteiktās dienās pēc kāda strīda ģimenē. Tā ir kļuvusi par cilvēka uzvedību ilgtermiņā. To sāk novērot arī pats un varbūt ģimenes locekļi."

Pēkšņi pazūd no čatiņiem

Sīle aicināja cilvēkus pašiem nediagnosticēt iespējamu depresiju sev un tuviem cilvēkiem. "Bet jums kā ģimenes loceklim, kolēģim un labam draugam būtu ļoti noderīgi pamanīt, ja cilvēka uzvedība mainās." Piemēram, kāds pēkšņi pazūd no kopīgām sanākšanām un "WhatsApp" čatiņiem.

Tāpat jāpievērš uzmanība, ja kādreiz cilvēks bija produktīvs, apzinīgs un visu laikus izdarīja, bet šobrīd darbi paliek neizdarīti un viņam vairs nav intereses iesaistīties kopīgos pasākumos. Uzvedības pārmaiņas var izpausties arī uz āru ar dusmām, aizkaitināmību, neapmierinātību un uzskatu, ka viss ir slikti.

Var parādīties destruktīva uzvedība, piemēram, vairāk sāk lietot alkoholu un epizodiski smēķēt. Cilvēks, kas iepriekš nesmēķēja, pēkšņi iet un uzpīpē. Cilvēks blakus reāli mainās."

Hei, kas ar tevi notiek?

Bet ko darīt, redzot šīs pēkšņās un negatīvās izmaiņas? "Tas ir īstais brīdis pajautāt, kas ar viņu dzīvē notiek un vai es varu kaut kā palīdzēt."

Nevajadzētu uzreiz stāstīt par savām aizdomām, ka uzrunātajam ir depresija. "Vislabāk sarunu sākt ar atvērtu jautājumu, piemēram, vai kaut kas tavā dzīvē ir mainījies, kā tu šodien jūties."

Nevajadzētu dod medicīniskus padomus, bet gan aicināt apmeklēt kādu speciālistu. Sarunu biedram vajadzētu just, ka jautājumu uzdevējam rūp viņa pašsajūta: "Man rūp, kā tev klājas, es esmu uztraucies par tevi, man ir svarīgi, lai tev būtu labi." Tāda attieksme būtu daudz vērtīgāka par kritiku, ka otrs pēdējā laikā kļuvis slinks un neapmierināts.

Vai tiešām tikai tagad?

Pēdējā laikā par depresiju ļoti daudz runā un var rasties priekšstats, ka tā ir tikai mūsdienām raksturīga slimība. Taču daktere vērsa uzmanību, ka jau daudzos klasiskās literatūras darbos runāts par melanholiju. "Melanholija ir ļoti sena."

Taču šobrīd depresiju apzinās un par to vairāk runā, jo depresijas pacienti rada ekonomisku slogu valsts sistēmai. "Tie ir jauni darbaspējīgi cilvēki, kas pēkšņi sāk nestrādāt." Var būt tā, ka cilvēks atrodas darbā, bet nevar izpildīt savus darba pienākumus. Tāpat var būt, ka cilvēks pat pārstāj iet uz darbu.

Var izārstēt!

Sīle uzsvēra, ka depresija ir izplatīta saslimšana, bet to var koriģēt un ārstēt, lai cilvēks var pilnībā atgriezties savā normālajā dzīvē. Latvijā tiek piedāvātas dažādas un plašas iespējas depresijas ārstēšanā. 

Vienlaikus jāsaprot, ka depresīvas epizodes vai ilgstoša depresija nebūs izārstējama dažādas vizītēs. Pacientiem ar depresiju jārēķinās, ka ārstēšana ilgs vismaz pusgadu vai gadu, kamēr stāvoklis nostabilizēsies. 

Lielās krīzes var saasināt depresiju

Viņa norādīja, ka ar depresiju slimo gan sievietes, gan vīrieši dažādos vecumos un ar dažādu nodarbošanos. Depresijas izplatību ietekmē arī globālie pasaules notikumi. "Krīzes var saasināt depresijas simptomus un veicināt pirmās depresijas izpausmes."

Arī depresijas smagums katram pacientam atšķiras. Kāds var pārdzīvot tikai depresijas epizodes, piemēram, tā ir reakcija uz kādu dzīves situāciju. Bet citam depresija var būt ilgstoši kā bioloģiska saslimšana.

Pārslodze darbā vai attiecībās

"Depresijai ir dažādi provokatori cilvēka dzīvē. Tipiska situācija ir tāda, ka provokators ir pārslodze darbā vai attiecībās, piemēram, ģimenē ir kāda krīzes situācija. Šī krīzes situācija, tostarp stress, provocē depresijas pirmos simptomus."

Ārste novērojusi, ka sievietes ir apzinīgākas un ātrāk meklē palīdzību veselības sarežģījumos. Bieži vien sievietēm ikdienā ir lielāka slodze - viņām jāstrādā ne tikai darba vietās, bet jāvada arī mājas dzīve un bērnu darbības.

"Cilvēkam dzīvē ir tik daudz pienākumu, ka viņš ļoti izjūt savu veselības zudumu un trūkumu. Tāpēc sievietes pēc palīdzības vēršas ātrāk, līdz ar to var ātrāk sākt ārstēšanu ar psihoterapeitiskām un farmakoloģiskām metodēm atkarībā no situācijas."

Vīrieši izvēlas "pašārstēties"

"Savukārt ar vīriešiem ir nedaudz sarežģītāk. Protams, vīriešiem depresijas provokatori ir tie paši: tas var būt darba zaudējums, psihoemocionāla pārslodze darbā vai privātās dzīves sarežģījumi.

Bieži vien redzam, ka vīrieši sāk "pašārstēšanos" ar alkoholu, biežāku smēķēšanu, pilnīgi neraksturīgu agresīvu vai izaicinošu uzvedību. Cilvēks var arī noslēgties no visiem un izolēties. Tad ļoti liels atbalsts ir ģimenes locekļi, kuri motivē, atbalsta un atved līdz speciālistam."

Ja sakārto pārējās sfēras

"Ļoti lielu lomu spēlē tieši sociālais atbalsts. Ja dzīvē sakārtojas arī pārējās sfēras, tad depresijas ārstēšana noritēs veiksmīgāk un vieglāk. Bet, ja ir pievienojusies alkohola atkarība vai citu vielu pārmērīga un kaitējoša lietošana (tā ir Latvijā novērota iezīme), tad, protams, depresijas epizodes būs izārstēt sarežģītāk."

Atkarību izraisošās vielas parasti vairāk lieto vīrieši, bet, protams, atkarība no tām iestājas abu dzimumu pārstāvjiem. "Tas ir veids, kā cilvēki "risina" savas problēmas. Sievietes palīdzību meklē vairāk, bet vīrieši cenšas "pašārstēties" savā veidā."