"Man apstājās sirds un tad piedzimu otrreiz" - Covid-19 pacients no Austrumu slimnīcas gultas aicina citus nepieļaut viņa kļūdu
Covid-19 radītā slodze Latvijas slimnīcās turpina pieaugt. Vairums pacientu, kuri paši vairs paelpot nespēj un ir nonākuši intensīvās terapijas nodaļās, nav vakcinēti. TV3 Ziņas šodien, 21. septembrī, aprunājās ar vienu šādu pacientu, kurš pats nokļuva uz robežas starp dzīvību un nāvi. Ar infekciju šobrīd citā slimnīcā cīnās arī vīrieša sieva.
58 gadus vecais vīrietis, kurš nevēlas publiski atklāt savu vārdu un seju, jo baidās no vēlākas agresijas internetā, ir viens no tiem Covid-19 pacientiem, kurš Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) ārstējas intensīvajā terapijā. Viņš šeit nonāca pēc tam, kad divas nedēļas ar vīrusu cīnījies mājās. Sākotnēji simptomi bijuši samērā viegli - temperatūra, dziļš klepus. Taču viss mainījies, kad negaidīti sākusies lēkme.
"Audžumeita saka: "Viss, zvanām "ātrajiem"." Jušana bija šausmīga," TV3 stāsta vīrietis. "Krūtīs šausmīgi spieda, bezspēks, nu, pasaule gāja gaisā."
Vīrietis atceras, kā braucis Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā garām Sauriešiem, kad dzirdējis, kā māsiņa šoferim liek apstāties, jo pacientam apstājusies sirds. "Tad man apstājās sirds, mani reanimēja, atbrauca pretī reanimācijas brigāde un tad piedzimu otrreiz," viņš atminas.
Vēlāk uzstādīta diagnoze – infarkts, ko, visticamāk, izraisījusi Covid-19 infekcija. Lai gan šobrīd vīrieša stāvoklis ir stabils, prieka maz. Esot nepārtrauktas raizes par sievu – arī viņa inficējusies un nu jau ilgstoši par dzīvību cīnās Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.
""Nolikās" sieva smagā stāvoklī. Atklājās, ka ir skartas divas trešdaļas plaušu, abpusēja pneimonija," pastāstīja vīrietis. "Pie samaņas viņa ir, bet guļ intensīvajā terapijā. Piecas dienas viņai ir nemainīgi smags, bet stabils stāvoklis. Es komunicēju ar audžumeitu, dēlu, draugiem, kas tagad ņemas pa māju un saimnieko. Visi pārdzīvo, radinieki vispār ir šokā."
Vīrietis neslēpj, ka, līdzīgi kā absolūts vairums intensīvās terapijas pacientu, arī viņš ar sievu nebija vakcinējies. Tagad saka, ka neesot paspējis to izdarīt un savu gausumu nožēlo, un aicina šādu kļūdu nepieļaut citiem.
"Es domāju, ka jānāk pie prāta, tas nav normāli. Es no savas pieredzes saku - ja kāds tiktu tādā stāvoklī, kā es tiku, es domāju, jūs nešaubītos nekad un ne par ko. Jo nomirt var paspēt vienmēr. Ja tiešām ir tāda vienaldzība pret dzīvi, bet pret saviem tuviniekiem. Galvenais ir dzīvot mazbērnu, bērnu dēļ," viņš norāda.
Kur dzīvība karājas mata galā. Reanimācijas nodaļa Stradiņa slimnīcā
TV3 Ziņas noskaidrojis, ka RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikā šobrīd kopumā stacionēti 35 Covid-19 pacienti, no kuriem trešajai daļai nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā. Kā uzsver klīnikas vadītājs – vairums šo cilvēku vieno līdzšinējā nogaidošā attieksme pret vakcināciju.
"Ir daļa pacientu, kuri, protams, nožēlo, ka viņi to nav veikuši savlaicīgi un vēlās to darīt tagad, bet skaidrs, ka bieži vien tas viss jau ir par vēlu. Tajā pašā laikā diezgan liela daļa nemaz nespēj noformulēt, kādēļ īsti viņi nav vakcinējušies," norāda RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Turklāt mediķi novēro jaunu tendenci – arvien biežāk stacionāros nonāk jauni cilvēki bez jebkādām blakus saslimšanām.
Mediķi ar bažām gaida arī turpmāko rudeni, jo patlaban nekas neliecina, ka slimnīcu noslodze varētu samazināties, līdz ar to jau tagad esam uz trauslās robežas, kad atkal būs nepieciešams pārprofilēt gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai un liegt pakalpojumus saņemt iedzīvotājiem ar citām saslimšanām, norāda TV3 Ziņas.
"Šajā mirklī prognozēt, kurš tieši brīdis būs īstais, kad būs stingrie ierobežojumi jāievieš, viennozīmīgi pateikt nevarēs, bet, protams, ka, gaidot nākamo vilni, mēs esam nobažījušies par to, ka atkal šo pacientu pieplūdums palielināsies. Protams, tie ir arī smagi emocionāli pārdzīvojumi, jo ne visus pacientus var glābt, daļa no viņiem aiziet bojā," skaidro Šuba.
Klīnikas vadītājs arī neslēpj, ka jau šobrīd daudzi mediķi ir uz izdegšanas robežas, jo posms, kad saslimušo slimnīcās bijis mazāk un ārsti varējuši atpūsties, bijis ļoti īss.
