Deviņi zīmīgi skaitļi, kas parāda, vai sirds jūtas labi

Holesterīns un triglicerīdi ir taukvielas, no kurām daļu organisms veido pats, bet daļu mēs uzņemam ar pārtiku. Holesterīnu no asinīm uz šūnām un otrādi nogādā lipoproteīni, kas ir divu veidu – zema blīvuma lipoproteīni un augsta blīvuma lipoproteīni. Pirmos mēdz dēvēt par sliktajiem, kuru daudzums jāsamazina, otros – par labajiem. Triglicerīdi asinīs cirkulē, saistīti ar zema blīvuma lipoproteīniem un hilomikroniem.

Kopējā holesterīna norma – mazāk par 5 mmol/l.

Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna norma – mazāk par 3 mmol/l.

Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna norma – virs 1 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm.

Triglicerīdu norma – mazāk par 1,7 mmol/l.

Kāpēc svarīgi?

Ja zema blīvuma holesterīna un triglicerīdu ir par daudz, asinsvados veidojas aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidoties pangas un trombi. Tie tālāk var izraisīt miokarda infarktu vai insultu. Augsta blīvuma holesterīns savukārt palīdz “sliktajam” holesterīnam neuzkrāties asinsvados.

Kā pareizi mērīt?

Holesterīna un triglicerīdu līmeni nosaka ar asins analīzēm. Veseliem cilvēkiem, kam rādījumi ir normā, iesaka analīzes veikt reizi piecos gados. Ja līmenis ir paaugstināts, tās jāveic regulāri.

Lai rādījumi būtu precīzi, jāievēro šādi nosacījumi:

• Analīze jānodod no rīta tukšā dūšā. Beidzamajai ēdienreizei jābūt 12 stundas pirms analīzes nodošanas. (Pēc ēšanas triglicerīdu daudzums palielinās 15–30 minūšu laikā un saglabājas augsts līdz 12 stundām.)
• Jābūt veselam. Iekaisumi maina analīžu rezultātus.

Kas palīdz uzturēt normā?

Tā kā taukvielas uzņemam ar uzturu, uzskata, ka visefektīvāk holesterīna un triglicerīdu līmeni var kontrolēt, ievērojot veselīgu diētu, neēdot treknus produktus.

Taču liela ietekme ir arī citām veselīga dzīvesveida izvēlēm, kas neļauj organismā veidoties iekaisumam:

• Nesmēķēt
• Uzturēt normālu svaru
• Būt fiziski aktīviem
• Nepārspīlēt ar alkohola patēriņu