Atvēsināt vai sildīt? Kad pret sāpēm palīdzēs karstums, kad - aukstums
Karstu vai aukstu komprešu un apliekamo izmantošana, lai remdētu muskuļu un locītavu sāpes, var būt pietiekami efektīvs paņēmiens, tikai jāzina, kad izmantot siltumu un kad labāk palīdzēs vēsums.
Ja ir trauma
Pirmām kārtām – nekad nesildiet svaigi satraumētu vietu, jo tā palielināsiet iekaisumu un kavēsiet izveseļošanos.
Ja trauma ir svaiga (ne vecāka par 6 nedēļām), labāka izvēle ir ledus. Vēsums liks sašaurināties asinsvadiem, tas samazinās sāpes, iekaisumu un ierobežos zilumu veidošanos.
Ja esat jutīgi pret aukstumu, traumētās vietas atvēsināšana var sagādāt diskomfortu vai pat palielināt sāpes un siltums tam pretstatā var šķist patīkams un nomierinošs, taču vienīgi aukstums samazinās iekaisumu un tūsku. Siltums stāvokli var padarīt pat sliktāku.
Ja trauma nav tik svaiga, ilgāka par sešām nedēļām, var izmantot siltumu. Uzlabotā asins cirkulācija atslābinās saspringtos muskuļus un atbrīvos sāpošās locītavas. Īpaši labi siltums var noderēt, lai uzlabotu locītavu kustīgumu.
“Uzsildīt” muskuļus un locītavas var arī pirms vingrošanas, piemēram, pirms stiepšanās vingrojumiem, pēc tam, ja nepieciešams, var izmantot atvēsināšanu. Pareizā secība aukstuma un karstuma izmantošanai saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vienmēr ir šāda – vispirms uzkarstam, tad atdziestam!
Ja pēc slodzes sāp muskuļi
Palīdzēs siltums. Kad muskulis strādā, tajā veidojas ķīmiski blakusprodukti, ko nepieciešams izvadīt. Ja fiziskā slodze bijusi ļoti intensīva, asins plūsma nav tik liela, lai spētu tos visus izvadīt, tāpēc atkritumvielas sakrājas muskuļaudos un rada sāpes (piemēram, pienskābe). Siltums veicina asiņu pieplūdumu muskuļiem, un tas sekmē šo procesu.
Ja ir artrīts
Ar vecumu saistītu locītavu pārmaiņu izraisītas sāpes un stīvumu, kas mēdz skart elkoņu, pirkstu, ceļu un plecu locītavas, vislabāk samazināt ar sildīšanu un vislabāk, ja siltums ir mitrs, nevis sauss. Var pamērcēties siltā vannā vai pastāvēt zem siltas dušas. Ieteicamā ūdens temperatūra – ap 37 grādiem pēc Celsija. Citādi ir ar podagras sāpju uzliesmojumiem – iekaisušās locītavas labāk palīdzēs nomierināt aukstas kompreses.
Ja sāp galva
Pulsējošas migrēnas sāpes var atvieglot vēsas kompreses uz pieres, deniņiem un plakstiem, savukārt savilktam sprandam labāk patiks siltas kompreses, kas to atbrīvos. Taču sāpošu galvu sildīt nedrīkst!
Ja ir savilkti, sastiepti muskuļi
Parasti šādos gadījumos noder abi – gan siltums, gan aukstums. Uzreiz, kad muskulis sastiepts, piemēram, darbojoties ārā vai vingrojot, vērts pielikt kaut ko aukstu, lai samazinātu iekaisumu un remdētu sāpes. Kad jūtams, ka iekaisums pārgājis, sastiepto vietu var pasildīt – tas palīdzēs atbrīvot savilkumu.
Ja ir tendinīts (cīpslu iekaisums)
Šo sāpīgo stāvokli var atvieglot ar aukstiem apliekamajiem, jo tikai vēsums samazinās iekaisumu un mazliet nomērdēs sāpes. Parasti, ja ir sastieptas elkoņu, ceļu, plecu cīpslas (kas visbiežāk notiek vienveidīgu, atkārtotu darbību dēļ), lai samazinātu sāpes, jāievēro arī miera režīms. Savukārt tendinozes gadījumā, kad cīpslas ir deģenerējušās un tāpēc arī locītavas kļuvušas stīvas, labāk noderēs siltums. Bet – tikai pēc tam, kad novērsts iekaisums.
Paturiet prātā šos faktus!
Sildīšana:
- veicina asins pieplūdumu vietai, ko sildāt, jo paplašina asinsvadus;
- samazina locītavu stīvumu un muskuļu spazmas, tāpēc var izmantot, lai atbrīvotu saspringtus muskuļus;
- nedrīkst izmantot pirmajās 48 stundās pēc akūtas traumas;
- jāuzmanās no apdedzināšanās, īpaši, ja ir nervu bojājumi, kas var būt cukura diabēta vai citu slimību gadījumos.
Atvēsināšana:
- samazina sāpes, stindzinot vietu, kam pielikts aukstums, attiecīgi – efekts ir līdzīgs anestēzijai;
- samazina tūsku un iekaisumu;
- samazina asiņošanu.
Kā lietot?
Iespējas, kā likt lietā siltumu, ir divas: tas var būt sauss un mitrs vai slapjš, taču siltumam vienmēr jābūt siltam, ne karstam. Var likt sausas kompreses, apliekamos, var sildīt sāpošo vietu ar pudelēm, kas piepildītas ar siltu ūdeni, vai speciālu termoforu – ko ērtāk izmantot. Slapjajā vai mitrajā variantā ir runa par vannu, dušu vai siltā ūdenī samitrinātu un nospiestu frotē dvieli (vai citu kompresi).
Mitrajam siltumam mēdz ierobežot sildīšanas ilgumu, jo uzskata, ka mitras siltas kompreses vai apliekamie ir efektīvāki par sausiem.
Nelielu sāpju un stīvuma gadījumā siltās kompreses parasti iesaka turēt ne ilgāk par 15–20 minūtēm, šajā laikā būtu jāsajūt atvieglojums. Siltās kompreses nevajadzētu likt atkārtoti biežāk par 3 reizēm dienā, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Stiprākām sāpēm siltuma terapija varētu turpināt pusstundu un ilgāk, taču ar stiprākām sāpēm, kas nepāriet, labāk vērsties pie ārsta.
Arī aukstumu var izmantot vairākos variantos – mājas apstākļos ērti lietot maisiņus ar ledu, ko liek ik pēc 4–6 stundām uz 20 minūtēm uz iekaisušās un satūkušās vietas, lai samazinātu sāpes. Var izmantot ziedes vai izsmidzināmus līdzekļus ar atvēsinošu efektu vai gatavot vēsas (ne ledainas) vannītes, kas palēnina asinsriti un šādi samazina sāpes.
