Bietes ir izcils sakņaugs – jāēd, lai iegūtu skaistu ādu un veselīgu sirdi
Pietiek izdzert 250 ml biešu sulas, lai pat nopietnos hipertensijas gadījumos asinsspiediens pazeminātos.
Dabasspēks
2015. gada 19. augusts, 07:31

Bietes ir izcils sakņaugs – jāēd, lai iegūtu skaistu ādu un veselīgu sirdi

Jauns.lv

Bietes ir nepienācīgi novērtēti dārzeņi. Tās var sniegt ļoti daudz, piemēram, palīdzēt tikt pie skaistas ādas un veselīga asinsspiediena.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Bietes nereti tiek dēvētas par garlaicīgiem dārzeņiem, un tās ēd vai nu marinētas, vai gatavo boršču aukstajiem ziemas vakariem. Taču bietes var lieliski izmantot salātos, gatavot no tām biezeņus, tvaicēt, spiest sulu un pat taisīt saldumus un kūkas! Jāteic, šis necilais sakņaugs ir ne tikai daudzpusīgs produkts virtuvē, bet, pateicoties tā iedarbīgajam bioķīmiskajam sastāvam, noder arī skaistas ādas iegūšanai.

Ādas skaistumam

Bietes satur īpaši svarīgu bioloģiski aktīvu vielu grupu, ko dēvē par betalaīniem. Viens no pazīstamākajiem ir betacianīns, kas piešķir bietēm tumši violetu krāsu un nereti nosmērē visu, ar ko bietes nonāk saskarē. Betacianīns ir lielisks toniks ādai, jo stimulē aktīvāk darboties aknas. Un jo labāk strādā aknas, jo skaistāka izskatās āda. To var izskaidrot tā, ka tad, kad aknas ir pārslogotas ar toksīniem, āda tiek izmantota kā ātrākais toksīnu izvades ceļš. To derētu atcerēties arī cilvēkiem, kas cieš no dažādām ādas slimībām, piemēram, ekzēmas.

Zināms, ka betacianīns organismā stimulē dažādas ķīmiskas reakcijas, un viena no tām ir citohroma P450 enzīmu reakcija aknās. Dažos ASV veiktos pētījumos atklāts, ka šī iedarbīgā viela aknās veicina bioķīmiskus procesus, ko nereti apzīmē kā otrās fāzes detoksa reakcijas. Minēto reakciju kopums aktivizē dažādu organisma atkritumvielu sadalīšanu un izvadīšanu, kas primāri notiek caur glutationa enzīmu sistēmu. Visu šo reakciju mērķis ir sadalīt organismam bīstamas vielas – gan vielmaiņas procesos radušos organisma atkritumproduktus, gan gaisa piesārņojuma sekas, gan arī uzņemto alkoholu.

Kad ir runa par veselīga izskata ādu, vispirms pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā no organisma atkritumproduktiem, tāpēc biešu sulas vai salātu iekļaušana uzturā ir pareizā izvēle.

Antioksidantu loma

Bietes satur arī ļoti daudz iedarbīgu antioksidantu, piemēram, zeaksantīnu, kas pasargā zemādas audus no bojājumiem. Būtiskus bojājumus šiem audiem var nodarīt brīvie radikāļi, kuru dēļ āda noslīd un zaudē mirdzumu. Taču aktīvās vielas, kas ir bietēs, spēj daudz ko vairāk. Laboratoriju pētījumi liecina, ka šiem savienojumiem ir augsta šūnu antioksidatīvā aktivitāte, kas potenciāli var samazināt pat hronisku slimību risku, piemēram, saslimšanai ar vēzi. Bietēs esošās vielas arī samazina sāpes un iekaisuma reakcijas, bloķējot attiecīgos enzīmus (COX-1 un 2), un kavē daudzu audzēju šūnu augšanu.

Līdztekus biešu labvēlīgajai ietekmei uz ādas izskatu plaši pētīta ir arī to ietekme uz sirds veselību. Kādā pētījumā, kas tika veikts Queen Mary's William Harvey pētniecības institūtā Londonā, tika atklāts biešu labvēlīgais iespaids uz paaugstinātu asinsspiedienu – vienu no lielākajiem sirds slimību izraisītājiem.

Labie nitrāti

Bietes satur arī daudz nitrātu. Lai gan nitrāti visbiežāk asociējas ar kaut ko veselībai kaitīgu, ne vienmēr tā ir. Ja nitrātu avots ir kāds no augu valsts produktiem nevis šķiņķis, kam mākslīgi pievienoti nitrāti vai nitrīti, tie var būt pat ļoti noderīgi veselībai, jo samazina asinsspiedienu un palielina izturību sportistiem.

Bietēm pašām par sevi piemīt spēja paplašināt un aizsargāt asinsvadus, bet kādā pētījumā cilvēkiem, kuri katru dienu izdzēra glāzi biešu sulas, diennakts laikā arī būtiski nokritās asinsspiediens. Būtībā pietiek izdzert 250 ml biešu sulas, lai pat nopietnos hipertensijas gadījumos asinsspiediens pazeminātos. Citā pētījumā tādu pašu efektu novēroja vīriešiem, kuri ēda maizi ar bietēm.

Uzskata, ka asinsspiediena pazemināšanos ierosina nitrāti. Ja mēs tos uzņemam no dabīgiem produktiem, tie organismā tiek pārvērsti par slāpekļa oksīdu, ko dabīgi izdala šūnas, kas veido asinsvadu iekšējās sieniņas. Slāpekļa oksīda uzdevums ir „sazināties” ar muskuļiem, kas veido asinsvadu sieniņas, lai tie dotu signālu pārējiem, blakus esošajiem muskuļiem atslābt. Kad apkārt esošie muskuļi atslābst, asinsvadi izplešas un asins plūsmas spiediens tajos samazinās. Vairāk nitrātu nozīmē vairāk slāpekļa oksīda un rezultātā – zemāku asinsspiedienu. To der atcerēties arī sportistiem, kam palielināta, ar skābekli bagāta asiņu plūsma uz sirdi var nozīmēt lielāku izturību treniņu un sacensību laikā.

"Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock