Bērnu slimnīca izstrādājusi īpašu veselības programmu bērniem, kuri pārslimojuši Covid-19

“Lai arī kopumā bērni tiešām ar Covid-19 slimo mazāk un, salīdzinot ar pieaugušajiem, lielākai daļai slimības norise ir viegla, mūsu veiktais pētījums Rīgas Stradiņa universitātes projekta ietvaros parādīja, ka bērniem fiziskās un emocionālās veselības problēmas saglabājas pat vairākus mēnešus. Turklāt to apliecina arī šī gada pieredze, kad pie mums stacionārā nonāca vairāki bērni ar jau nopietnākām veselības problēmām, kas jāārstē ilgstoši,” stāsta Jana Pavāre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece.

Bērnu slimnīca, iesaistoties plašā nacionāla mēroga pētniecības projektā, kura mērķis bija mazināt Covid-19 radītās sekas sabiedrībā, izgaismoja nepieciešamību paplašināt ārstniecības pakalpojumu klāstu bērniem.

“Lai palīdzētu bērniem pilnvērtīgi atveseļoties un novērstu ilgtermiņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, šo pacientu aprūpei ir jābūt organizētai pēc vienotiem principiem visā valstī. Tādēļ mēs, apzinoties, ka esam vienīgā bērnu slimnīca Latvijā, nolēmām izveidot jaunu aprūpes programmu, kurā cieši sadarbojas vairāki speciālisti. Programmu vadīs bērnu ārsts pediatrs, kas pēc mūsu īpaši izveidotas metodoloģijas izvērtēs bērna veselības stāvokli, un, piesaistot nepieciešamos speciālistus - kardiologu, rehabilitologu un psihologu – palīdzēs bērnam atgūt veselību,” stāsta Pavāre.

Vairāk nekā pusei pēc pārslimošanas saglabājas dažādas veselības problēmas

Pētījums parādīja, ka pat 51% bērnu un jaunu cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas. Vairāk nekā trešā daļa jeb 34% bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamo miega ilgumu, 34% par ieilgušu nespēku, 30% par periodiskām galvassāpēm, 19% par ožas un garšas izmaiņām.

Turklāt pasaules pieredze rāda, ka brīžos, kad pandēmija sasniedz savu kulmināciju, apmēram 0,1% bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19 saskaras ar nopietniem imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem ar izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās un nereti ietekmi arī sirds veselību. Šis iekaisuma fenomens ir saistīta ar paša organisma īpatnībām, kuras vēl tiek pētītas visā pasaulē.

Covid-19 rada arī psiholoģiskas grūtības gan bērniem, gan pusaudžiem

Papildus šīm veselības problēmām, teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu novēroja nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības.

Bērniem un pusaudžiem (6-18) saslimšanas laikā ar Covid-19 pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību grūtības, bet maziem bērniem (1,5-5) novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība.

Daļa no šīm reakcijām saistītas ar ģimenēs esošo stresu un tā sekām. To apliecina arī aktuālie pētījumi, kas norāda: jo augstāks vecāku stress, jo izteiktākas ir bērnu grūtības.

“Pandēmija ir nesusi ļoti daudz izmaiņas ģimeņu un arī bērnu ikdienā. Mēs redzam, ka pilnvērtīgai bērnu atlabšanai svarīgi ir pamanīt arī psiholoģiskos, ne tikai fizioloģiskos aspektus, un, savlaicīgi pievēršot uzmanību arī šim mūsu veselības aspektam, ir iespējams palīdzēt gan mazajiem pacientiem, gan viņu ģimenēm,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre.

Covid-19 pārslimošanas iespaids uz bērnu kognitīvajām spējam

Esošie novērojumi par kognitīvajiem traucējumiem pieaugušajiem pēc pārslimošanas ar Covid-19, piemēram, hronisks nogurums, mudināja mūs pievērst uzmanību šai problēmai arī bērnu vidū. “Šobrīd varam secināt - 16% no bērniem saglabājas sūdzības par kognitīva rakstura grūtībām periodā pēc atveseļošanās. Tās izpaužas kā grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu, noturēt darba tempu.

Nepieciešams turpināt pētījumus un noskaidrot, cik būtiskas un noturīgas ir šīs grūtības, kā arī to saistību ar emocionālajiem traucējumiem un grūtībām adaptēties pie attālinātās mācīšanās,” norāda Līga Būtnāre.