Kā noteikt pārtikas nepanesību, un kuri produkti ir lielākie tās vaininieki
Tā var ļoti graut veselību, bet to ir grūti atklāt. Ja vien ir aizdomas, ka varētu būt pārtikas produktu nepanesība, lūk, kā varētu no tās visdrīzākajā laikā atbrīvoties.
Kas ir pārtikas produktu nepanesība?
Pārtikas nepanesība, zināma arī kā ne-IgE antivielu izraisīta pārtikas hipersensitivitāte vai nealerģiska pārtikas produktu hipersensitivitāte, pamatā norāda uz grūtībām pārstrādāt atsevišķus produktus. Pārtikas produktu nepanesība nav tas pats, kas alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi.
Pārtikas alerģija iedarbina imūnsistēmu, bet pārtikas nepanesība to neiesaista, piemēram, cilvēkam var būt gremošanas traucējumi pēc atsevišķu produktu apēšanas, bet viņa imūnsistēma uz to nemaz nereaģē – nenotiek nekāda histamīna atbildes reakcija, kā tas ir alerģiju gadījumā. Turklāt alerģiju gadījumā reakcija būs jau no pavisam niecīga produkta daudzuma, bet nepanesības gadījumā, visticamāk, ne.
Tiek lēsts, ka no pārtikas produktu nepanesības varētu ciest aptuveni 20 % pasaules iedzīvotāju.
Problēma ir tā, ka jutīgumu un nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu klāsts ir ļoti plašs.
Ja jums ir aizdomas par pārtikas produktu nepanesību, tad ņemiet vērā, ka simptomi visbiežāk parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts. Taču simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties stundām vai pat dienām ilgi, kas būtiski apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu.
Lūk, daži no speciālistu apkopotiem cēloņiem, kuri var būt pamatā pārtikas produktu nepanesībai:
- enzīmu trūkums,
- individuāla jutība pret atsevišķiem ķīmiskiem savienojumiem,
- pārtikas toksīnu klātbūtne,
- dabīga histamīnu klātbūtne produktos,
- salicilātu nepanesība.
Kā nosaka pārtikas nepanesību?
Visbiežāk pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām. To laikā ir jāatsakās no produktiem, par kuriem ir aizdomas, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā.
Par izslēgšanas diētām noteikti jākonsultējas ar speciālistu, īpaši, ja vēlaties tādu izmantot savam bērnam.
Kā ar pārtikas nepanesības paneļiem – vai tas nav vienkāršāks veids, kā diagnosticēt produktu nepanesību? Teorētiski būtu, bet diemžēl šie testi nav balstīti zinātnē, un tos nerekomendē veikt ne alergologi, ne uztura speciālisti.
Tie uzrāda antivielu klātbūtni, taču tas nenozīmē, ka jūsu organisms kaut kā uz tām varētu reaģēt.
Proti, IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie jūsu simptomiem.
Lai labāk saprastu, ko ikdienā ēdat un kā pēc tam jūtaties, ieteiktu veikt pierakstus jeb rakstīt uztura dienasgrāmatu.
Katru dienu pierakstiet šādu informāciju.
- Cikos jūs ēdat?
- Ko jūs ēdat un dzerat?
- Vai konkrētajā dienā parādās nepatīkami simptomi, un cikos tas notiek?
- Kāds ir dienas kopējais emocionālais fons?
- Vai un kādas fiziskās aktivitātes veicat?
Ar pierakstiem tālāk varat doties pie uztura speciālista, lai izrunātu turpmāko rīcības plānu.
Biežākie aizdomās turamie
Piens un piena produkti
Šeit pie vainas varētu būt laktoze, piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze.
Tiek lēsts, ka aptuveni 65 % pasaules iedzīvotāju ir problēmas ar laktozes sagremošanu.
Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes.
Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu.
Glutēns
Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi, mieži un tritikāle. Glutēna nepanesība bieži tiek jaukta ar celiakiju, kas ir autoimūna slimība. Ne-celiakijas izraisīta glutēna sensitivitāte, kas ir maigāka glutēna nepanesības forma, skar aptuveni 0,5–13 % populācijas.
Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī ar izsitumus uz ādas.
Kofeīns
Kofeīns ir rūgts, stimulējošs savienojums, ko var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī atsevišķos ēdienos, piemēram, šokolādē.
Lielākā daļa cilvēku var pilnīgi droši bez kādiem blakusefektiem uzņemt 400 mg kofeīna dienā – izdzert četras tases kafijas.
Biežākie simptomi ir paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers.
Salicilāti
Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem kā insekti un slimības. Tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, un produkti, kas satur salicilātus, var palīdzēt arī cīņā pret atsevišķām slimībām, piemēram, kolorektālo vēzi.
Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem.
Lielākā daļa cilvēku salicilātus var droši uzņemt, bet atsevišķi indivīdi ir īpaši jutīgi, pat ja to organismā nonāk neliels salicilātu daudzums.
Biežākie simptomi ir aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene.
Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, taču tiem, kam ir salicilātu nepanesība, vajadzētu atturēties no produktiem kā kafija, rozīnes, apelsīni un garšvielas, kur salicilātu saturs ir salīdzinoši augsts, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kuri nesatur salicilātus.
Amīni
Amīnus saražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ir dažādu veidu amīni, bet ar pārtikas nepanesību visbiežāk saista tieši histamīnu. Tas piedalās mūsu organisma imūnās, gremošanas un nervu sistēmas darbībā. Histamīns ir vērtīgs savienojums, jo palīdz pasargāt organismu no infekcijām un izsauc tūlītēju iekaisīgu reakciju pret potenciālajiem iebrucējiem. Tāpēc rodas šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus.
Cilvēki, kuri nereaģē jutīgi uz histamīnu, to viegli pārstrādā un izvada no organisma.
Dažiem cilvēkiem neizdodas histamīnu sadalīt, un tas organismā uzkrājas.
Biežākais iemesls histamīna intolerancei ir traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu.
Histamīna intolerancei ir raksturīgs ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens.
Cilvēkiem, kas nepanes histamīnu, vajadzētu izvairīties no produktiem, kas to dabiski satur, piemēram, no fermentētiem produktiem, žāvētas gaļas un kūpinātām zivīm, žāvētiem augļiem, citrusaugļiem un avokado, izturētiem sieriem un skābpiena produktiem, etiķa un fermentētiem alkoholiskajiem dzērieniem (alus, vīna, sidra).
Sulfīti
Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Arī dabiski tos var atrast dažos produktos, piemēram, vīnogās un nogatavinātos sieros.
Lielākajai daļai cilvēku sulfīti nerada problēmas, bet daži pret tiem ir jutīgāki. Sulfītu sensitivitāte visbiežāk ir cilvēkiem ar astmu, taču astma nav obligāts priekšnosacījums, lai nepanestu sulfītus.
Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana.
Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi.
FODMAP
Pie FODMAP grupas pieder fermentējamie oligosaharīdi, disaharīdi un monosaharīdi, kā arī polioli. Tie ir īso ķēžu ogļhidrāti, kurus dabiski satur daudzi pārtikas produkti, un tie var radīt gremošanas traucējumus.
Pretēji lielākajai daļai uzturvielu FODMAP netiek uzsūkti tievajās zarnas, bet gan tiek izmantoti resnajā zarnā, kur baktērijas tos sadala.
Šajā procesā rodas gāzes, vēdera pūšanās un diskomforts. Šie ogļhidrāti arī “paķer sev līdzi” ūdeni uz gremošanas traktu, veicinot šķidru vēdera izeju.
Biežākie FODMAP nepanesības simptomi ir vēdera pūšanās, caureja, gāzes, vēdersāpes un aizcietējumi.
FODMAP intolerance ļoti bieži ir cilvēkiem ar kairinātās zarnas sindromu, un gandrīz 86 % cilvēku, kam ir šis sindroms, jūt, ka viņu stāvoklis uzlabojas, ja viņi ievēro diētu, kurā ir ierobežota FODMAP saturošo produktu lietošana.
Daži no produktiem, kuros ir daudz FODMAP, ir āboli un artišoki, mīkstie sieri un piens, medus un maize, pupas un lēcas, alus.
Fruktoze
Fruktoze arī ir viens no FODMAP grupas biedriem, kas ir augļos un dārzeņos, kā arī dažādos saldinātājos – medū, agaves sīrupā un kukurūzas sīrupā.
Cilvēkiem ar fruktozes intoleranci tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Tā vietā līdz galam neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu.
Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās.
Cilvēkiem, kam ir fruktozes intolerance, bieži novēro nepanesību arī pret citiem FODMAP produktiem, tāpēc iesaka ievērot diētu, kas paredz samazināt produktu patēriņu, kurus saista ar augstu FODMAP saturu. Vēlams izslēgt no uztura arī produktus, kuros ir daudz fruktozes, piemēram, gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus kā arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un atsevišķus dārzeņus kā zaļos zirnīšus.
Pārtikas piedevas
Cilvēki var būt jutīgi arī pret dažādām pārtikas piedevām, ko pievieno produktiem, lai uzlabotu to īpašības. Lai gan pētījumi nav viennozīmīgi, piesardzība jutīgākiem indivīdiem nekaitēs.
Aspartāms, kas ir mākslīgais saldinātājs, var veicināt depresiju un aizkaitināmību. Mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātājs, var izraisīt galvassāpes, nātreni un sāpes krūtīs. Dažas mākslīgās pārtikas krāsvielas var radīt ādas pietūkumu, nātreni un aizliktu degunu. Cukurspirti, ko izmanto kā alternatīvu cukuram, var radīt vēdera pūšanos un caureju.
