13 jautājumi par Covid-19, uz kuriem ir vērts zināt atbildes
Šī nav tikai kārtējā gripa, kā daudzi vēlas iestāstīt paši sev un citiem. Šī patiešām ir bīstama slimība, pret kuru pagaidām nav ne zāļu, ne vakcīnas. Covid-19 lielākā blakne – pandēmija rada ļoti lielu slodzi uz veselības aprūpes sistēmu.
Kāpēc tik ļoti jāuzmanās no Covid-19?
Lai gan ievērojami lielākā daļa šo infekciju izslimo viegli, tomēr smagie gadījumi ir ārkārtīgi nepatīkami un dzīvībai bīstami. Vīruss bojā plaušu alveolas, un smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana slimnīcā, intensīvās terapijas nodaļā. Dažreiz pietiek, ja pacientam dod elpot papildu skābekli, bet smagākos gadījumos viņu pieslēdz plaušu mākslīgās ventilācijas aparātam.
Problēma slēpjas apstāklī, ka šī infekcija cilvēcei ir jauna un, izplatoties ļoti strauji, rada pārslodzi pat bagātu valstu slimnīcām. Tas nozīmē, ka katastrofāli pietrūkst visdažādāko resursu pacientu glābšanai, sākot no vietām slimnīcā, mediķiem, aizsargtērpiem un maskām un beidzot ar elpināšanas aparātiem.
Sekas ir ne tikai strauja un liela mirstība, bet arī mediķu saslimstība. Itālijā un Spānijā mediķi un pacienti jau izbaudījuši nepietiekami nopietnās attieksmes sekas pret šo infekciju un brīdina par to arī citu valstu epidemiologus, valdības un ārstus. Ja valstī laikus veic epidemioloģiskus pasākumus un nosaka stingrus ierobežojumus, tad var nobremzēt straujo pacientu skaita pieaugumu un iegūt laiku, lai palielinātu intensīvās terapijas nodaļu jaudu, atrastu zāles un izstrādātu vakcīnas. Latvijā pagaidām diezgan veiksmīgi izdodas izvairīties no pārlieku strauja slimības uzliesmojuma.
Vai mirst pārsvarā veci un slimi?
Kaut arī sākumā bija tāda statistika, tomēr mirst arī jauni cilvēki un pat pusaudži. No pacientiem, kas vecāki par 80 gadiem, mirst apmēram 15 procenti. Protams, slimošana ar Covid-19 ietekmē arī citu hronisku slimību gaitu. Var gadīties, ka koronavīrusa ārstēšana bijusi veiksmīga, taču papildu slodze visām organisma sistēmām pasteidzina nāvi no citām slimībām. Tāpēc vēl ir diskutējami, vai pirmajiem diviem Latvijā mirušajiem Covid-19 pacientiem par nāves cēloni uzskatāma šī diagnoze vai viņu hroniskā slimība.
Ja cilvēks ir jauns un veselīgs, kāpēc arī viņam jāievēro sociālā distancēšanās, pašizolācija un karantīna?
To, ka arī jauns cilvēks var saslimt, turklāt smagi, nevar paredzēt. Tā ir kā loterija. Tomēr vēl nepatīkamāk, ja šis jaunais cilvēks kļūst par infekcijas izplatītāju – var smagi ciest viņa vecāki, vecvecāki, draugu tuvinieki un citi cilvēki.
Dzirdēts, ka Covid-19 ir tikai viegla saaukstēšanās.
Apmēram puse inficēto slimo bez simptomiem, taču izplata vīrusu. No saslimušajiem, pēc Ķīnas Slimību kontroles un profilakses centra datiem, 81% izslimo viegli un pat bieži bez plaušu karsoņa, 14% slimo vidēji smagi – patiesībā ir ļoti grūti, viņi elso un cīnās par gaisu, taču var iztikt bez skābekļa maskas, un slimnīcu pārslodzes gadījumos viņus atstāj ārstēties mājās ģimenes ārsta telefoniskā uzraudzībā.
Kritiski smago gadījumu skaits ir ap pieciem procentiem. Ja asinīs skābekļa piesātinājums jau krītas zem 93%, ir nepieciešama skābekļa papildu piegāde. Patlaban Latvijā ir iespēja šādus pacientus nogādāt slimnīcā, taču valstīs, kur smago pacientu skaits aug pārāk strauji, var gadīties, ka slimnīcas ir pārāk pārslogotas un ne katram varēs piedāvāt šo iespēju.
Ja vienkārši ar skābekļa masku nepietiek, nepieciešama specifiskāka ārstēšana un pat pieslēgšana pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta. Atliek cerēt, ka mūsu epidemiologiem izdosies noturēt saslimstību tādā līmenī, lai netiktu pārsniegtas mūsu slimnīcu iespējas. Viena lieta ir iekārtot hospitāli sporta arēnā, jau sarežģītāk ir visām šīm gultām sagādāt nepieciešamās tehnoloģijas un plaušu mākslīgās ventilācijas aparātus, bet vēl sarežģītāk ir atrisināt mediķu jautājumu. Vienkārši var pietrūkt darbinieku, kas pratīs ārstēt visus smagi slimos.
Ķīnā mira 2,3% no visiem inficētajiem, taču dažādās valstīs atšķiras mirstības līmenis un strauji pieaug, ja saslimstība pārsniedz valsts slimnīcu iespējas, kā notiek Itālijā un Spānijā.
Ukraiņu bērnu ārsts Jevgēnijs Komarovskis brīdina – ja jūsu valstī varētu būt nepietiekama slimnīcu un neatliekamās palīdzības dienestu spēja reaģēt uz smagajiem Covid-19 gadījumiem, ieteicams kolēģiem, radiem vai draugiem organizēties un sagādāt visu nepieciešamo skābekļa terapijai mājas apstākļos. Tie varētu būt akvalangistu skābekļa baloni, pulsa oksimetrs, kas nosaka asiņu piesātinājumu ar skābekli, un, protams, laikus izpētīt, kā ar to pareizi rīkoties. Protams, ja situācija ir tāda kā patlaban Latvijā, uzticiet savu veselību profesionāļiem.
Kā Covid-19 atšķirt no citām akūtām elpceļu vīrusu infekcijām?
Šīm vīrusu slimībām simptomi var būt līdzīgi, tāpēc svarīgi ir zināt, ar ko saslimušais kontaktējies un vai ir pēdējā laikā ceļojis. Ja bijis kontakts ar Covid-19 slimnieku vai nēsātāju, ir jēga veikt analīzes. Tomēr arī Latvijā jau ir Covid-19 gadījumi, kad cilvēks nav ceļojis un nenojauš, kurš viņu varētu būt aplipinājis.
Vai no Covid-19 mirst tikpat daudz kā no sezonālās gripas?
Mirstība ir ārkārtīgi atkarīga no slimnieka vecuma un arī valsts, kurā sācies slimības uzliesmojums: pēc Ķīnas Slimību kontroles un profilakses centra datiem, ļoti veciem cilvēkiem (virs 80 gadu vecuma) tā bija 14,8%; 70–79 gadus veciem – ap 8%; 60–69 gadus veciem – ap 3,6%; 50–59 gadus veciem – 1,3%; 40–49 gadus veciem – 0,4%; par 39 gadiem jaunākiem – tikai 0,2%.
Neviens saslimušais bērns zem desmit gadu vecuma nenomira no jaunā koronavīrusa. Mirstība Ķīnā no Covid-19 bija 2,3%, kas 10 līdz 20 reizes pārsniedz mirstību gripas infekcijas laikā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, līdz 1. aprīlim vidējā mirstība no Covid-19 bija pieci procenti.
Cik ilgs ir inkubācijas periods?
Tas no inficēšanās brīža svārstās no vienas līdz 14 dienām, bet ir gadījumi, kad inkubācijas process ir ilgāks. Parasti slimības simptomi parādās piektajā līdz sestajā dienā.
Cik ilga ir slimošana?
Slimības ilgums parasti ir no divām līdz četrām nedēļām, bet smagākos gadījumos var būt pat sešas. Pārslogotu slimnīcu gadījumā, kā tas ir Itālijā, tiklīdz pacienta dzīvība nav briesmās, viņu sūta mājās, lai atbrīvotu vietu citiem kritiskā slimības stadijā. Tomēr visbiežāk šie apārstētie pacienti vēl ir infekciozi un ir drauds saviem ģimenes locekļiem.
Ja man ir Covid-19 infekcija un vidēja vai viegla slimības gaita, kāpēc neved uz slimnīcu?
Ja nav nepieciešama skābekļa terapija, tad mierīgi var ārstēties mājās, uzturot regulāru telefonisku kontaktu ar ģimenes ārstu. Ja situācija pasliktināsies, pēc jums ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) īpašā brigāde un nogādās slimnīcā.
Ja man ir aizdomas, ka esmu slims ar Covid-19, kāpēc nevaru doties pie sava ārsta?
Ja patiešām jums ir šī infekcija, jūs varat inficēt arī savu ārstu, kurš, ja vien nekavējoties neaiziet uz 14 dienām karantīnā, var inficēt citus savus pacientus. Covid-19 saslimšanas gadījumā nav nekā tāda, ko nevarētu ar savu ārstu izrunāt pa telefonu. Ja attīstās smagāka slimības gaita, ģimenes ārsts ieteiks izsaukt specializētu NMPD brigādi.
Latvijā jau tāpat trūkst ārstu un karantīnas laikā, visticamāk, nebūs kas viņus aizstāj. Tas nozīmē, ka bez ārsta paliks ļoti daudz citu pacientu. Esiet godīgi un apzinīgi – nemelojiet, ja esat nesen atgriezies no ārzemēm vai kontaktējies ar Covid-19 slimnieku. Šajā periodā centieties ar savu ārstu pēc iespējas sazināties pa telefonu vai e-pastu.
Kādas zāles jālieto pret Covid-19?
Pagaidām šai slimībai zāļu nav. Ir gadījumi, kad vienkārši jāmazina slimības simptomi, piemēram, ja ķermeņa temperatūra ceļas pārāk augsta un tas kļūst pārāk mokoši. Tomēr der atcerēties, ka temperatūra ir organisma paša radīta terapija pret vīrusu. Proti, sākot ar 38 grādiem, imunitāte sāk strādāt ļoti aktīvi un nogalināt vīrusus. Ja ar zālēm mazināsiet temperatūru, imunitātei būs grūtāk uzvarēt vīrusus. Tāpēc, ja temperatūra ceļas, bet nesasniedz 38 grādus, liecieties gultā un silti sasedzieties.
Kāpēc Covid-19 ārstēšanai neiesaka izmantot zāļu tējas?
Ļoti daudzās zāļu tējās ir vielas, kas gluži kā dabiskais aspirīns pārregulē termoregulācijas punktu smadzenēs. Tādējādi organismam ir grūtāk sasniegt to temperatūru, kas darbojas kā pretvīrusu līdzeklis. Savukārt gadījumos, kad temperatūra un drudzis pārsniedz to robežu, ko spējat paciest, precīzāk varēs palīdzēt ar temperatūru mazinošām zālēm.
Kā pašam vislabāk ārstēties no Covid-19?
Lietot daudz silta vai karsta ūdens (tomēr komfortablā temperatūrā), kārtīgi vēdināt telpas, lai ieplūst daudz svaiga gaisa, un tajā laikā kārtīgi sasegties. Rūpēties, lai istabā nebūtu karstāks par 20 grādiem, bet jo vēsāks gaiss, jo labāk.
Šis raksts un daudz kas cits "Kas Jauns Avīzes" speciālizlaidumā:
