Pētnieks: saķert vīrusu iepirkšanās laikā un no virsmām ir teju neiespējami
Mediju un cilvēku ievērību izpelnījies vācu infektologs Hendriks Striks, kura veiktais pētījums, viņaprāt, palīdzēs labāk izprast jaunā koronavīrusa izplatības īpatnības.
Fotogrāfs ar dronu priecīgā projektā iemūžina, kā ģimenes aizvada karantīnas laiku Lietuvā
Fotogrāfs Adas Vasiliauskas ar drona strapniecību izveidojis priecīgu projektu, kurā iemūžinājis, kā ģimenes aizvada karantīnas laiku Lietuvā.
Medijs “RTL Today” apkopojis atziņas, kuras paustas Strika preses konferencē, kad pētnieks informēja par savas komandas secinājumiem.
Striks ir Bonnas Universitātes virusoloģijas HIV pētījumu institūta direktors. Aprīļa sākumā notikušajā preses konferencē viņš izskaidroja sava jaunākā pētījuma metodoloģiju. Tas tika veikts Heinsbergā, kas tiek uzskatīta par Covid-19 uzliesmojuma epicentru Vācijā. Tāpat viņš komentēja valsts plānus virzīties uz ikdienas dzīves “normalizēšanu”.
Aizvadīto nedēļu laikā viņa komanda pabeidza darbu pie apjomīga pētījuma, kuru veica, apsekojot un aptaujājot vietējos iedzīvotājus Heinsbergā, kur tika ziņots par vairāk nekā 1400 inficēšanās gadījumiem un vairākiem desmitiem jaunā koronavīrusa izraisītiem nāves gadījumiem.
“Nav nozīmīga riska saķert slimību, kad jūs ejat iepirkties. Smagie infekcijas uzliesmojumi vienmēr bija saistīti ar to, ka cilvēki ilgāku laiku bija viens otra tuvumā, piemēram, slēpošanas kūrorta ballītēs Austrijā,” viņš skaidroja. Pētniekiem arī neizdevās atrast pierādījumus par dzīviem vīrusiem uz virsmām. Pētnieki ņēma paraugus no durvju rokturiem, tālruņiem un tualetēm, tomēr apliecinājumu par vīrusa atrašanos uz virsmam neatrada.
Viena diena ņujorkiešu Hasebroku ģimenē pandēmijas laikā
Ziņu aģentūras "Reuters" fotogrāfi piedāvā ieskatu Hasebroku ģimenes dzīvē laikā, kad viņu apdzīvotajā Ņujorkā plosās Covid-19.
“Lai patiešām dabūtu vīrusu, ir jābūt blakus kādam, kurš ieklepo rokā, nekavējoties pieskaras rokturim un tad to satver nākamais cilvēks, kurš uzreiz sev pieskaras sejai,” viņš paskaidro, līdz ar to Striks uzskata, ka ir diezgan maza iespējamība saķert vīrusu no virsmām.
Tomēr secinājumi par to, kā vīruss izplatās, ir dažādi. ASV Slimību kontroles un profilakses centra un Nacionālā Veselības institūta eksperti secinājuši, ka vīruss 24 stundas var izdzīvot uz papīra un līdz pat trim dienām uz plastmasas vai nerūsējošā tērauda. Vācijas Roberta Koha institūts gan norāda, ka šādi zinātniskie pētījumi tiek veikti eksperimentālos apstākļos, tāpēc tie nevar pilnībā atainot to, kāds infekcijas pārnešanas risks ir ikdienas dzīvē.
Ģimenes dzīve nelielā Itālijas pilsētiņā pandēmijas laikā
Itāļu skolotājs Marico Toniolo iemūžinājis savas ģimenes dzīvi pandēmijas laikā. Toniolo dzīvo kopā ar saviem vecvecākiem, sievu Kiaru un divgadīgo ...
Heinsbergā tiks veikts vēl viens pētījums, kur padziļinātāk tiks skaidrots tas, kā vīruss izplatās un kā inficē cilvēkus. Striks uzskata, ka šī pētījuma rezultāti varētu kļūt par pamatu, uz kā būvēt nacionālās ierobežojumu atcelšanas stratēģijas.
“Ir svarīgi iegūt šos datus, lai būtu droši, ka lēmumu pieņemšana balstās uz faktiem, nevis pieņēmumiem. Datiem jākalpo kā informatīvajam pamatam valdībai, lai viņi var domāt par tālāko virzību,” viņš sacīja.
Striks arī uzskata, ka Heinsberga rada ideālus apstākļus, lai meklētu atbildes uz jautājumiem, kuri svarīgi visai Vācijai, Eiropai vai pat visai pasaulei.
Pētnieks aicina padomāt par to, kādus blakusefektus var radīt ierobežojumi. “Cilvēki var zaudēt savus darbus. Cilvēki var nespēt samaksāt īri, un pārāk ilga palikšana iekšā var novest pie imūnsistēmas pavājināšanās,” viņš saka.
Sagaidāms, ka drīzumā tiks publicēti Heinsbergas pētījuma sākotnējie rezultāti.
Spānija karantīnā: ainas no Madrides un citu pilsētu dzīves
