Vai siltais laiks uzveiks Covid-19? Pētnieki piesardzīgi sniedz savas prognozes
Daudzi cer, ka, pienākot vasarai, atkāpties varētu arī jaunais koronavīruss un tā izraisītā Covid-19 saslimšana, kas prātam neaptveramā ātrumā paralizēja visu pasauli. Ar interesi siltāku laiku gaida arī epidemiologi, kuri stāsta, kas zināms par citu, mums jau zināmo koronavīrusu uzvedību vasarā.
“The Guardian” vēstī, ka zinātnieki ar interesi gaida siltāka laika iestāšanos, lai saprastu, kā šādos apstākļos uzvedīsies SARS-CoV-2. Cilvēki jau pieraduši, ka gripas un citu vīrusu sezona ierasti ir vēsajos gada mēnešos, atkāpjoties vien tad, kad pienāk pavasaris. Vai siltais laiks ietekmēs jaunā koronavīrusa izplatību? To grib saprast arī zinātnieki, kuri ar lielu vērību skatās uz vīrusa uzvedību siltumā.
Zied zilsniedzītes Lielajos kapos Rīgā
2020. gada pavasaris. Zied zilsniedzītes Lielajos kapos Rīgā
Pētījumi par citiem koronavīrusiem – tiem, kurus mēs pazīstam kā saaukstēšanos – norāda uz sezonālu dabu ar maksimumu ziemā un jaunu gadījumu samazināšanos pavasarī. Šie maksimumi bieži mēdz sakrist ar sezonālās gripas uzliesmojumiem. Zināms arī tas, ka tikai neliels daudzums koronavīrusu saglabājas arī vasarās.
Londonas Universitātes koledžas zinātnieki pagājušajā nedēļā publicēja pētījumu par jau zināmajiem koronavīrusiem HCoV-NL63, HCoV-OC43 un HCoV-229E. Analizējot pirms vairākiem gadiem ņemtos paraugus, pētnieki secinājuši, ka februārī bija augsts inficēšanās gadījumu skaits, kamēr vasarā tas krietni saruka. Citos pētījumos arī secināts, ka kronavīrusi mērenajā klimata joslā uzvedas sezonāli, vēstī “The Guardian”.
Pētījuma vadītājs Robs Aldridžs gan izsakās piesardzīgi: “Mēs redzam, ka vasarās koronavīrusu izplatīšanās līmenis ir zemāks, tomēr ziemā tas atkal var mainīties, ja aizvien ir liela daļa uzņēmīgu cilvēku.”
Pētnieks piebilst: “Ņemot vērā, ka šis ir jauns vīruss, mēs nezinām, vai vasarā sezonālais raksturs saglabāsies, jo ir liels uzņēmīgo cilvēku skaits. Šī iemesla dēļ ir svarīgi rīkoties tagad un ievērot pašreizējos ieteikumus.”
Arī citi zinātnieki izsakās piesardzīgi un mudina cilvēkus nesapriecāties, ka vasara visu atrisinās, jo SARS-CoV-2 ir pavisam jauns infekcijas izraisītājs, līdz ar to pasaules populācijai nav bijusi iespēja izveidot pret to imunitāti, kas nozīmē, ka vīruss visdrīzāk ar līdzīgu tempu izplatīsies arī vasarā.
Infektologs Maikls Skiners pauž, ka sezonālās izmaiņas varētu atstāt iespaidu uz vīrusa izplatību, tomēr vasara neradīs tik lielu ietekmi, kādu dod sociālā distancēšanās. “Tam [siltajam laikam] var būt neliela ietekme, bet tas neaizstās pašizolāciju,” saka Skiners.
Redingas Universitātes pētnieks Bens Ņūmens paskaidroja, ka vīruss sāka izplatīties sala apstākļos Ķīnā, bet šobrīd gadījumu skaits aug kā Islandē, tā arī valstīs, kas ir tuvu ekvatoram, piemēram Brazīlijā un Ekvadorā. Iestājoties pavasarim, vīrusa izplatība tikai pieauga, līdz ar to nekāda brīnumlīdzekļa, kas apturētu infekciju, nav – mums pašiem nāksies to uzveikt.
Pavasara iestāšanās gan ne tikai maina vīrusu uzvedību, bet arī sekmē pārmaiņas mūsu imūnsistēmā, uzsver citi zinātnieki. Surrejas Universitātes imunoloģe Natālija Ridela paskaidro, ka ir zināms par mūsu imūnsistēmas ritmu diennakts stundu laikā, tomēr ir mazāk skaidrs par sezonālajām pārmaiņām. Lai to saprastu, Ridela kopā ar pētniekiem no Kolumbijas Universitātes pētījuši imunitātes izmaiņas dažādos gadalaikos un diennakts stundās. Pētnieki paņēma paraugus no cilvēkiem ziemas un vasaras saulgriežos, kā arī pavasara un rudens ekvinokcijās.
Sākotnējie rezultāti liek secināt, ka balto asinsķermenīšu daudzums dažādās diennakts stundās atšķiras. Kā mēs zinām, tieši tie atbild par imunitātes veidošanu. Piemēram, naktī paaugstinās par antivielu veidošanu atbildīgais B šūnu daudzums. Lai arī zinātnieki vēl pēta gadalaiku ietekmi uz imunitāti, viņi uzskata, ka rezultāti būs svarīgi, jo tas palīdzētu plānot vakcinācijas kampaņu laikus, tādā veidā efektīvāk izskaužot infekciju.
