foto: Shutterstock.com
Pirts ir laba. Bet kam un cik bieži?
Dabasspēks
2020. gada 10. marts, 06:28

Pirts ir laba. Bet kam un cik bieži?

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Par pirts veselīgumu neviens nešaubās, tomēr pārsteidzoši, cik relatīvi maz un nesistematizēti ir zinātniskie un medicīniskie pierādījumi šai patiesībai. Tikai pēdējos pāris gados ir publicēti daži sistemātiski pārskati par pētījumiem, kuros aplūkoti regulāras pirts efekti uz veselību.

Pirts procedūras ir sena tradīcija daudzām tautām, un arī mūsdienās visā pasaulē tas ir populārs līdzeklis, lai vairotu labsajūtu. Pētījumi, kas tiek veikti, lielākoties apstiprina pirts jeb visa ķermeņa termoterapijas lomu dažādu veselības stāvokļu uzlabošanā. Tomēr zinātnieki, kas 2018.–2019. gadā centās apkopot šos pētījumus, secināja, ka pastāv gluži vai kliedzoša nepieciešamība pēc augstākas kvalitātes datiem par optimālo pirtī iešanas biežumu, nelabvēlīgo blakusparādību apjomu, kā arī par to, kādu efektu dažādas pirtis var sniegt un kā to izmantot cilvēkiem ar atšķirīgām veselības problēmām, kas varētu būt vislielākā labuma ieguvēji. Kādi tad ir jaunākie pierādījumi par pirtīm?

Kas notiek ar ķermeni pirtī?

Tradicionāli par pirts sniegtajiem labumiem uzskata detoksikāciju, vielmaiņas un asinsrites stimulēšanu, svara zudumu, sāpju atvieglošanu, ādas atjaunināšanu, pretnovecošanas iedarbību, sirds un asinsvadu, imunitātes, miega uzlabošanu, stresa samazināšanu un relaksāciju, lai gan stingri zinātniski pierādījumi tam visam ir trūcīgi un nepilnīgi.

Tomēr pētījumi apliecina, ka pirts ierosina dziļas fizioloģiskas pārmaiņas.

Pakļautība spēcīgam, īslaicīgam karstumam paaugstina ādas un ķermeņa temperatūru un aktivizē termoregulāciju un centrālo nervu sistēmu, kas ierosina autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas aktivizēšanu.

Šai aktivizēšanai seko labi izpētīti sirds un asinsvadu efekti: paātrināta sirdsdarbība, ādas asinsrite, svīšana. Sviedri iztvaiko caur ādas virsmu un atvēsina, kas atvieglo temperatūras homeostāzi. Būtībā pirts terapija “kapitalizējas” no homotermijas – dzīvo organismu fizioloģiskās spējas saglabāt patstāvīgu ķermeņa temperatūru, neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras. Nav gan izpētīts, vai tvaika pirtis ierosina tāda paša līmeņa fizioloģisko reakciju kā sausās saunas, jo lielāks mitrums izraisa ūdens kondensāciju uz ādas un samazina sviedru izdalīšanos.

Šūnu līmenī akūta visa ķermeņa termoterapija (gan mitrā, gan sausā formā) izraisa atsevišķas vielmaiņas izmaiņas, ieskaitot karstuma šoka olbaltumvielu izdalīšanos, reaktīvo skābekļa formu samazināšanos, oksidatīvā stresa un iekaisuma ceļa aktivitātes vājināšanos, palielinātu slāpekļa oksīda biopieejamību, paaugstinātu insulīna jutīgumu un izmaiņas dažādos asinsvadu paplašināšanās vielmaiņas ceļos.

Tomēr mehānismi, ar kuriem pirts ierosinātās fizioloģiskās un šūnu pārmaiņas veicina veselības uzlabojumu un/vai terapeitiskos efektus, joprojām tiek pētīti.

Kas jādara, lai pirts efekts būtu lielāks

  • Dzert ūdeni. Karstuma procedūra prasa, lai iepriekš ķermenis uzņemtu daudz šķidruma – drošībai un procesu optimālai norisei. Ūdeni, vislabāk minerālūdeni, vēlams dzert pirms, pēc un arī procedūras laikā.
  • Ātra duša. Silta duša kā “iesildīšanās” sevišķi nepieciešama pirms infrasarkanās pirts, lai atvērtos poras ādā un ātrāk izdalītos sviedri. Savukārt pirms citām pirtīm iesaka vispirms atvēsināties vai apmeklēt krioterapiju, ja tā pieejama. Tas var veicināt asinsriti un aukstuma ierosināto “svaigo” asiņu cirkulāciju pa ķermeni.
  • Noslaucīties pavisam sausam. Ir vērts dažas minūtes ziedot tam, lai pirms došanās pirtī pilnībā nosusinātu ķermeņa ādu. Tas ne tikai veicina asinsriti, bet arī ļauj vairāk izdalīties sviedriem, kam mitrums uz ādas nerada barjeru. Tad arī detoksikācija norit efektīvāk.
  • Noskaloties pēc pirts. Vēsa duša pēc pirts ir būtisks noteikums, jo tā noskalo uz ādas izdalītos toksīnus (ko pretējā gadījumā āda var atkal absorbēt), kā arī aizver poras un aptur svīšanu.

Globāla pirts aptauja

Pagājušā vasarā Austrālijas zinātnieki publicēja savas globālās aptaujas rezultātus par mūsdienu pirtī gājējiem. Pētnieki vēlējās noskaidrot viņu motivāciju un pieredzi. Līdz šim tik plašā mērogā tāds pētījums nebija veikts. Gandrīz 500 dalībnieku – regulāri pirts lietotāji (1 vai 2 reizes nedēļā) – no dažādām valstīm atbildēja uz 71 aptaujas jautājumu. Tas ļāva noskaidrot viņu pirts paradumus, veselības vērtējumu un pieredzi. Respondentu vidū bija gan vīrieši (51,3 %), gan sievietes (48,7 %), viņi bija lielākoties labi izglītoti (81,8 %), nesmēķētāji (90,6 %), fiziski aktīvi (78,8 %), un viņiem bija normāls vai palielināts svars (87,1 %).

“Šis šķērsgriezuma pētījums liecina, ka pirti apmeklējošie dalībnieki, īpaši no Somijas, Austrālijas un ASV, ir motivēti lietot pirti pārsvarā relaksācijai, un viņi jūt veselības uzlabojumu saistībā ar pašsajūtu un miegu, bet nelabvēlīgus efektus – relatīvi ļoti maz,” secināja pētījuma autori.

Pirts apmeklēšanas galvenie iemesli izrādījās relaksācija un stresa samazināšana, sāpju atvieglošana un socializācija. Gandrīz trešdaļai dalībnieku bija kāda veselības problēma, un no viņiem vislielāko uzlabojumu, pateicoties pirtij, izjuta tie, kas cieta no muguras un/vai muskuloskeletālām sāpēm.

Gandrīz 84 % aptaujāto atzina, ka pēc pirts tiem parasti ir labs miegs. Vairāk nekā 90 % no viņiem bija izjutuši tikai mazsvarīgas nelabvēlīgas blakusparādības, lielākoties reiboņus, dehidratāciju un galvassāpes. Tikai divos gadījumos pirtī gājēji bija nonākuši slimnīcā – ar sāpēm krūtīs un acu kairinājumu.

Atkarībā no pirts apmeklējuma biežuma zinātnieki iedalīja dalībniekus trīs grupās: 1. grupa apmeklēja pirti retāk par 5 reizēm mēnesī; 2. grupa 5–15 reizes un 3. grupa vairāk nekā 15 reizes mēnesī. Tomēr atšķirības fiziskās pašsajūtas uzlabojuma ziņā netika atklātas, vienīgi 2. grupa uzrādīja mazliet lielāku garīgās labklājības uzlabojumu. Tādējādi jautājums par optimālo pirtī iešanas biežumu no zinātniskā viedokļa joprojām paliek aktuāls, un, “lai pilnībā attīstītu pirts terapeitisko potenciālu, nepieciešami tālāki pētījumi,” uzsvēra zinātnieki.

Sausā pirts uzlabo veselības parametrus

Citā pārskatā (2018) šī pati Austrālijas zinātnieku komanda apkopoja kopš 2000. gada publicētos pētījumus par atkārtotu sausās pirts (somu pirts, infrasarkanās vai citas sausās pirts) procedūru klīniskajiem efektiem, lai dokumentētu pilnu klāstu to veselības traucējumu, kuru gadījumā saunas tiek lietotas, kā arī visus citus veselībai labvēlīgos vai nelabvēlīgos efektus, kas tikuši novēroti. Šis ir kopumā pirmais sistēmiskais pārskats par saunu un veselību, kurā iekļauta gan somu, gan infrasarkanā pirts, turklāt pamatā ņemtas regulāras procedūras, nevis atsevišķi pirts apmeklējumi, lai tādējādi labāk atspoguļotu pirts izmantošanu ikdienas dzīvesveidā. Pavisam pārskatā tika apkopoti 40 pētījumu rezultāti (no tiem 22 veikti Japānā), kuros kopumā piedalījās 3855 dalībnieki no 12 valstīm.

Kādi tad bija Austrālijas zinātnieku galvenie atklājumi? “Biežs sausās saunas apmeklējums uzlabo daudzus subjektīvos un objektīvos veselības parametrus,” secināja pētnieki. “Bieža somu pirts apmeklēšana ir saistīta ar labākiem rezultātiem, piemēram, samazinātu kopējo mirstību (par 40 %) un retāku saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām (63 %) un demenci (66 %) (vismaz attiecībā uz vīriešiem).

Visvairāk pamatota klīniskā pārliecība, ka sauna ir labvēlīga sirds un asinsvadu sistēmai, bet ir arī pierādījumi, ka gan somu stila, gan infrasarkanās saunas var palīdzēt cilvēkiem ar reimatiskām slimībām, piemēram, fibromialģiju, reimatoīdo artrītu un ankilozējošo spondilītu, kā arī tiem, kas cieš no hroniskā noguruma un sāpju sindroma, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un alerģiskā rinīta.

Pirts var arī uzlabot sportistu sniegumu, ādas mitruma barjeras īpašības un dzīves kvalitāti, un tā nav saistīta ar nopietnām nelabvēlīgām blakusparādībām. Vēl nav pietiekami daudz liecību par kādām īpašām veselības atšķirībām starp regulāru somu pirts un infrasarkanās pirts lietošanu.”

Labvēlīga sirds slimniekiem

Kā novēroja pārskata autori, sirds un asinsvadu slimības kopš 2000. gada noteikti ir pirts pētnieku uzmanības centrā, par spīti tam, ka agrāk lielākā daļa speciālistu uzskatīja, ka cilvēkiem ar sastrēguma sirds mazspēju un citām sirds un asinsvadu slimībām nav pieļaujams apmeklēt pirti, – visticamāk, tāpēc, ka viņiem bieži ir grūti izturēt augstu temperatūru. “Gandrīz puse (19 no 40) pētījumu, kas ietverti šajā apskatā, attiecās uz iedzīvotājiem, kuriem bija aktīva sirds un asinsvadu slimība vai paaugstināts saslimšanas risks, un visi šie pētījumi apliecināja labvēlīgu efektu uz veselību,” atzina pētnieki.

Somu zinātnieki pagājušā gadā apkopoja visus pieejamos pētījumus, kas saistīja pirti ar pēkšņu kardiālu nāvi – sirds mehāniskās darbības pēkšņu apstāšanos, kas notiek sirds slimību dēļ un ir globāla veselības problēma (15–20% no nāves iemesliem).

Pārskata autori atklāja, ka pēc novērojumu datiem regulāra saunas apmeklēšana saistīta ar būtisku sirds apstāšanās gadījumu samazinājumu.

Vēl vairāk – šie dati vedināja domāt, ka kombinācijā ar regulārām fiziskajām aktivitātēm pirts nodrošina būtisku sirds apstāšanās riska samazinājumu salīdzinājumā ar katru no šiem veidiem atsevišķi. Iepriekš dažos ziņojumos sauna tika saistīta ar pēkšņu kardiālu nāvi, bet šie atsevišķie gadījumi bija attiecināmi uz atūdeņošanos, asinsspiediena pazemināšanos un sirds aritmiju, jo cilvēks pirtī lietoja alkoholu.

“Pirts kopumā ir droša lielākajai daļai cilvēku un pat cilvēkiem, kam ir stabila sirds un asinsvadu slimība, ja pirti lieto prātīgi un piesardzīgi,” secināja somu zinātnieki. “Ticamākie ceļi, kas ir pamatā pirts aizsargājošajam efektam pret pēkšņu sirds apstāšanos, varētu būt saistīti ar ietekmi uz sirds un asinsvadu funkciju, samazinot artēriju sieniņu stīvumu, ar iekaisuma un oksidatīvā stresa samazināšanu, autonomās nervu sistēmas stabilizēšanu, labvēlīgām pārmaiņām asinīs cirkulējošo lipīdu profilos un citos sirds un asinsvadu slimības riska marķieros, kā arī ar asinsspiediena pazemināšanu. Sauna ir potenciāls jauns līdzeklis profilaksei pret pēkšņu sirds apstāšanos papildus jau esošajiem, kas ļauj patīkamā veidā parūpēties arī par vispārējo veselību un labklājību.”

Japāņi iesaka infrasarkano pirti

2018. gadā iespaidīgu metaanalīzi veica zviedru, somu un japāņu zinātnieku komanda, pētot pirts ietekmi uz cilvēkiem ar sirds mazspēju. No 1444 pētījumiem viņu izvirzītajiem kritērijiem atbilda tikai septiņi, kuros tika aplūkota infrasarkanās pirts ietekme. Metaanalīzes rezultāti liecināja, ka infrasarkanās pirts procedūra (pa 15 minūtēm 60 °C temperatūrā, kam seko 30 minūšu ilga atpūta siltā vidē) piecas reizes nedēļā no divām līdz četrām nedēļām ilgā kursā “saistīta ar B-tipa nātrijurētiskā peptīda (BNP – kardioloģiskais marķieris, norāda uz mazspējas progresēšanu) un sirds-krūškurvja proporcijas (sirds palielināšanās rādītāja) būtisku samazināšanos, kā arī ar kreisā kambara izsviedes frakcijas uzlabojumu. Netika atklāta nozīmīga ietekme uz kreisā kambara beigu diastolisko diametru, kreisā ātrija diametru, sistolisko vai diastolisko asinsspiedienu.”

Tādējādi zinātnieku secinājums bija: “Infrasarkanā pirts ir saistīta ar sirds funkcijas īstermiņa uzlabojumu.”

Jāpiebilst, ka infrasarkanā pirts radīta Japānā, kur to dēvē arī par Waon (japāņu valodā ‘nomierinošā siltuma’) terapiju. Japānā šī pirts tiek plaši lietota tieši cilvēkiem ar hronisku sirds mazspēju un citām slimībām. Daudzi japāņu zinātnieku veikti pētījumi liecina, ka šī terapija var uzlabot vairākus sirds funkcijas rādītājus, tostarp sirds izsviedes frakciju, vienlaikus labvēlīgi ietekmējot asinsvadus.

Kādā piecus gadus ilgā pētījumā pacientiem, kuri saņēma infrasarkanās pirts terapiju papildus parastajai aprūpei, atklāja retākus sirds apstāšanās un atkārtotas hospitalizācijas gadījumus pēc sirds lēkmēm nekā slimniekiem, kas tika ārstēti bez pirts. “Šajā 60 mēnešus ilgā pētījuma laikā akūtas problēmas sirds mazspējas dēļ vai sirds apstāšanās notika 68,7 % no kontroles grupas, bet tikai 31,3 % no Waon terapijas grupas,” apgalvoja japāņu pētnieki.

Seniori, vecums nav šķērslis!

Vai nu saistībā ar sirdi vai citām kaitēm, taču ilgu laiku valdījis priekšstats, ka veciem ļaudīm pirtī nav, ko meklēt, – ja nu tikai nepatikšanas. Turpretim jaunākie pētījumi liecina, ka tas varētu būt tikai dziļi iesakņojies aizspriedums.

Helsinku Biznesmeņu pētījumā tika aptaujāti 524 galvenokārt mājās dzīvojoši vīrieši lielā vecumā – no 80 līdz 95 gadiem. Viņi atbildēja uz jautājumiem par savu dzīvesveidu (arī iešanu pirtī), galvenajām kaitēm un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti.

No aptaujātajiem vairāk nekā puse (57,6 %) ziņoja par pirts apmeklēšanu cauru gadu un 17,6 % – par nepilnu gadu. Vairums devās uz pirti reizi nedēļā, bet 10 % – biežāk nekā divas reizes nedēļā. Vidējais laiks, ko vīrieši pavadīja karstajā telpā, bija 15 minūtes 80 °C temperatūrā. Vispopulārākā motivācija saunas apmeklēšanai viņiem bija relaksācija un higiēna.

Pieaugot gadu nastai, 45,7 % pakāpeniski samazināja pirtošanās paradumu, 24,8 % atmeta pavisam, kas bija saistīts ar kustīguma problēmām, dažādiem veselības traucējumiem vai kādiem nespecifiskiem iemesliem. “Fiziskās funkcijas, vitalitāte, sociālā funkcionēšana un vispārējā veselība pirts lietotāju vidū bija nozīmīgi labāka nekā tās nelietotājiem. Šīs atšķirības daļēji saglabājās arī pēc tam, kad nācās pielāgoties vecumā izplatītām slimībām un kustīguma ierobežojumiem,” atzina pētījuma autori.

Somu zinātnieki nesen noslēdza vēl kādu visaptverošu pētījumu, kurā vairāk nekā 20 gadus sekoja līdzi ap 2300 vīriešu veselībai, sākot no viņu 42–60 gadu vecuma. Šie vīrieši vairāk vai mazāk regulāri apmeklēja pirti, kas nav brīnums, ņemot vērā, ka Somijā saunas apmeklēšana ir iemīļotākais laika kavēklis.

Zinātnieki atklāja, ka tiem somu vīriešiem, kuri devās uz pirti četras līdz septiņas reizes nedēļā, bija par 66 % mazāks risks vecumā pieredzēt demenci, ieskaitot Alcheimera slimību, salīdzinājumā ar citiem pētījuma dalībniekiem, kuri apmeklēja pirti tikai reizi nedēļā.

Šī pētījuma rezultāti liecināja par pretējo agrākajiem atklājumiem, kas vedināja atkārtotu pakļautību pirts karstumam saistīt ar slimību risku, kuras vājina atmiņu. Nu, nekaitē pirts karstums ne smadzenēm, ne atmiņai, ne veselībai!

Dažādi pirts veidi

Pirts ir visa ķermeņa termoterapijas veids, kas tiek lietots tūkstošiem gadu higiēnas, veselības, sociāliem un garīgiem mērķiem. Dažādām kultūrām raksturīgās pirtis atšķiras pēc konstrukcijas, siltuma avota un mitruma līmeņa. Mūsdienās dažas no šīm tradicionālajām pirtīm ir kļuvušas ļoti populāras visā pasaulē.

  • Sausā sauna jeb somu pirts. Līdz šim visvairāk zinātniski pētītais pirts veids, ko raksturo īss pirtī pavadītais laiks (5–20 minūtes), augsta temperatūra 80–100 °C un sauss gaiss (relatīvais mitrums 10–20 %) pārmaiņus ar tvaiku, ko rada, uzlejot ūdeni sakarsētiem saunas akmeņiem.
  • Infrasarkanā pirts. Tajā izmanto infrasarkanos sildītājus, kas izstaro infrasarkano gaismu – siltumu, kas tiek absorbēts ķermeņa ādā 3–4 cm dziļumā. Nodrošina mazāku karstumu (45–60 °C) nekā somu pirts un neizmanto nekādu ūdens vai mitruma avotu. Daudzas somu saunas biedrības infrasarkano terapiju vispār neatzīst par pirti, jo ķermenis netiek sildīts ar karstu gaisu vai no sakarsētām virsmām, kā tas ir pārējās pirtīs.
  • Krievu pirts. Mitrā gaisa pirts, kurā karstuma avots ir ar malku kurināma krāsns. Krievu pirtī mitrums un temperatūra pastāvīgi mainās, vidēji mitrums ir ap 60 %, karstums 55–70 °C. Labas krievu pirts galvenās pazīmes ir maksimāla starpība starp gaisa temperatūru un akmeņu temperatūru (kas krāsnī uzkarst līdz 700–800 grādiem) un maksimāli disociēti ūdens tvaiki (nav lielu pilienu, kas padara tvaikus smagus).
  • Tvaika vai turku pirts. Gadsimtiem ilgi turku pirts ir kā maģisks, reliģiozs un higiēnas rituāls, kurā daudz kas aizgūts no seno romiešu pirtīm – termām. Mūsdienu tvaika pirtīs šis rituāls ir vienkāršots. Šajās pirtīs tiek apsildītas sienas, grīda un “guļvietas” – visa telpas iekšiene ir veidota no flīzītēm (senāk no marmora plāksnēm). Ik pa laikam telpā tiek ielaists karsts tvaiks. Tvaika pirtīs temperatūra ir 50–85 °C, mitrums sasniedz 80–100 procentus.

Tēmas