foto: Pexels
"Es nezinu pēc kā garšo ēdiens!" - Gabriela piedzima bez ožas maņas un dalās savā atklātajā stāstā
Ilustratīvs attēls.
Esi vesels
2020. gada 23. janvāris, 13:14

"Es nezinu pēc kā garšo ēdiens!" - Gabriela piedzima bez ožas maņas un dalās savā atklātajā stāstā

Jauns.lv

Mums visiem noteikti ir savs mīļākais aromāts – citiem tāds, kas saistās ar konkrētu notikumu, citiem garda ēdiena smarža, bet vēl kādam kosmētikas vai parfīma aromāts, taču ne visiem cilvēkiem pasaulē ir spēja saost.

22 gadus vecā Gabriela Sandersa nekad dzīvē nav izmantojusi savu ožas maņu, taču (ne) spēja sajust nav ietekmējusi vien viņas degunu. “Es nezinu, kā garšo ēdiens, nespēju baudīt ne saldu, ne skābu, ne asu, ne rūgtu,” atzīst Gabriela. 

Cilvēkam, kurš pieradis dzīvot, izmantojot visas maņas, nav nojausmas, kāda dzīve ir tiem, kas neko nespēj saost. Pasaulē ir aptuveni 5% iedzīvotāju, kuri sadzīvo ar ožas problēmām, jeb tās neesamību. 

Kā atklāj kāds britu zinātnieku veikts pētījums, ožas neesamība var radīt dažādas sekas un tas nav tikai deguns, kas cieš. 

Gabriela stāsta, ka nevienam viņas ģimenē nav bijusi šāda dīvainība, tikai viņai un māsai. “Tas noteikti ir kaut kas ģenētisks,” piebilst meitene. Gabriela atceras, kad pirmo reizi sapratusi, ka nespēj saost: “Tas notika skolā. Pasniedzēja runāja par dažādām vielām un to aromātu, skolēniem vajadzēja pēc ožas šīs vielas atšķirt. Tad arī sapratu, ka man viss liekas vienāds, jeb – es vienkārši nejutu neko,” stāsta meitene. 

Tas Gabrielā pēcāk izraisīja dažādas fobijas, piemēram, viņai bija paniskas bailes no uguns. “Man bija tiešām paniskas bailes iedomājoties, ka es nespētu sajust, ja aizdegtos māja, paliktu savā gultā un sadegtu.”. 

“Es uzaugu baidīdamās no šādām lietām, bet tas mani ir padarījis arī daudz uzmanīgāku,” viņa atzina. 

Nu Gabriela ir izaugusi par jaunu, skaistu sievieti, uzsākusi dejotājas karjeru un dalās ar pasauli savā stāstā, lai citi, kas saskaras ar šo fenomenu, nejūtas par to apkaunoti. “Tas nav nekas tāds no kā būtu jākaunas. Ar to ir jāmācās sadzīvot, bet ožas neesamībai nevajadzētu ietekmēt cilvēka dzīvi kopumā,” iedrošina Gabriela.