Lauru lapas: palīgs pret neskaitāmām kaitēm un veselības traucējumiem
Dižciltīgais laurs (Laurus nobilis) ir lietots gan kā garšviela, gan ārstniecībā, gan kā uzvaras, slavas un diženuma simbols. Subtropos iecienīts kā dekoratīvs augs.
Visas auga daļas satur ēterisko eļļu, miecvielas, sveķus un rūgtvielas, kas piešķir lauram tipisko aromātu un rūgteno garšu. Ēteriskās eļļas koncentrācija lapās sasniedz pat 3 – 5,5 %, bet augļos – vien līdz 1%.
Lauru ēteriskā eļļa sastāv no pinēna, cineola, mircēna, limonēna, kampara, linalola, dažādām organiskām skābēm un citiem komponentiem.
Kā ārstniecības augs laurs ir gremošanas sistēmu tonizējošs (apetīti stimulējošs, gremošanu veicinošs, žultsdzenošs un gāzes mazinošs).
Laurlapas tautas medicīnā izmanto hroniska holecistīta un žultsakmeņu slimības ārstēšanai. Lauram piemīt arī dezinficējoša un vēdera izeju stimulējoša iedarbība – tas ir labs līdzeklis pret rūgšanas procesiem kuņģa un zarnu traktā. Tautas medicīnā to lieto arī hemoroīdu ārstēšanai. Laurlapām piemīt savelkošas īpašības, kas noder caurejas ārstēšanā.
Laurlapām piemīt antiseptiska, pretiekaisumu, urīndzenoša, pretreimatisma, asinsspiedienu mazinoša, nomierinoša un vielmaiņu veicinoša iedarbība.
Ārīgi tautas medicīnā laurlapu novārījumu plaši izmanto kā antiseptisku līdzekli pret sastrutojumiem un ādas izsitumiem, arī sastiepumu, izmežģījumu un locītavu sāpju gadījumā.
Laurlapu gaistošās aromātiskās vielas nomāc slimības rosinošos mikrobus un vīrusus, tostarp arī tuberkulozes nūjiņas, un kopumā stiprina imunitāti. Lauru ēterisko eļļu aktīvi lieto aromterapijā neirožu ārstēšanai, miega stabilizēšanai un organisma vispārējā tonusa celšanai. Vannas ar laurlapu novārījumu ir veselīgas urīnpūšļa un dzemdes slimību gadījumos.
Tomēr jāuzmanās laurlapas lietot lielos daudzumos, jo var saindēties. Laurs ir viens no augiem, kas visbiežāk izraisa kontaktdermatītu un fotosensibilizāciju (pastiprinātu jutīgumu pret ultravioleto gaismu) ilgstoša kontakta periodos.
