foto: LETA
Izglītotie Latvijas iedzīvotāji antibiotikas lieto retāk, atklāj pētījums
61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas - jo augstāka izglītība, jo retāk.
Mājas aptieciņa
2019. gada 26. novembris, 08:27

Izglītotie Latvijas iedzīvotāji antibiotikas lieto retāk, atklāj pētījums

Jauns.lv / LETA

61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, turklāt biežāk to darījuši cilvēki ar iegūtu pamatizglītību, secināts pēc "Benu Aptiekas" pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Rezultāti atklāj tendenci - jo augstāks izglītības līmenis, jo retāk pēdējo divu gadu laikā ir nācies lietot antibiotikas. Starp respondentiem ar iegūtu pamatizglītību 85% sniedza šādu atbildu, ar vidējo vai profesionālo izglītību - 61%, bet starp augstāko izglītību ieguvušajiem 60%.

Pēdējo divu gadu laikā antibiotikas lietojušas 64% sieviešu un 59% vīriešu.

Aptaujas veicēji norāda, ka vēl viena sakarība veidojas starp antibiotiku lietošanu pēdējo divu gadu laikā un aptaujāto ienākumu līmeni. 70% respondentu ar zemu ienākumu līmeni pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, kamēr starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem šis rādītājs ir zemāks, proti, 59%.

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidroja, ka antibiotikas ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu. Tās ir paredzētas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, pneimonijai, ādas, urīnceļu un citām infekcijām. Eksperte atgādina, ka antibiotikas nevar palīdzēt pret slimībām, kuras nav baktēriju izraisītas, piemēram, saaukstēšanos un vīrusu izraisītām saslimšanām.

Viņa uzsvēra, ka tipiskākās antibiotiku lietošanas kļūdas ir nepamatota un arī nepareiza antibiotiku lietošana, piemēram, trīs reižu vietā tiek lietots divas reizes dienā, kā arī, mazinoties simptomiem, antibiotiku lietošana tiek pārtraukta.

"Patvaļīga antibiotiku lietošana var atstāt graujošas sekas gan uz pacienta, gan sabiedrības veselību. Tā rezultātā var attīstīties baktēriju nejutīgums jeb rezistence pret antibiotikām. Palielinoties pret vairākām antibiotikām nejutīgo baktēriju skaitam, pakāpeniski var rasties situācija, kad baktērijas ir rezistentas pret visām pieejamām antibiotikām. Sliktākajā scenārijā tas var atgriezt sabiedrību "pirms antibiotiku laikmetā", kad jebkura baktēriju izraisīta slimība varēja izraisīt nāvi," uzsvēra ārste.

Zitmane uzsvēra, ka ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus par antibiotiku lietošanas biežumu un ilgumu, kā arī nelietot medikamentus, kas palikuši pēc iepriekšējā ārstēšanās kursa.

Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Tēmas