Pesticīdi - daudzi tos lieto mājās un dārzā, taču neapzinās, cik indīgi tie ir patiesībā
Daudzi tos lieto savā mājā (un dārzā), taču vai apzinās, cik indīgi ir šie piesārņotāji?
Kas tie ir?
Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, ko izmanto, lai cīnītos ar dažādiem kaitēkļiem, sākot no baktērijām un sēnītēm un beidzot ar kukaiņiem, nevēlamiem augiem un grauzējiem. Pieejami tirdzniecībā aerosolu, šķīdumu, stienīšu, pulveru, bumbiņu un miglošanas līdzekļu veidā. Iedarbojas, atbaidot, padarot nespējīgus, iznīcinot vai citādi tiekot vaļā no kaitēkļiem.
Kur tos var atrast?
Aptaujas liecina, ka daudziem cilvēkiem mājās ir vesels lērums līdzekļu pret dažādiem mājas un dārza kaitēkļiem: nezāļu inde, pretblusu kakla siksnas mājdzīvniekiem, pretkožu bumbiņas, un gadā tiek lietoti vidēji trīs līdz četri no šiem līdzekļiem. 1 Faktiski ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) apgalvo, ka 80 % gadījumu cilvēki pesticīdiem ir pakļauti iekštelpās un mājās iekšā gaisā var izmērīt vairāk nekā desmit dažādu pesticīdu līmeņus.
Neskaitot daudzos līdzekļus pret kaitēkļiem, kas, iespējams, atrodas zem jūsu izlietnes, pesticīdu atliekvielas ir arī pārtikā (sevišķi augļos un dārzeņos), gultas veļā, paklājos, mēbelēs un mājas putekļos, un citur – tas arī rada avotus, no kuriem uzņemat pesticīdus mājās.
Ko tie nodara?
Pesticīdi ir bīstami ne tikai kaitēkļiem, tie dara ļaunu arī cilvēkiem. Pētījumi par zemniekiem, kas pakļauti pesticīdiem, liecina, ka šīm ķimikālijām var būt plaša īslaicīga un ilgtermiņa ietekme uz asins šūnām, aknām un nervu sistēmu. Un vēl ir garš saraksts ar pētījumiem, kas profesionālo pakļautību pesticīdiem saista ar dažādiem audzējiem.
Taču pat pesticīdu lietošana tikai savās mājās var būt bīstama veselībai, un, izskatās, sevišķi tas attiecas uz bērniem. Pesticīdi tiek saistīti ar leikēmiju, Nehodžkina limfomu, Vilmsa audzēju (nierēs) un smadzeņu vēzi bērniem.
Pieaugušajiem pesticīdu lietošana mājās draud ar Pārkinsona slimības un smadzeņu audzēja riska pieaugumu. Savukārt pesticīdu atliekvielu uzņemšana no augļiem un dārzeņiem tiek saistīta ar sliktu spermas kvalitāti un mazāku iespēju, ka pēc neauglības ārstēšanas iestāsies grūtniecība un piedzims dzīvs bērns.
Ko var darīt lietas labā?
Mājās jūs varat samazināt pakļautību pesticīdiem, ja iespējami vairāk dosiet priekšroku bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtai pārtikai. Ja nav iespējams pilnībā pāriet uz bioloģiskiem produktiem, izvairieties no “netīrā duča” – augļiem un dārzeņiem, kuros ir visvairāk pesticīdu.
Tāpat meklējiet dabisku alternatīvu, iegādājoties gultas veļu un mīkstās mēbeles, vai izvēlieties ražotājus, kuri neapstrādā savu produkciju ar pesticīdiem.
Kas attiecas uz kaitēkļu iznīdēšanu, ir vairākas iespējas, kā tos pieveikt, nelietojot indes.
Profilakses pasākumi
Visefektīvāk kaitēkļus var apkarot, ja tiem neļauj ieviesties, tāpēc vislabākā rīcība ir profilakse. Likvidējiet kaitēkļu barības un ūdens avotus un iespēju iekļūt mājā, un viņi nespēs izdzīvot. Lūk, daži vienkārši paņēmieni.
* Aiztaisiet plaisas gar logiem un durvīm ar ūdensdrošu hermētiķi vai lenti, ar ko aplīmē logus.
* Pirms nesiet mājās, pārbaudiet pārtikas preces un lietotās mēbeles, vai tajās nav kukaiņu.
* Ja dzīvojat privātmājā un jums ir dārzs, apcērpiet augus un krūmus tā, lai tie atrastos vismaz 30 cm attālumā no mājas.
* Novāciet ap māju skaidu, mulčas vai lapu kaudzes.
* Telpās uzreiz sakopiet izlijušu šķidrumu vai nokritušu ēdienu.
* Turiet atkritumu tvertnes cieši noslēgtas un regulāri tās iztukšojiet.
* Neatstājiet uz galda vai izlietnē netīrus traukus.
* Glabājiet visus produktus (arī mājas mīluļu barību) cieši slēgtos traukos.
* Regulāri iztīriet virtuvi no taukiem un drupatām.
* Salabojiet tekošas caurules un santehniku.
* Izmetiet vecu papīru un kartona kaudzes.
